Nekas jau īpašs, bet tomēr pirmie un gandarijums bija, jo palika uz vietas, ne metru neizkustējās. Tiesi, prezīzi, 5.40. uz atāla bija iznācies iekost āboliņu.
Klibais, jo pa lauku nāca man virsū aimugurējās kājas vilkdams pa zemi. Virs kviešiem galva vien spīdēja. Šautas brūces nebija. Tad jau laikam no kādas mašīnas pa pakaļu bija "norāvies".