2011.gada 22. oktobrī mednieku kolektīvā "Ozolnieki" notika iknedēļas medības ar dzinējiem. Man šis medības paliks neaizmirstamas, jo nomedīju pašlaik savā mūžā lielāko kuili. Šo mežacūku tēviņu vasarā bija manījuši arī citi kolektīva mednieki, bet nevienam nebija paveicies tikt pie kārotās trofejas. Kuilis regulāri nāca uz blakus iesēto kukurūzas lauku. 22.oktobrī kukurūzas lauks bija jau nopļauts, tāpēc medību vadītājs izlēma dzīt tuvumā esošo mastu. Masts izrādījās ļoti veiksmīgs, jo šeit dzīvoja ne viena vien mežacūka. Šeit nu arī notika mana satikšanās ar lielo mežakuili... dzīvnieks bija jau pieredzes bagāts, tikai masta beigās tas izlēma doties atpakaļ starp dzinējiem un tuvoties manā virzienā. Izšāvu divreiz, bet kuilis aizskrien tālāk... nodomāju jau, ka esmu aizšāvis garām. Masts ir beidzies, mednieki sanāk un sāku stāstīt par situāciju... Dodamies apskatīt šāviena vietu ... pēc otrā šāviena parādās asinis un pēc kādiem 70 metriem jau redzams arī pats kuilis! Mans prieks ir neaprakstāms, nekad neesmu redzējis tik lielu mežacūku... pat pieredzējušākie mednieki stāsta, ka tik lielu kuili nav nācies manīt mūsu medību platībās. Tālāk jau notika kuiļa vilkšana ārā no meža un fotosesijas ar iegūto trofeju. Pēc dīrāšanas varēja redzēt, ka otrais šāviens ir trāpījis ieslīpi pie aizmugurējās ciskas zem mugurkaula, tālāk lode skārusi nieres un plaušu galus. Varu teikt, ka ir paveicies un Diāna bijusi man labvēlīga. Kuilis svēra zem 150 kg , šis viņam varēja būt 5 vai 6 dzīves gads. Trofeja gan nav medaļas vērta, bet šis piedzīvojums paliks man mūžam neaizmirstams.

Foto redzami augšējā rindā no kreisās Imants Lūriņš, Jānis Zaharovs, Gunārs Mednis, Jānis Ezerlīcis, Andrejs Pastars, Jānis Poga, apakšā Dainis Učelnieks(medību vadītājs), Pēteris Rancāns, Aigars Poga, Atis Poga, Leons Učelnieks, Kaspars Grīnbergs. Kā arī neatņemama medībās ar dzinējiem sastāvdaļa - suņi Zuze, Dore un Rokijs.