Medību trofejas - Baura veikums

Edijs Čibulis2016-12-14 11:35

Apraksts nepievienojās.

24.septembra agrs rīts, ar tēvu dodamies baudīt baura burvību. Tēvs līdzi kā "jēgers" , jo pēc kolektīvā pieņemtajiem likumiem, pats dižmedījumu šajā sezonā šaut uz bauri vairs nedrīkstēja, jo jau bija nomedījis aļņu bulli, bet mājās nosēdēt nevar, ja abi dēli vēl var medīties.
Saulei austot esam jau tornī, bet no gaidāmā brieža ne skaņas. Rīts sāk pārņemt nakti un dzirdam, ka aptuveni 3km attālumā viens tomēr sācis baurot - tiek pieņemts lēmums doties pie tā. Kāpjam nost, lecam mašīnā un laižam. Esam tikuši pie stigas, no kuras tad vēlāk varētu līst iekšā pie brieža(aptuveni 1,5km attalumā). Pa stigu pārvietošanās ļoti klusa, jo traktoriem vedot cirsmu tā ir tik pat kā ceļš. Zināmais bullis aptuveni kilometra attālumā, turpinām kustību un mūs no kreisās puses cirsmas pārsteidz uz mūsu stigu skrienošs bullis (noteikti ne tas, pie kā gājām). Viņam liktenīgā kļūda - pie stigas uz kuras stāvējām arī mēs, viņš apstājās un mūs pēta. Tēvs piemet binokli, es karabīni, bullis tiek novērtēts, tiek dota atļauju medīt. Šāviens ar 308.kab Savage Axis 2 no rokas, pa ~50 metros stāvošo bulli. Pēc šāviena bullis "sakņup", bet tomēr savācas un iekšā mežā. Neejam uzreiz skatīties, griežam otrādāk un pēc suņiem. Pa ceļam galvā dažādas domas un uztraukums parādās tikai tad, jo līdz šāvienam, tas nepaspēja parādīties.
Pēc 50 minūtēm esam šāviena vietā un palaižam pa pēdu suņus, aptuveni pēc 70 metriem, tur pat, otrpus stigai, suņi rej uz vietas, skrienam lūkoties un bullis guļ. Suņiem apkārt rejot viņš cenšas piecelties un mukt, bet baurī patērētā enerģija neļauj. Suņus pasaucam malā un medījums tiek piešauts.
Prieka pilns dodos apskatīt savu guvumu - 13 žuburi, vienā pusē kronim daļa nolauzta, ragi diemžēl īsi un bez masas un pats bullis, kā pēc tam tika spriests varētu būt kādas pasugas, jo augumā mazs un tāpēc arī tie ragi viņam dzīvam būdamam izskatījās tik iespaidīgi.
Neoficiāli novērtēts un līdz bronzai diemžēl pietrūkst. Pēc zobiem bullim 9,5 gadi
Pirms šīs veiksmīgas dienas centos saganīt briedi/alni katru piektdienas/sestdienas vakaru, kā arī sestdienas/svētdienas rītus (biežāk neatļāva skola)
Paldies Diānai, un protams, tēvam. Šaujam garām!

Slēpts2016-12-16 20:37

Apsveicami,skaists apraksts!

Kaspars Strods2017-09-27 14:33

Teicams stāsts ..Apsveicu, patīk kolektīva tradīcijas, kas Disciplinē jaunos ;-)