2. septembris ,izdomāju aizbraukt pasēdēt uz briežiem,vairāk jau doma bija viss maz kaut ko pavērot! Tā nu sēdēdams savā nodabā,paceļu galvu tur melns plankums meža malā uz metriem 250-300. Piemetu binoklī,skatos alnis,bet nespēju noticēt,jo alni tajā vietā tiešām nebiju domājis satikt,tajā mastā no kura šis iznāca dzīvo pārsvarā brieži!
Bet neredzu kas par dzimumu,jo galva nodurta zemē,un tad kad pacēla galvu es sapratu,ka govs tā tiešām nav.
Sākās "trisučka" ,jo redzu ka ragi ir lieli,bet cik žuburu nevar saskatīt.
Tā nu šis lēnām čāpo uz manu pusi, sirds tā dauzijās,ka optika trīcēja!
pienāca uz kādiem 100m tad jau pirmais uztraukums bija pārskrējis un varēja sagatavoties šāvienam! Tajos 100m viņš apstājās ar skatu pret mani,man likās ka mani pamanija,tāpēc daudz vairs nedomāju un izspiedu krūtīs,dzirdu "plakšķi",pēc šāviena šis tik izstiepa kaklu un uzņem ātrumu,es pārlādēju un vēlreiz šim,tad srējienā nokrita.
Protams saprotu ka ir,bet tā pat vēl dažas minūtes turēju optikā!
Dīrājot konstatējām,ka pirmais šāviens bija iegājis krūtīs gar lāpstiņu un lode bija apstājusies pirms ribām uz tām atstājot tikai zilumu!
Otrais šāviens tas gan pa mugurkaulu,un tāpēc arī palika uz vietas!
Secinājums tāds,jābūt pacietīgākam un jāpagaida lai nostājas plaknē!
Gatis Cīrulis2016-09-06 22:06
Skaists apsveicu!!!