Šodien vārdadienu svin Sabīne, Sarma, Klaudijs, rītdien - Niklāvs, Niks, Nikolajs
toptitle

Medību trofejas - Rūcošais ruksis

Rūcošais ruksis
Pievienoja Varis Vaza. Skatīts 4135 reizes.
Neesmu aktīvs sociālās dzīves dzīvotājs, bet ar šo stāstu gribēju padalīties. Līgo aizvadīts godam, Jāņu vakarā sadomāju aiziet pasēdet uz ruksi. Vietā biju ap 21:45. Sēžu un gaidu. Reizes 3 pamanu āpsi, kurš izgājis vakara pastaigā. Jau aizdomājos, kad pamanu no krūmiem izlien melnais gaidītais plankums. Plkst bija ap 23:15. Tāds bailīgs skatās uz torņa pusi un osta to gaisu (kaut gan vējš itkā bija pateicīgs), tāds tramīgs visu laiku un nenāk pilnīgi atklātā vietā. Atkal jau pagriež purnu uz torni un pagriežas, lai ietu atpakaļ mežā. Paspēra dažus soļus un piestāja. Nodomāju, ka šis ir īstais brīdis. Nospiedu mēlīti. Ruksis sabrūk uz vietas. Es jau priecīgs, ka medījums ir rokā. Skatos šis kustinot kājas uz muguras iesperas tur pat blakus esošajā krūmā. Paiet dažas sekundes un dzirdu, ka šis rūc. Un tā ik pa laikam, bet uz vietas. Zvanu kolēģim, šis saka, tumsā nav ko līst klāt, atbrauksim no rīta un gan jau viss būs ok. Runāts darīts. No rīta ierodamies un tuvojamies vietai. Viss kluss. Vietā kur krita ir asiņu peļķe, redzu, ka līdis uz priekšu nevis gājis kājām. Pusmetru krūmā kur rūca, atkal peļķe, bet rukša nav. :( Sākas meklēšanas pasākumi. Ir līdzi arī mūsu dzinējs (kolēģa laika), diemžēl vēl nav īsta meklētāja. Jauna vēl, cerams vēlāk šīs iemaņas apgūs. Izmeklējamioes krustu, šķērsu, nekā. Asinis ar pazūd turpat 5m attālumā. Pašam iekšā stulba sajūta, varbūt vakarā jau vajadzēja iet klāt. Kolēģis nosaka, droši vien pa "ragiem", no šoka nokrita un pēc tam aizgāja. Vēl pameklējam nekā. Aizbraucu mājas, daru savas lietas, bet nav iekšā miera, nu nevar tā būt, ka nomāzēju. Zvanu attālākam kolēģim un ceru uz viņa palīdzību. Šim ir Bavārijas asinspēdu suns. Man paveicas, kolēģis saka, ka var izbrīvēt laiku un atbraukt līdz manīm. Kolēģis atbrauc ar palīgu un dodamies meklējumos. Suns aposta sev nezināmo vietu un saimnieks uzliek uz asinspēdas. Un te nu es redzu, ka cilvēks pret suni ir apaļa 0. Sunim vajadzēja apmēram 10-15min, lai lēnā garā aizietu apmēram 300-400m, kur grāvī bija palicis mans vakardienas draugs. Pa ceļam neviena asins pilīte. Protams liels atvieglojums man, ka visu izdariju līdz galam pareizi.(tā vismaz man liekas). Prieks liels, tas nekas, ka izvilkšana bija pagrūta. Secinājumi. JA IR IESPĒJA, tad pārbaudam savus šāviena rezultātus ar tam apmācītu suni. Protams vieglāk ir pateikt "gan jau garām" "varbūt tik biku aizķēra", bet pareizāk noteikti nē. Ne spalvas visiem!!! Paldies kolēģim un protams Arfai!!!! :))
Lai pievienotu komentāru, vispirms jāreģistrējas. Reģistrēties
Komentāri:

Slēpts2017-06-27 17:01

Apsveicu ar neatlaidību!
Labu suni nekas nevar aizstāt.
Bet ja ir iespēja labāk tomēr pēc iespējas ātrāk ruksim izbeigt mocības.

Māris Šaripo2017-06-28 14:28

Kad atbraucu no meža, tad Arfa izleca no mašīnas un lepnā soli gāja uz māju. Varēja redzēt ka viņai arī ir prieks par to ka spēj vel kādam palīdzēt.

Slēpts2017-06-29 22:23

Mana bavāriete dara tieši tāpat.Kad ir atradusi kautko tad mājās ejot voljērā uz pārējiem suņiem uzrūc.Bet kad ir tukšais vakars tad mierīga!

Reinis Kreicbergs2017-07-03 19:26

Apsveicu! Foršs stāstījums.

Slēpts2017-07-07 14:06

Apsveicu!
jauks vēstījums.

Līdzīgas trofejas

Mežacūkas sivēns
Mežacūkas sivēns
Views 11179
Vecgada kuilēns
Vecgada kuilēns
Comments 8 Views 7759
trofeja
trofeja
Comments 11 Views 18126
Kuilis
Kuilis
Comments 8 Views 12875
Mežacūka
Mežacūka
Views 5594
Mežacūka
Mežacūka
Views 11180