2012. gada 11. decembrī devos šī gada pirmajās bebru medībās, kas, kā vēlāk izrādījās, bija ļoti interesantas. Tā kā iepriekšējās brīvdienas biju apsekojis perspektīvās bebru apmetnes, konstatēju, ka uz Dubnas upes vērojama aktivitāte. Pēc pieciem vakarā jau biju iekārtojies upes krastā, lai vaktētu bebrus. Pēc sešiem pretējā upes krastā parādījās ūdele, aizskrēja tālāk gar krastu, pārskrēja pāri upei uz manu pusi un pieskrēja metra attāluma no manis, ieraudzīdama manus zābakus, paskatījās uz manis un aizskrēja atpakaļ. Kad iestājās krēsla, 25m attālumā pretējā upes krastā izgāja 2 stirnas un lēnītēm gar upi devās tālāk, (~ 60m tālāk ik pa laikam varēja dzirdēt kā tās staigā pa sniegu). Pēc kāda laika āliņģī parādījās liels tumšs pleķis (bebrs), kura iepriekš nebija, pēc laika „pleķis” jau bija uz ledus. Gaidīju, kad bebrs paies tālāk no āliņģa, lai to droši varētu nomedīt, tad pēkšņi dzirdu, ka uz bebra pusi kāds cilpo (lapsa), bebrs nav muļķis – to izdzirdēdams ieleca atpakaļ āliņģī... nu tad es to lapsu arī nošāvu. Pēc šāviena bebrs ienira, bet stirnas pat nenobijās, (it kā zinādamas, ka viņas medīt nevar) jo varēja dzirdēt kā tās sniegā rada čaukstoņu.