Viss sākās 29.12.12., kad MMK "Bebrītis" medību platībās tika ielenkts šis kuilis, kurš iepriekšējā vakarā bija iegājis objektā no kaimiņu kolektīva. Sākumā viss gāja kā plānots. Mednieki nostājās uz numuriem un es kopā ar diviem suņiem un vēl ar vienu kolēģi devos pa pēdām. Suņi kuili pacēla un drīz vien uz masta atskanēja šāvieni. Viss likās ļoti daudzsološi, tikai kuilis aizgāja. Asins bija, bet noķert neizdevās. Nākošajā dienā vīri savācās atkal kopā, lai lenktu. Medību vadītājs deva rīkojumu drošības pēc noskatīt arī iepriekšējā dienā šautā kuiļa pēdas. Tā nu vīri devās pa pēdām un secināja ka kuilis palicis netālu esošajā meža masīvā. Tā kā vīru bija maz precīzāk tikai četri saņēmu zvanu no medību vadītāja, lai ar savu uzticamo draugu Latvijas dzinēju dodos palīgā, tā nu mēs kopā ar suni seši būdami devāmies pēc medījuma. Asins pēda bija skaidri redzama taču varēja saprast ka nebija nāvējošs ievainojums. Tā nu es atkal devos pa pēdām. Šoreiz man bija iespēja tikt pie šaušanas, kad suns turēja kuili uz vietas, tomēr diemžēl kuilis aizgāja atpakaļ un medības nācās pārtraukt, jo palika tumšs. Nākošajā dienā ar pirmo gaismiņu kuili ielencām blakus masīvā, tālu nevarēja aiziet, jo kā izrādījās biju pāršāvis lāpstiņu. Un šoreiz devos pa pēdām kopā ar kolēģi un suni. Suns kuili pacēla jau dažus simtus metru no meža malas, kur mani un kolēģa veiksmīgie šāvieni izrādījās liktenīgie. Attēlā redzami abi veiksmīgie šāvēji un mans uzticamais dzinējs Ričs, kuram diemžēl šoreiz nepaveicās un jau otro reiz savas dzīves laikā kuilis iedūra ar ilkni, par laimi ne pārāk dziļi. Laimīgu Jauno gadu! Ne Pūkas arī 2013!