2015. gads man noslēdzies ar ilgi lolotu un dižu medījumu Namībijā. Leopardu gan biju iztēlojies iegūt gaidot pie kokā pakārtas ēsmas 50-60 metru distancē mēness apspīdētā savannā... Divas naktis šī spēle deva fantastiskas emocijas, bet no plēsējiem mani apciemoja tikai hiēnas un šakāļi. Trešo nakti gan nācās izlaist neparedzētu apstākļu dēļ, jo īsi pirms saulrieta mans medību pavadonis pēc pēdu izsekošanas pamanīja leopardu guļam zem akācijas metrus 200 no mums. Jātiek tuvāk. Augu aizsegā tas kaut kā arī izdodas. Uztraukums nenormāls. Uzlieku sev uzticēto SAUER 200-375 H-H uz trīskāja. Pavadonis čukst, lai pasteidzos ar šāvienu, bet man "krustiņš" optikai tik nepaklausīgs pirmo reizi mūžā... nozogu savā labā sekundes 10 un izdaru šāvienu... Plankumainais milzu kaķis tur vairs nav, pārņem tāds vieglums... un neziņa. Meklēšanu ar suņiem tumsas un drošības dēļ atliekam uz agru rītu. Pēc negulētas nakts nāk milzīga sajūsma - leoparda tēviņš nojozis vien metrus sešdesmit un uz visiem laikiem noslēpies aiz milzu koka saknes....