Sākšu ar to, ka tas ir pirmais medījums, kas lielāks par pīli.

Svētdiena, 13.09.2015, Salacgrīvas novada Limbažu pusē, devos uz ikvakara sēdējienu tornī.

Noskaņojums nepavisam nebija medniecisks tajā vakarā, bet pienākuma apziņa un varbūt mazliet kāda balss no citas paralēles.

Sēžot aptuveni stundu tornī, vējš paguva vismaz 2 reizes mainīt savu virzienu, apstājās pie man vēlamā.

Tornis atrodas starp nokultu rapšu lauku un, protams, kukurūzas lauku. Pāri nokultajam rapšu laukam, dodoties uz naksniņām kukurūzā, kuili novēroju jau iepriekš, bet katru reizi kāds traucējošs apstāklis.

Ap 21.10 melns plankums parādījās uz apvāršņa, tas tika laikus pamanīts, pielietojot lukturi, izgaismots un... ar šāvienu precīzi aiz auss, apstādināts pēc pāris soļiem.

Optikā pilnīgi precīzi izmēru nevarēja noteikt, bet, pieejot klāt, konstatēju, ka vakars ļoti veiksmīgs.

Kā rezultātā, izmantojot savu nesen iegādāto Howa 30 06, kopā ar optiku Zeiss, aptuveni 100m tika nomedīts kuilis, kura svars pēc "iekšu" izņemšanas un asiņu nolaišanas (cik nu tās pašas iztek), bija 163 kg.

Laiks, kad draudzējos ar meiteni vārdā Diāna, laikam nācis tikai par labu!