Jānis2016-02-01 16:15

Kārtējais barotavu apsekošanas rīts, uzmanību pievērš vieninieka pēda, ne pēc lieluma, jo sniegs ir irdens, bet gan pēc pārvietošanās stila.
Metis trīs lokus- pirmo jau gar ceļu 200m no barotavas, nākamo ap barotavu 100m- gar un caur krūmiem un visbeidzot pirms vakariņām ap pašu torni. Pienāk vakars, nolemju mēģināts nav zaudēts un sēžos iekšā tornī īpašas cerības nelolojot. Piezogas neliela skepse...ruksis nāk reti, kas vēl zina cikos, taču mierinu sevi ir-17 gan nāks mieloties, turklāt
ir pilnmēness un palikt mājās būtu grēks. Laiks iet ātri, rit trešā stunda, sit lausks-laiku pa laikam mijoties ar īstajiem brakščiem.
Neskaitāmas reizes noskatos ar binokli tālākos blakusesošā kukurūzas lauka nostūrus vēja virzienā, pretvēja redzes sektoru atstājot otrajā plānā, līdz acu kaktiņā parādās ruksis, kurš slīd pa jau vakar iemīto otrā loka maršrutu. Saprotu ka nav ko gaidīt, jāšauj, kamēr nav mani "ielencis". Lēnam sagriežos liekot karabīni uz atbalsta, tornis sasalis nedaudz iekrakšķ.. vepris piestāj, krustiņš aiz auss..šāviens...ruksis saļimst!
Skaistas medības un neaizmirstamas emocijas, kā arī labākā tuvojošās dzimšanas dienas dāvana.
Paldies Diānai par labvēlību!

Slēpts2016-02-01 18:08

Apsveicu , gan ruksīts skaists gan apraksts interesants ,Šauj garām!

Jānis2016-02-02 14:40

Apsveicu!!!

Jānis2016-02-02 22:45

Paldies..šaujiet garām;)

Uldis2016-02-02 23:16

Malacis tā tik turēt!