Līdz šim nebiju pievērsis tam uzmanību,bet vakar pastaigājot pa mežu stigām pakusušajā sniegā mētājas čaulītes.Uz pāreju vietām tā bagātāk.Kolēģis zināja stāstīt,ka dažos kolektīvos dikti skatās ,lai nemētātos un nesmirdētu mežā.Zvēriem nepatīkot pulvera smaka.Tas pats darās ap pīļu dīķiem...kaudzēm.
It kā jau mētāties nevar, bet ej nu savāc pusautomāta izmētātās čaulītes. Labi, sniegā tās var atrast, bet no torņa, vasarā - bezceris...no vides viedokļa - karabīnes čaulītes agrāk vai vēlāk sarusēs...gludā plastmastnieces gan ne...
Vismaz es, cik iespējams, gludā čaulītes cenšos savākt kabatās. Diemžēl pārāk izplatīta prakse tā nav. Īpaši ezeros - tie "pludiņi" tur rēgojas pārāk lielā skaitā :(
Un vēl - offtopic, bet ja gribi izmētāt čaulītes, tad aizej uz kādu šautuvi un ar cimdiem savāc tur jau esošās čaulītes...garstobra ta tā, bet īsstobra ieroču čaulītes pašam būtu tomēr jāsavāc - ej nu zini, kas nāks pēc Tevis...
Pats cenšos pēc iespējas savākt savas čaulītes, vēlāk izmetu miskāstē. Ne visai patīkami iet pa ceļu vai stigu un redzēt svaidāmies čaulītēm. Mums jau bija viena problēma ar saimieku šajā ziņā, bet diemžēl ne visi to saprot ja privātā dīķi saimnieks atļava medīties tad jāsavāc pēc sevis, bet nē ir tādas cūkas kas piešauj kaudzi un tur pat pamet.
Tas pats ir par jebkura veida pikniku un copi, agrāk kur varēja bez problēmām piebraukt tagad stāv miets uz ceļa. Jo re ir tādas cūkas kas pēc sevis nenovāc. Un tādu tipiņu dēļ vairs saimnieks neļau atpūsties šajā vietā.
Nesaprotu ko grūti pēc sevis novākt.
Es kad atbraucu ne tikai pēc sevis cenšos novākt gružus, bet arī citu cūkmenu atstātos gružus.
Es arī savas izšautās cenšos savākt vienalga gludā vai karabīnes un arī tukšo pudeli, konservu bundžu vai maisiņu, ja jau pietika spēka uz mežu pilnu atvest, tad arī līdz miskastei tukšu aizvest vajadzētu spēkam pietikt -visu cieņu tiem, kas tā dara, bet diemžēl ir ļoti liels procents tādu šmurguļu, cūkmenu vai arī citos vārdos saucamu indivīdu, kas pat no bises izšautās čaulītes tīšuprāt aizmet krūmos un pat ieturot pusdienas maltīti uz ceļa mežā atstāj atkritumus sava kolektīva teritorijā, kur pēctam pašiem jāstaigā un jāmedī, žēl, bet mūsu kolektīvā arī tādu netrūkst, pat publiski aizrādot attieksme nemainās!Manuprāt tādas lietas jārisina kolektīvu sapulcēs kopīgi nolemjot, līdzīgi kā tas ir ar sodiem par cūkumātes šaušanu!
Arni, nedomāu gan, ka karabīnes čaulīte (misiņa) sadalīsies augsnē ātrāk kā gludstobra plastikātene...
Runājot par čaulītēm kā lietīšķajiem pierādījumiem tipa "piešūtās" lietās - vajag vairāk holivudas filmas skatīties, jo pēc čaulītes var noteikt ieroča kalibru un neko vairāk, galvenai pierādījums ir lode un uz tās atstātās vītnes pēdas pēc kurām, salīdzinot ar mentenē esošo kontroles šāviena paraugu, tiek atrasts stobrs un tā īpašnieks he, he :)
Kārli -
1)misiņš sadalīsies ātrāk kā plastmasa. Ja nekļūdos plastmasai, atkarībā no zortes, sadalīšanās laiks ir 10000 gadi vai pat vairāk. Noliec misiņa čaulīti mitrā vietā un tur jau pēc pārs mēnešiem būs zaļgana rūsa - tātad, lēnām, bet oksidācija notiek.
2)pēc kādiem 500 šāvieniem neviens eksperts galvu ķīlā neliks, ka konkrētā lode izšauta no konkrētā stobra. Var tikai pieļāvumus pateikt. A pieļāvums jau ir netiešs pierādījums. Savukārt, ekspertīžu centrā glabā arī čaulītes, kas varētu būt tiešāks pierādījums. Un, ja vēl nelaimīgā kārtā esi notikuma vietas tuvumā fiksēts - noteikti pieredzēsi, kā "tiesiskajā" Latvijā darbojas nevainīguma prezumpcijas princips :)
Laimoni - da nekas tur tik ļoti nesmird. Noliec pie barotavas izšautu čaulīti un apskaties - maksimums 3 dienā būs klāt kā likts...tas kolēģis pusautomātā tur ielādētu svaigi šautu tukšu čaulīti? Kr4 - kolēģim noteikti cits iemesls, kādēļ nenāk...
plastmasa sadalās apm. 10-100 gadu laikā. Ja paskatās uz pataronu čaulītēm un pataronām, kas atrodamas no 2. pasaules kara (zemē), tad izskatās. ka īpaša atšķirība starp sadalīšanās laikiem varētu nebūt.
Vismaz es, cik iespējams, gludā čaulītes cenšos savākt kabatās. Diemžēl pārāk izplatīta prakse tā nav. Īpaši ezeros - tie "pludiņi" tur rēgojas pārāk lielā skaitā :(
Un vēl - offtopic, bet ja gribi izmētāt čaulītes, tad aizej uz kādu šautuvi un ar cimdiem savāc tur jau esošās čaulītes...garstobra ta tā, bet īsstobra ieroču čaulītes pašam būtu tomēr jāsavāc - ej nu zini, kas nāks pēc Tevis...
Tas pats ir par jebkura veida pikniku un copi, agrāk kur varēja bez problēmām piebraukt tagad stāv miets uz ceļa. Jo re ir tādas cūkas kas pēc sevis nenovāc. Un tādu tipiņu dēļ vairs saimnieks neļau atpūsties šajā vietā.
Nesaprotu ko grūti pēc sevis novākt.
Es kad atbraucu ne tikai pēc sevis cenšos novākt gružus, bet arī citu cūkmenu atstātos gružus.
Runājot par čaulītēm kā lietīšķajiem pierādījumiem tipa "piešūtās" lietās - vajag vairāk holivudas filmas skatīties, jo pēc čaulītes var noteikt ieroča kalibru un neko vairāk, galvenai pierādījums ir lode un uz tās atstātās vītnes pēdas pēc kurām, salīdzinot ar mentenē esošo kontroles šāviena paraugu, tiek atrasts stobrs un tā īpašnieks he, he :)
1)misiņš sadalīsies ātrāk kā plastmasa. Ja nekļūdos plastmasai, atkarībā no zortes, sadalīšanās laiks ir 10000 gadi vai pat vairāk. Noliec misiņa čaulīti mitrā vietā un tur jau pēc pārs mēnešiem būs zaļgana rūsa - tātad, lēnām, bet oksidācija notiek.
2)pēc kādiem 500 šāvieniem neviens eksperts galvu ķīlā neliks, ka konkrētā lode izšauta no konkrētā stobra. Var tikai pieļāvumus pateikt. A pieļāvums jau ir netiešs pierādījums. Savukārt, ekspertīžu centrā glabā arī čaulītes, kas varētu būt tiešāks pierādījums. Un, ja vēl nelaimīgā kārtā esi notikuma vietas tuvumā fiksēts - noteikti pieredzēsi, kā "tiesiskajā" Latvijā darbojas nevainīguma prezumpcijas princips :)
Laimoni - da nekas tur tik ļoti nesmird. Noliec pie barotavas izšautu čaulīti un apskaties - maksimums 3 dienā būs klāt kā likts...tas kolēģis pusautomātā tur ielādētu svaigi šautu tukšu čaulīti? Kr4 - kolēģim noteikti cits iemesls, kādēļ nenāk...