Bauro un smuki bauro, mājās nosēdēt nevar, pagulēt nav laika... normāls apraksts septembrim.12.septembra rīts, nedaudz migla, auro visapkārt. Cenšoties apskatīt aurotājus, ap 7 nonāku pie viena jau iepriekš dzirdēta "slinkā", kas varētu nebūtu nekāds jaunulis, sekoju pa aizaugušu meža celiņu, bullis, tikko izaurojies pie bedres, dodas caur biezām jaunaudzēm uz dīķa stūri, pēc maniem aprēķiniem šķērsojot divgadīgu izcirtumu.Tieku līdz izcirtumam, it kā bullim jābūt, traucē garās atvases, uzrodas vēl viens, kas arī padod balsi tādā pat virzienā un nu liekas, ka esmu nokavējis, bet kādu brīdi vēl gaidu. Pēc minūtēm 10 man priekšā metros 80 atskan tāds galīgi vecīgs krekšķis, tad arī pāris slinkāki auri. Neko neredzu, satraukums, ir tuvu, bet varbūt jau mežā un tad tikt pāri izcirtumam bezcers. Pēkšņi pamanu kustību, binoklī ieraugu ragus, ir vismaz vienā pusē spīle, lēmums jau pieņemts, ierocis pie pleca, vēl pamanu, ka bullis liels, galva nav pa gaisu, viss - šāviens, pakaļkājas pa gaisu, ātrs skrējiens mežā, pec mirkļa brīkšķi, klusums...Bullis liels, kakls tuvu rumpja resnumā, ragi... katra trofeja ir īpaša trofeja, prieks par pareizi nomedītu bulli, provizoriski 8-9 gadi, pēc zobiem būs precīzs vecums. Baurs turpinās, baudām septembri, ne spalviņas!