7.augusta vakarā, kā parasti pirms medībām uz mežacūkām, sapulcējāmies, aizpildījām nepieciešamos dokumentu, sadalījām medību platības un norunājām līdz cikiem medīsim. Devāmies katrs uz savu medību vietu, kas nebija tālāk par kilometru no ciemata. Pagāja aptuveni pusotra stunda, vakars bija apmācies un iestājās krēsla. Pēkšņi no kolēģa puses atskanēja divi šāvieni un kādu brīdi vēlāk zvanīja veiksmīgais mednieks Māris Kalniņš un paziņoja, ka ir nomedījis vilku.

Kā pastāstīja Māris, pāri nopļautajai pļavai vispirms aizskrēja stirnu kaza, bet pēc laiciņa pa viņas pēdām nāca divi vilki. Viņš sagaidījis izdevīgu brīdi un izdarījis pirmo šāvienu. Pēc šāviena uz pļavas bija redzams vairs tikai viens vilks, uz kuru raidījis otru šāvienu .

Sazvanījāmies ar kolēģiem un pēc īsa brīža visi bijām notikuma vietā. Lauka malā mūs sagaidīja Māris ar savu medījumu - vilceni. Apsveicām veiksminieku un, neskatoties uz spēcīgo lietu, sākām meklēt otru vilku. Pēc nesekmīgajiem meklējumiem un notikuma analīzes nācām pie secinājuma , ka abas reizes ir šauts pa vienu un to pašu vilku.