Laikam jāsāk domāt par slēpēm! :) Sola bargu ziemu! Varbūt šogad tirgotāji vai ražotāji ir sarosījušies un kaut kur ir parādījušās slēpes,kas ir derīgas medniekiem. (~15cm-platas, nepārāk garas un ar piemērotu stiprināšanu pie zābakiem.)
Tiešām un ja vēl vakar labi pirtiņā pasēdēji, tad vispār veselība ir perfekta, toties pēc tāda krosa, paliek daudz labāka :) Ne velti es mīlu medības un zvejot, jo tikai dabā var ātrāk izveseļoties, nevis mājās gultīnā :)
Atcerējos, vajadzēs uz jumta paskatīties vecās vectēva medību platās slēpes, cerams onka nebūs palaidis tās malka, jo dažādi diemžēl cilvēki ir un attieksme pret tām :(
Bet vēl no bērnības atceros ka viņas bija uz jumta!!!
Vakar lencot vietām sniegs bija jau dziļā kā ceļgals un tiešām nožēloju ka nav slēpju, jo bija jāiet kādi 4-5 km. varat tikai iedomāties kā es izskatījos kad tiku ārā no šīs elles :)
Varu padalīties pieredzē par slēpēm, cik nu man tā ir,...., izmantoju vienreiz lencot, kad sniegs Kurzemē vēl ziemā bija līdz celim. Slēpes bija platās medību, koka ar lencīšu stiprinājumiem (tipa iemauc kāju un aizmugurē aiztaisa ciet). Secinājumi, pa aizaugušu mežu, ar kritušiem kokiem tas ir murgs, ar kājām var noiet ātrāk un vieglāk, savukārt, pa laukiem, tīrām stigām, mežu ceļiem patīkams process. Tātad, ja zin maršrutu, kur jādodas, tad var izmantot, ja nē, tad var gadīties ka dažos posmos gribēsies tās nes pār plecu.
Padalīšos ar savām iemaņām medību slēpju darvošanā. Uz sausām slēpēm (slieces) vienmērīgi uzklāju bērzu darvu, kas man saglabājusies vēl no pad. laikiem ( tumša, gandrīz melna tepe ar īpatnēju smaku)kuru iededzinu ar lodlampu un dedzināšanas procesā izlīdzinu vai ierīvēju ar korķa klucīti. šādi iededzinātas slēpes var kalpot vairākus gadus, bet periodiski vai mainoties laika apstākļiem iesmērēju ar sveci virzienā no slēpes gala uz aizmuguri un izlīdzinu ar korķa klucīti tādā pat virzienā. Svarīgi ir slēpes uzglabāt pie āra t., jo pretējā gadījumā iznesot no siltuma un sākot slēpot pie tām lips sniegs. Iespējams, ka mūsdienās ir labāki, modernāki slēpju vaskošanas veidi, bet man patīk vecais process. Lai slīd!
Mārci,piekrītot visam teiktajam,atļaušos paironizēt,ka apstākļi mažā ne vienmēr atbilst apstākļiem fiziskās audzināšanas stundā. :)
Problemas nav atkusnī,tad,kā rakstīji slēpes pareizi iesmērē atbilstoši laika apstākļiem. Problēmas ir tad,ka temperatūra ir krietni mīnusos,sniegs sauss,bet zem tā ir plāns ledus,vai vietām pat vaļējs ūdens. Tad tās slēpes var ziest,ar ko vien vēlas,nelīdzēs nekas.
Bet normālos apstākļos slēpes ļoti labi noder un ne tikai lenkšanai. Caunās ejot gandrīz neaizstājamas,ja vien ir sniega gads,kas pie mums jau ir retums. Arī lapsas mūsdienās krietni mazāk baidās no tāda "kājāmgājēja",kā no automašīnā braucēja.
Pie katras mazākās iespējas! Šogad jau nevar sūdzēties par iespēju slēpot. Man vēl kalpo padomijā ražotās slēpes LESNIJE kuru platums ir 15cm. kuras ir darvotas, bet šogad pilnīgi pietika ar ievaskošanu. Slēpes pārsvarā izmantoju lapsu medībās.
Nesaskatu problēmas ar slēpēm lenkt. Lenc jau pa kvartākstigām mežmalām utml. Tā teikt pa puslīdz klajām vietām.Ātrums ir 3-4 reizes lielāks nekā kājām ejot.Kas attiecās uz slīdēšanu atkusnī, atļaušos paironizēt, tiem ,kas ir dzimuši un auguši PSRS, fiziskās audzināšanas stundās mācīja kā sagatavot slēpes konkrētiem laika apstākļiem. Man slēpes 2,3m VISU (Pi...u vecās igauņu kocenes)nodarvoju,iesmērēju un atiet.Paprovējiet nenožēlosiet.Sākumā gan iesaku bišķi atjaunināt iemaņas kādā tam piemērotā vietā .;)
Bet vēl no bērnības atceros ka viņas bija uz jumta!!!
Vakar lencot vietām sniegs bija jau dziļā kā ceļgals un tiešām nožēloju ka nav slēpju, jo bija jāiet kādi 4-5 km. varat tikai iedomāties kā es izskatījos kad tiku ārā no šīs elles :)
Problemas nav atkusnī,tad,kā rakstīji slēpes pareizi iesmērē atbilstoši laika apstākļiem. Problēmas ir tad,ka temperatūra ir krietni mīnusos,sniegs sauss,bet zem tā ir plāns ledus,vai vietām pat vaļējs ūdens. Tad tās slēpes var ziest,ar ko vien vēlas,nelīdzēs nekas.
Bet normālos apstākļos slēpes ļoti labi noder un ne tikai lenkšanai. Caunās ejot gandrīz neaizstājamas,ja vien ir sniega gads,kas pie mums jau ir retums. Arī lapsas mūsdienās krietni mazāk baidās no tāda "kājāmgājēja",kā no automašīnā braucēja.