Kā jau vienmēr piektdiena, braucam pirms dzinējmedībam pasēdēt tornītī. Kolēģis kā jau ierasts iet uz tornīti, kur var ko mēģināt nomedīt ar bisīti - nav tālas distances jāšauj.



Es pats blakus laukā!



Tā nu esam apsēdušies, kad pēc kādas 1,5h dzirdu, ka netālu no kolēģa sakaujas cūkas, zvanu kolēgim, lai lien klāt, bet kolēģis tā arī nepacēla!



Nu neko, sēžu tālāk. Kad pagāja kādas 40 minūtes, atskan šāviens un dzirdu, kā kviec cūka. Paiet kādas 20 minūtes zvanu un prasu, kas ir - kolēģis saka, ka cūciņa esot gar zemi.



Nokāpju un braucu pie kolēģa, kad piebraucu kāpju āra un eju sveikt ar pirmo nomedīto dzīvnieku, un tad ieraugu šo mazo cūciņu! Kuilis apmēram ap 130kg, jo pa diviem bija grūti iecelt mašīnā, bet ilkņi tikai 19,5cm!



Bet liels prieks par kolēģa pirmo trofeju!!