Tas notika pagājušajā nedēļā, kad bija pilnmēness.

Atbraucu uz mājām, bija jau pulksten pāri 19 vakarā. Skatos, ideāls laiks un variants, lai veiksmīgi pamedītu bebrukus. Nolēmu braukt uz vienu dīķi, kur saimnieks jau gauži raudāja, ka bebruki pusmeža nogāza. Atbraucu ap pusastoņiem, ieņēmu jau iepriekš izvēlētu pozīciju un gaidu. Dīķis nav liels, kādi 10m platumā un 25 m garumā. Ūdens tik duļķains, ka liekas, ka kāds gatavojis māla masu plīts likšanai. Sēžu, gaidu. Laiks rit lēnām, tā vieglām papūš dzestrs vējiņš, kaut arī silti esi apģērbies, vienalga jūtams, kā tas pūš cauri drēbēm. Jūtams, ka nedaudz kāpj saliņš un sāk veidoties ap krastu ledutiņš. Mēness spīd kā liels prožektors, tikai elektriskā staba ēna krīt uz dīķi un iet pāri visam dīķim liela melna līnija. Jau gandrīz astoņi. Tikko garām pārbrauca vilciens, jo kādi 500m no tā dīķa iet dzelzceļa līnija. Tikai dārdoņa noklusa, skatos - dīķī ir kaut kādi vilnīši. Skatos un brīnos - viļņi ir, bet bebra nav, gan tā, gan ar optiku neredzu bebru, bet izrādās - tas viltnieks ir pacēlies virs ūdens tā kā krīt elektriskā staba ēnā. Tikai vēlāk pēc pāris minūtēm tas sāka grozīties pulksteņrādītāja virzienā, izsekot apkārtni, nu, ilgi negaidot izdarīju šāvienu, bebrs palika uz vietas. Protams, negāju pēc tā, lai neiztraucētu citus bebrukus. Tas nedaudz papluņčājās un nomierinājās mūžīgajā mierā. Sēžu, atkal gaidu, klusums, dzestrais vējiņš jau jūtams uz sejas, sals atkal kāpj nedaudz. Nekādu kustību no bebruku puses. Atkal pēc kādām 30 min brauc garām vilcienu sastāvs. Kad tas pārbrauca garām, atkal skatos, ka sāk ūdens viļņoties, bet bebruku neredzu. Jau zinu kur jāmeklē bebruku un skatos - jā, tas ir tur, kur jābūt, šāviens, atkal bebruks paliek uz vietas. Nolēmu vēl pasēdēt. Debesīs parādījās gubu mākonīši. Vējš nedaudz palielinājās, jau redzams, ka ledus visu dīķi ir ar tievu plēvīti pārvilcis. Dzestrā vēja iespaidā jūtams, kā aukstums caursit arī drēbes. Atkal dzirdu, ka brauc vilciens, nolēmu, ja izlīdīs vai neizlīdīs, tad pēc vilciena braukšu uz mājām, jo jādabū vēl tos divus un auksti palika pašam. Vilciens pārbrauca. Nekādas dzīvības pazīmes. Nolēmu vēl kādas 5 min pasēdēt, dzirdu kaut kādas skaņas ūdenī, bet ne viļņu, ne paša bebruka. Pēc kāda laika dzirdu, kā tiek lauzts ledutiņš. Un parādījās riktīgie vilnīši, aha - bebruks jau ūdens virsmā. Skatos optikā, nekur neredz. Aha, atkal laikam staba ēnā pacēlās. Tiešām. Kā parasti pietēmējos, šāviens, bebruks uz vietas palika. Nolēmu, nu jābrauc mājās jau pāri 21.

Pienāku pie dīķa - re, tikko nomedītais bebruks, sāku vilkt krastā, bet ka tavu m...... Pacelt nav tik vienkārši, tomēr izdodas izcelt stāvā krastā. Bebruks makans. Bet kur palika pārējie divi, noslīka... :( Sāku ar savu makšķeri ķeselēt dīķi, rezultātā vēl izcēlu divus ar makanus bebrukus.

Medību rezultāts - trīs veiksmīgi šāvieni un 3 nomedīti bebruki svarā 27 kg, 24 kg un 22 kg.

Čučēt aizgāju ap pusnakti :)