Jau kādas divas nedēļas, šis draugs nāca mieloties pie maniem kviešiem un kukurūzas. Pienāca 16. Janvāra dzinējmedības. Tika izdzītas abas puses barotavai. Bet viņš tā arī ne tika izdzīts. Vien 19:15 atnāca MMS kurā viš paziņoja ka šķauda uz dzinējmedībām.

Nākamajā vakarā nolēmu ka tā jau nu to nevarēs atstāt. Saģērbos, ņēmu vatēto segu, plinti un braucu sagaidīt viņu. 16:50 jau biju torni. Iekārtojos un sāku gaidīt. Vakars kļūs, bet apmācies. Gaisma no mēneša pietiekama lai saprastu visu kas apkārt notiek. Tā nu tur sēžu. Pēc stundas sākās neliels putenis. Uzlieku kapuci. Sakārtoju šalli un turpinu vērot apkārtni. Ap 19:10 skatos un nevaru saprast. Mežmalā bez skaņas, kustās sniega kupena. Lēnām paskatos optikā un secinu ka tad nu beidzot. Tajā attālumā un caur optiku izskatījās mazāks. Tiklīdz piestāja tika pieņemts lēmums šaut. Uzmanīgi un tēmēti izšāvu. Bet viņš pēc šāviena eglēs iekšā gan. Pēc minūtes kāpu lejā un gāju lūkoties. Draugs bij paskrējis metrus 7.un šajā pašā pozā nogūlies. Tikai piegājis klāt secināju, ka beidzot ir man lielākais kuilēns 11 gadu laikā