Pagājušās sestdienas rītā ap pulks 6.30 rītā, jāiet apskatīties, vai ābeļdārzā nav bijuši ciemiņi, kuri pavasarī to ar šņukuriem uzara. Ejot pa perimetru, dzirdama rukšķēšana, redzami caurumi ābeļdārza žogā...tātad ir bijuši, vakarā būs jāiet uz vakti. Pa ceļam jāuzkož kāds ābols un jāpacisā..ābols paliek mutē, bikšu priekša neaiztaisīta, redzot, ka zem ābeles , metrus 12 viens ruksis arī ēd ābolus..vējš pūš uz mednieku.....ko nu ..jābliež virsū..ruksis notirina kājas...gatavs..Taču...te vēl otrs sabijies ieskrienas vairākas reizes pret žogu, neizdodas tikt ārā, tad izdomā biedēt mednieku...ā re če..bija tik viena patrona...šāviena nebūs....nu jāsāk šo biedēt..ka nav pašam kājas jātirina....



šis sabīstas ar un aizlaižas...Taču akniņas ko cept jau ir...to nākamreiz!