08.012014. Piesaku medības un dodos pasēdēt tornītī pie barotavas un cerams sagaidīt ruksi. Kādus 200 m no barotavas jau dzirdu,čāpstinās, pa nokulto tiīrumu klusi paiet nevar visa zeme žļurkst, klumburēju pa arumiem. Esmu ticis aptuveni 70 m no barotavas, ruksis joprojām ēd, bet nevar saprast, kā labāk līst pāri aizaugušam grāvim jeb mēģināt kāpt tornī, nolemju mēģināt klusi uzrāpties tornī. Velku nost zābakus noskan, ruksis krūmos prom, bet nekur tālu neaiziet, abi gaidam pēc 5 min iznāk un atkal ēd, kāpju tornī klusām uzkāpju, nolieku ieroci, ērti iekārtojos. Ruksis joprojām ēd, bet ar purnu pret mani, gaidu, šis pagriežas, ierocis ieplecots, ieelpa, izelpa un bladāāāc. Ruksis salecas un krūmos iekšā, pāris brikšķi un tad jau krāciens. Zvans brālim, lai brauc pakaļ un paņem suņuku Maksi, kamēr gaidu palīgus atrodu asinis, bet aizdomīgi maz. Bračka ar Maksi klāt, palaižu Maksi pa pēdām un jau pēc pus minūtes mežā atskan dusmīga riešana, tātad ruksis zemē. Tālu nebija ticis kādi 100m, asiņu gandrīz nemaz, laigan sašauta sirds un plaušas.

Bilde nav tā labākā un asinis arī tur, bet ja nav ko teik tad nesakat neko!!