Spriežot pēc komentāriem atrast medību kolektīvu bez galiem ir nereāli, it sevišķi, ja neesi vairs pārāk jauns un sliktas fiziskas formas un liekā svara dēļ par dzinēju skriet n-to laiku nespēsi. Jautājums vai Latvijā kaut kur tiek praktizētas klasiskās individuālās vai kolektīvās komercmedības - tipa samaksā naudu par licenci utt. un medī (protams, ievērojot jēgeru norādījumus utt.) Cik skatos pa krievu TV kanāliem tur tāds pasākums ir ļoti plaši izplatīts un medību saimniecības ar to pelna.
Pārfrāzējot var arī uzdot rupjāku jautājumu - vai licences (kā variants vietu medību kolektīvā) var banāli nopirkt?
Nu mūsu kaimiņš prakstizē ar licenšu pārdošanu, pa cik un kā to gan nejautājām, jo neēsam draugos ar to, savā laikā sūdus savārīja.
Par to kā iestāties kolektīvā!
Pie mums līdz šim bija ļoti vienkārši iestāties, vajadzēja vismaz pāris reizes pāriet dzinējos, un tad kolektīvs lemj kā uzņemt to vai ne, jo lielākoties jau redzams kāds būs šis nākamais mednieks, vai nu mēles dīrātājs, vai nu gaļenieks vai nu otrādi labs mednieks. Diemžēl ir arī bijuši tādi kas no sevis it kā parādīja labās puses, bet ar laiku sāka visādus nedarbus darīt, tāpēc diemžēl no tāda pienākas škirties. Tagad kolektīvs var teikt pie mums ir nokomplektēts, pagaidām tuvākajā laikā nevienu neuzņemam, jo tā pat ir pāri 30 aktīvo mednieku.
Vienīgā iespēja tikt kādā kolektīvā ir caur kādu paprasīt lai uzlūdz uz kolektīvajām medībām, labāk par dzinēju un tad veči redzēs kas tu īstenībā esi, un no kāda serdeņa esi taisīts, Kā saka visu rādīs laiks un tava attieksme pret pašu kolektīvu.
Piemēram es paldies Dievam cik kolektīvos esmu piedalījies medībās, tur esmu parādījis sevi no labās puses. Pat bija ielūgumu, bet pagaidām pietiek sava kolektīva, bet var būt nākotnē vēl kādam varēs piebiedroties. Laiks rādīs. Jo tas ir ne tikai laikietilpīgs process, bet arī prasa savu finansējumu.
Paldies par atbildi, Edgar, bet nu konkrētu skaidrību uz uzdotajiem konkrētajiem jautājumiem nesaņēmu :(
Par ceļu iet dzinējos utt. diemžēl, kā jau rakstīju, visdrīzāk fiziski nevelku, jo uzkāpt 5 stāvā bez lifta jau sagādā zināmas problēmas. Spēks ir cik nevajag bet izturības nekādas. Arī te forumā aprakstīto plaši aprakstīto "ģedovščinu", kas spriežot pēc visa tomēr ir vairāk standarts nekā izņēmums nez vai savos gados varēšu mierīgi paciest. Mani tad drīzāk apmierinātu šeit lamātā "biezā pilsētas kundziņa" statuss (ar naudu problēmu nav un nomaksāt štuku-divas gadā nu toč varu atļauties). Varbūt izklausās stulbi un tūlīt mani nolamās, bet nu tomēr gribētos zināt par šādiem "komercvariantiem"...
Ja ļoti interesē par komercmedībām, tad pajautāšu blakus kolektīviem var būt kaut kas tomēr piekritīs tam. Kā arī ja redzēšu to veci kas nodarbojas ar to pajautāšu ar , un tad ja kas došu ziņu! Tikai būs jābrauc uz Latgali! Protams ja tas tevi interesē!
Nu rau, kruta, viss notiekas cik saprotu. Par piķi velns dancā, Jāaa... bez apriešanas. Pirmais un primārais ir jāredz un jāsatiek cilvēks, kā EDGARS rakstīja, un tikai tad var izprats un pieņemt lēmumu par kolektīvā uzņemšanu, bet laikam jau ka citiem kolektīviem medības ir nevis atpūta bet gan biznes. Droši vien arī tādus vajag.
Vienkārš jautājums Aleksandram, Tu gribi atpūsties atrodoties medību procesā, vai šaut????? Ja šaut, piebraucot ar auto un tad vēl nedarot pārējos darbiņus pēc dzīvnieka iegūšanas (iekšu izlaišana, dalīšana, u.t.t.), nu nezinu vai arī pa piķi tādu kolektīvu atradīsi, bet nu ja ir piedāvājums, gan jau ka atradīsies pircējs. Tas tā pārdomām, bez nosodījuma!
Par to svaru mums ir divi mednieki kam tiešām ir LIEKAIS SVARS, abiem diviem vidēji kaut kur ir kādi 120 kg vismaz, un viena augums ir ap 2m bet otram kaut kur pāri 1,7 m, Kaut arī pukstēdami tomēr iet ar dzinējos, Vienīgi vispār ja jau grūti iet tad jau lemjam ko darīt at viņu!
Raimond!
1. Uz jautājumu par atpūtu, šaušanu utt. man pat jāsaka grūti atbildēt. Esmu šais lietās galīgi "zaļš" - šāvis maz un par atpūtu medību procesā saprast var tikai izmēģinot. Meža gaļa arī garšo... Mežs patīk (ogošana, sēņošana)un vispār atpūsties varu tikai brīvā dabā pēc iespējas tālāk no "civilizācijas", esmu kaislīgs makšķernieks. Te var paņemt analoģiju no man pazīstamākās makšķerēšanas - to, tāpat kā medības var darīt dažādi- viens ar mušiņmakšķeri pa brikšņiem nostaigā dienā 10km, cits uz pāris stundām ieskrien pamētāt spiningu, kāds atkal n-sutkas gatavs sēdēt pie karpu gruntenēm utt.
2. Ja runa iet tieši par iestāšanos medību kolektīvā, pilnībā piekrītu, ka jāredz cilvēks un jākontaktējas lai varētu saprast vai var tādu uzņemt, bet nu līdz šai stadijai kaut kā ir jānonāk. Mazliet baida daži uz laukiem manītie vietējie "vecie pieredzējuši dižmednieki" - onkuļi ar palīgskolas izglītību un nu baigi nodzerto paskatu - diez vai varētu paciest ja tāds indivīds pa dzērumu sāktu ņirgāties vtml.
3. No darba kā tāda nebaidos un esmu gatavs darīt arī netīros darbu, dīrāt, dalīt,(ja kāds pamācīs, protams), ēst taisīt utt., bet vot ar ilgstošām fizisku nodarbībēm kas saistītas ar pārvietošano utml. (dzinēji, koku ciršana utml.) būs grūti. Neredzu neko sliktu, ja savu nepiedalīšanos šajā procesā varētu kompensēt samaksājot naudu par kuru var noalgot pāris veselīgākus degunus, kā arī palīdzēt kolektīvam tajos jautājumos, kur jūtos spēcīgāks (piemēram juridiskie jautājumi, kontakti valsts institūcijās un biznesas vidē, IT lietas)
4. Neredzu neko sliktu ja kāds medību kolektīvs sāk medības veidot kā biznesu un pelna ar to naudu. Manuprāt tā ir normāla pasaules prakse - veidot medību komercsaimniecības ar atbilstošu servisu, professionāliem jēgeriem utt. Cita lieta ir tā kā jābūt saprātīgām izvēles iespējām. Ņemot par analoģiju jau pieminēto makšķerēšanu - var kādreiz aizbraukt uz maksas dīķi kur cope ir garantēta un tu maksā par noķerto zivs kilogramu, var aizbraukt uz licencētu udenskrātuvi, kur neviens neko negarantē, bet nu tiek regulāri ielaistas zivis/sakopta vide/nodrošinātas laivas, var arī aizbraukt uz publiskiem ūdeņiem un makšķerēt paļaujoties tikai uz savu veiksmi/pieredzi un Dabas mātes kaprīzēm.
Edgar!
Nu mans svars ir ~132kg pie auguma 179cm, smēķēšana (kā skurstenis) arī nekādu labi iespidu uz dihalku un sainsspiedienu neatstāj. Tas nenozīmē to, ka es vispār nevaru pakustēt ( pa pilsētu līzenu vietu iet labi) bet nu teiksim mežā sēņojot pakalnainā apvidū ir kā ir. Ja nav jānes savs svars (piemēram laivā airējot) tad gan nav nekādu problēmu.
Jā liekais svars it īpaši ja jau gadiņi ir , tad problēma ir tiešām pārvietoties, jo jau nav tā spēka kas bija jaunības gados.
Bet arī par to maksas medībām ne visu laiku arī tevi varēs nosēdināt tieši tur kur var izziet kāds, atkarīgs daudz kas no pašiem laikapstākļiem, apkārtējās situācijas, vai vispār dzīvniekiem nebūs izejamā diena, pat lapsu neredzēsi, bet ir tādas dienas kad dzīvnieku ir pilni lauki. Tā pat ar to copi, ir dienas kā mutē, bet ir dienas zini ka zivis ir zem tevis vai kādā noteiktā vietā, bet ņemt neņem!
Lielākoties cik esmu dzirdējis par samaksu var piedalīties dzinējmedībās. Zinu vienu kolektīvu, kur tieši dzinējmedībās var droši piedalīties, tikai maksa paliela, toties liek tādās vietās kur iespējams uz kādiem 80% var pārskriet kāds ruksis vai alnis. Dzinējos tur neiet viesi, tikai stāv uz numuriem. Ja ļoti būs liela vēlēšanās tur piedalīties tad varēšu aprunāties, jo pazīstu pāris ar kuriem man ir labas medību attiecības. Pie reizes ja ļoti ieinteresēs tas tad arī cenu varēšu uzzināt.
Pārfrāzējot var arī uzdot rupjāku jautājumu - vai licences (kā variants vietu medību kolektīvā) var banāli nopirkt?
Par to kā iestāties kolektīvā!
Pie mums līdz šim bija ļoti vienkārši iestāties, vajadzēja vismaz pāris reizes pāriet dzinējos, un tad kolektīvs lemj kā uzņemt to vai ne, jo lielākoties jau redzams kāds būs šis nākamais mednieks, vai nu mēles dīrātājs, vai nu gaļenieks vai nu otrādi labs mednieks. Diemžēl ir arī bijuši tādi kas no sevis it kā parādīja labās puses, bet ar laiku sāka visādus nedarbus darīt, tāpēc diemžēl no tāda pienākas škirties. Tagad kolektīvs var teikt pie mums ir nokomplektēts, pagaidām tuvākajā laikā nevienu neuzņemam, jo tā pat ir pāri 30 aktīvo mednieku.
Vienīgā iespēja tikt kādā kolektīvā ir caur kādu paprasīt lai uzlūdz uz kolektīvajām medībām, labāk par dzinēju un tad veči redzēs kas tu īstenībā esi, un no kāda serdeņa esi taisīts, Kā saka visu rādīs laiks un tava attieksme pret pašu kolektīvu.
Piemēram es paldies Dievam cik kolektīvos esmu piedalījies medībās, tur esmu parādījis sevi no labās puses. Pat bija ielūgumu, bet pagaidām pietiek sava kolektīva, bet var būt nākotnē vēl kādam varēs piebiedroties. Laiks rādīs. Jo tas ir ne tikai laikietilpīgs process, bet arī prasa savu finansējumu.
Par ceļu iet dzinējos utt. diemžēl, kā jau rakstīju, visdrīzāk fiziski nevelku, jo uzkāpt 5 stāvā bez lifta jau sagādā zināmas problēmas. Spēks ir cik nevajag bet izturības nekādas. Arī te forumā aprakstīto plaši aprakstīto "ģedovščinu", kas spriežot pēc visa tomēr ir vairāk standarts nekā izņēmums nez vai savos gados varēšu mierīgi paciest. Mani tad drīzāk apmierinātu šeit lamātā "biezā pilsētas kundziņa" statuss (ar naudu problēmu nav un nomaksāt štuku-divas gadā nu toč varu atļauties). Varbūt izklausās stulbi un tūlīt mani nolamās, bet nu tomēr gribētos zināt par šādiem "komercvariantiem"...
Vienkārš jautājums Aleksandram, Tu gribi atpūsties atrodoties medību procesā, vai šaut????? Ja šaut, piebraucot ar auto un tad vēl nedarot pārējos darbiņus pēc dzīvnieka iegūšanas (iekšu izlaišana, dalīšana, u.t.t.), nu nezinu vai arī pa piķi tādu kolektīvu atradīsi, bet nu ja ir piedāvājums, gan jau ka atradīsies pircējs. Tas tā pārdomām, bez nosodījuma!
1. Uz jautājumu par atpūtu, šaušanu utt. man pat jāsaka grūti atbildēt. Esmu šais lietās galīgi "zaļš" - šāvis maz un par atpūtu medību procesā saprast var tikai izmēģinot. Meža gaļa arī garšo... Mežs patīk (ogošana, sēņošana)un vispār atpūsties varu tikai brīvā dabā pēc iespējas tālāk no "civilizācijas", esmu kaislīgs makšķernieks. Te var paņemt analoģiju no man pazīstamākās makšķerēšanas - to, tāpat kā medības var darīt dažādi- viens ar mušiņmakšķeri pa brikšņiem nostaigā dienā 10km, cits uz pāris stundām ieskrien pamētāt spiningu, kāds atkal n-sutkas gatavs sēdēt pie karpu gruntenēm utt.
2. Ja runa iet tieši par iestāšanos medību kolektīvā, pilnībā piekrītu, ka jāredz cilvēks un jākontaktējas lai varētu saprast vai var tādu uzņemt, bet nu līdz šai stadijai kaut kā ir jānonāk. Mazliet baida daži uz laukiem manītie vietējie "vecie pieredzējuši dižmednieki" - onkuļi ar palīgskolas izglītību un nu baigi nodzerto paskatu - diez vai varētu paciest ja tāds indivīds pa dzērumu sāktu ņirgāties vtml.
3. No darba kā tāda nebaidos un esmu gatavs darīt arī netīros darbu, dīrāt, dalīt,(ja kāds pamācīs, protams), ēst taisīt utt., bet vot ar ilgstošām fizisku nodarbībēm kas saistītas ar pārvietošano utml. (dzinēji, koku ciršana utml.) būs grūti. Neredzu neko sliktu, ja savu nepiedalīšanos šajā procesā varētu kompensēt samaksājot naudu par kuru var noalgot pāris veselīgākus degunus, kā arī palīdzēt kolektīvam tajos jautājumos, kur jūtos spēcīgāks (piemēram juridiskie jautājumi, kontakti valsts institūcijās un biznesas vidē, IT lietas)
4. Neredzu neko sliktu ja kāds medību kolektīvs sāk medības veidot kā biznesu un pelna ar to naudu. Manuprāt tā ir normāla pasaules prakse - veidot medību komercsaimniecības ar atbilstošu servisu, professionāliem jēgeriem utt. Cita lieta ir tā kā jābūt saprātīgām izvēles iespējām. Ņemot par analoģiju jau pieminēto makšķerēšanu - var kādreiz aizbraukt uz maksas dīķi kur cope ir garantēta un tu maksā par noķerto zivs kilogramu, var aizbraukt uz licencētu udenskrātuvi, kur neviens neko negarantē, bet nu tiek regulāri ielaistas zivis/sakopta vide/nodrošinātas laivas, var arī aizbraukt uz publiskiem ūdeņiem un makšķerēt paļaujoties tikai uz savu veiksmi/pieredzi un Dabas mātes kaprīzēm.
Edgar!
Nu mans svars ir ~132kg pie auguma 179cm, smēķēšana (kā skurstenis) arī nekādu labi iespidu uz dihalku un sainsspiedienu neatstāj. Tas nenozīmē to, ka es vispār nevaru pakustēt ( pa pilsētu līzenu vietu iet labi) bet nu teiksim mežā sēņojot pakalnainā apvidū ir kā ir. Ja nav jānes savs svars (piemēram laivā airējot) tad gan nav nekādu problēmu.
Bet arī par to maksas medībām ne visu laiku arī tevi varēs nosēdināt tieši tur kur var izziet kāds, atkarīgs daudz kas no pašiem laikapstākļiem, apkārtējās situācijas, vai vispār dzīvniekiem nebūs izejamā diena, pat lapsu neredzēsi, bet ir tādas dienas kad dzīvnieku ir pilni lauki. Tā pat ar to copi, ir dienas kā mutē, bet ir dienas zini ka zivis ir zem tevis vai kādā noteiktā vietā, bet ņemt neņem!
Lielākoties cik esmu dzirdējis par samaksu var piedalīties dzinējmedībās. Zinu vienu kolektīvu, kur tieši dzinējmedībās var droši piedalīties, tikai maksa paliela, toties liek tādās vietās kur iespējams uz kādiem 80% var pārskriet kāds ruksis vai alnis. Dzinējos tur neiet viesi, tikai stāv uz numuriem. Ja ļoti būs liela vēlēšanās tur piedalīties tad varēšu aprunāties, jo pazīstu pāris ar kuriem man ir labas medību attiecības. Pie reizes ja ļoti ieinteresēs tas tad arī cenu varēšu uzzināt.