2014. gada 18. marta laiskā otrdienas rītā man - jaunizceptam medniekam zvana medību vadītājs, lai paziņotu, ka ielenkts lūsis! Nedomājot ne divas domas, ar biedru pulku dodamies uz norunāto pulcēšanās vietu. Nostājoties "līnijā" un uzklausot vadītāja rīkojumus, pirmo, nokārtu galvu, ņemam vērā aizrādījumus par iniciatīvas trūkumu dižmedījuma meklēšanā.

Pēc tam, stājoties uz masta, tika konstatēts, ka kaķis no ielenktās vietas ir devies prom! Organizētā mērkaķa ātruma meklēšanā tika "atkosta" teorētiskā lūša atrašanās vieta. Tikpat lielā ātrumā veči tiek nostādīti uz līnijas gaidīt divu, entuziasma pilnu dzinēju veiksmīgu darba rezultātu.

Sagaidīju! Pēc dzinēju profesionāla un ievērības cienīga signāla, lūsis, viegli laužot zarus, iznāk uz manu numuru. Pirms mednieku līnijas karaliskais meža dzīvnieks, piesardzības mākts, paslēpjas aiz viegli caurredzama lazdu krūma. Daudz nedomājot, jau brīdi ieplecoto bisi, notēmēju un raidu pirmo šāvienu! Lūsis pārsteigumā un izbīlī metas pāri mednieku līnijai, bet es, turot medījumu "uz grauda", bliežu otro reizi.

Viss! Klusums! Šķiet, rokas nolaižas un viss cits arī "uz sešiem". Sagaidot medību vadītāju, apskatam pirmā šāviena vietu. Saprotam, ka trāpījums ir precīzs un atliek doties pa asins pēdu un atrast medījumu. Pēc 20 m gājiena caur necaurredzamu vējgāzi medību vadītājs paziņo: "Redz kur guļ!"

Mana sirds "iespiedzās"!

Novēlu katram medniekam izjust šīs neaprakstāmās sajūtas!

Šaujiet garām!