Ienāca piedāvājums piedalīties bebru medībās, protams neatteicos. Izrādījās, ka bebri izdomājuši paterorizēt vienu kolektīva biedru, appludinot tā zemes platības. Viss tika sarunāts un svētdienas dienā dodamies tvarstīt bebrus. Diena iesākas daudzsološi, jo nesen nojauktais dambis ir uzbūvēts no jauna, viss skaidrs, bebriem jābūt. Jaucot to, viens parādās un tiek nomedīts, domājam jābūt vēl, jo liela māja, taču pārbaudot tās suns interesi nekādu neizrāda. skaidrs, tajās nekā nav. Ejam pie nākamā dambja, nolaižam, tajā alu sistēmu nav, dodamies pa grāvi uz augšu, esam tikuši pie lielā dambja, jeb dienas galvenā mērķa. Laižam, taču ūdens krītas ļoti lēni. Kad ūdens jau nedaudz noskrējis, izdomājam iet paskatīties, vai kādas alas jau nav bez ūdens. Ejam, un pēkšņi dzirdam plunkšķi, skaidrs, bebri no alas ārā, ir divi, viens tiek nomedīts, otrs iemūk alā, arī to ar suņa palīdzību nomedījam. Nu ko, medības izdevušās, taču galvenā mērķa vieta- māja, nav pārbaudīta. Ejam uz to, esam tikuši pie mājas, suns uzreiz iekšā un rej, skaidrs, būs vēl, gaidām, pirmais ārā, tiek nomedīts, suns atpakaļ, un jau jūtam, ārā skrien nākamais, ar nomedījam. Domājam, ka vairs nebūs, taču palaižam suni, intereses ir, taču laikam netiek klāt, atrokam, lai sunim vieglāk un gaidām, suns ierejas un pērnā gada bebrēns ārā, ar kuru noslēdzam veiksmīgas, kurās nomedīti 6 bebri. Par veiksmīgo dienu lielākais paldies jāsaka vācu medību terjera puikam Barto, kurš sevi ļoti labi parāda gan dzinējmedībās, gan medījot alās, kā arī ir neaizvietojams palīgs ūdensputnu medībās.