Neskatoties uz to, ka zemi klāja jau maza sniega kārtiņa, ūdensputnu medību sezonas pēdējā dienā bija mērķis nomedīt kādu zosi, kuras jau vismaz nedēļu dien dienā barojas uz nokulta kukurūzas lauka. Ierados postenī pirms 8iem no rīta, kad jau tūlītas bija dzirdamas zosu klaigais, kuras lidoja no sava nakšņošanas ezeru uz barošanos. Kā bijis nebijis, zosis no mana pudurīša lauka vidū, nosēžas kādus 200m,lai gan pirms sēšanās tās bija it kā pa šāvienam, nu neko, tik klāt viņām diezgan nereāli, taču uz vēdera pielienu līdz kādiem 100m līdz tās cēlās spārnos. Būtu mazāks bariņš, domājams, būtu ticis klāt pa šāvienam, taču barā ap 300gb, sargi malu malās.

Nu neko, aizbraucu uz citu vietiņu, kur grāvī mēdz būt pīles, piegāju pie grāvja malas, augšā cēlās pīļu bariņs, viens šāviens un viena pīlīte. Automāts pievīla, nepārlādēja patronu, dublīši un sniegs pie vainas. Bet diena izdevusies :)