Pirmais jūnijs, agrs rīts un skaistās Gaujas pļavas ar saviem atteku labirintiem. Šo āzīti pamanīju no aptuveni 300 m attāluma. Līdu klāt... Manus plānus centās izjaukt nez no kurienes parādījusies stirnu kaza, kas liek saausīties āzim. Biju labi nomaskējies, tāpēc āzis mani nepamanīja un turpināja baroties. Turpināju pielavīties āzim, kādu 80-100 m attālumā mani pamanīja un vēroja, bet nesaprata, kas es esmu. Tiku līdz kādiem 60 soļiem. Piegāju pie tuvāk esoša koka. Attālums ap 50 soļi. Pēkšņi buks pagriežas un grib doties krūmos, bet pēkšņi apgriežas un nostājas blatē. Lieki teikt, ka biju jau notēmējis un nolēmu veikt šāvienu... Šāviens un klusums. Āzis nav, tikai dzirdams, ka kaut kas pa zāli spārdās. Pieeju klāt un tur jau guļ mans pirmais nomedītais stirnāzis ar veiksmīgu šāvienu pie lāpstiņas. Skaists rīts un skaists medījums. Paldis Diānai! Šaujiet garām.