Forums

Es bebrus visbiežāk šauju ar maseni, cenšos šaut līdz kādiem 20m galvā. Tos kurus šauju uz ūdens apmēram 8 no 10 nenogrimst. Izvilkšanai no ūdens izmantoju teleskopisko makšķeri kurai galā piesiets cietas drāts āķis.

Par renkuļiem.
Nav jau runa par to ar kādu munīciju, tas ir, AR LODĒM VAI RENKUĻIEM IR VAIRĀK NOMEDĪTS, bet gan par to AR KĀDU MUNĪCIJU TIEK VAIRĀK SAVAINOTI UN NEATRASTI, un šeit es domāju, ka "ir vienos vārtos", jo pat pēc relatīvi slikta trāpījuma vēderā, lode bieži vien dod redzamu asinspēdu, un ja vien ir vēlme un arī labs suns, tad zvēru jau izdodas arī atrast, turpretī, savainotam ar renkuļiem tam nav izteiktas asinspēdas, un vairumā gadījumu zvērs arī netiek atrasts.
Būtu jau labi, ja veči stāvēdami uz masta un vienā stobrā likdami lodi un otrā renkuļus, ar katru munīciju šautu atbilstošā distancē, bet diemžēl ar renkuļiem tiek šauts arī 50 metru un pat tālākās distancēs, ar vienu atrunu, "nu kā gan tu nešausi"!
Kā zināms, vītņstobru ieroču pielietojumam gaidāmas izmaiņas sakarā ar 3000 J ierobežojuma ieviešanu, un ja nemaldos tad šis ierobežojums attieksies uz alņu, briežu un pieaugušu mežacūku medībām. Cik noprotams, uz sivēnu un stirnu medībām šis ierobežojums neattieksies. Iespējams, ka zināmas paralēles var vilkt starp 3000 J ierobežojumu vītņstobriem un ložu un renkuļu pielietojumu gludstobru ieročiem, tas ir, lodes būtu jāizmanto alņu, briežu un pieaugušu mežacūku medībās, bet renkuļus varētu izmantot medījot sivēnus un stirnas.
Bet tomēr uzskatu, ka medījot visu sugu pārnadžus renkuļu munīcija būtu jāaizliedz.
Par renkuļu izmantošanu vilku, lūšu, lapsu, jenotu, bebru, caunu, utt. medībās es domāju jautajumu nav.
Pats jau vairāk kā 5 gadus renkuļu patronas neizmantoju, ja nu vienīgi pāris 5-7 mm renkuļu patronas vienmēr ir līdz.
Un vēlreiz atgādinu, pirms izmantojiet renkuļu munīciju padomājiet, AR KO TIEK VAIRĀK SAVAINOTI UN NEATRASTI, ar lodēm vai tomēr ar renkuļiem, it sevišķi dzinējmedībās, kad tiek šauts pa kustīgu mērķi!
Šāds ir mans viedoklis. Labprāt uzklausīšu arī citus viedokļus. :)

Ko jūs sakāt par kaujās ložu izmaktošanu pārnadžu medībās (karabīnēm), atrunājoties, ka tās varot dabūt pa lēto. Manuprāt tas ir vēl sliktāk kā renkuļi.

Bebri ar renkuļiem? Vienreiz sanāca - uzšāvu pa nabagu ar 8,4mm renkuļiem no metriem 20. 3 stundas noņēmas, kamēr nabagam izbedzu mocības. 5 renkuļi bija savēlušies pavillā līdz 1,5 cm lielās bumbās un palīduši zem ādas, es gan biju domājis, ka izšūs cauri, bet sanāca baigie sūdi. Bebrim garšo nullītes.

NU ar nullītēm man īstenībā līdzīgs gadījums bija, tagad tikkai ar renkām šos šauju, pārsvarā ar 6,2

Jāni - nu ja kāds jūtas tāds snaiperis, ka var ielikt pa mugurkaulu vai, labāk, galvu un ja tiešām naudas normālai munīcijai nav un ja medī tik uz gaidi, tad, lai lieto tās lētās kaujas lodes. Ņemot vērā ekonomisko krīzi, nekāds brīnums par to, ka kaujas munīcija tiks izmantota aizvien vairāk nav. Protams, likumīgi tas nav nav...taču daļēji jau var saprast tos, kam ~2 LVL par patronu ir par daudz.
Parasti gan tie krutie snaiperi ar kaujas lodēm šauj slikti - tādēļ pa būdu, un tam protams jēga ir maza un, kas vēl sliktāk, izmanto tādu munīciju arī dzinējmedībās, kur nevar veikt izcili tēmētu trāpījumu. No drošības viedokļa kaujas munīcija, protams, ir garām...

Jāni! Noteikumos teikts - ar medību lodēm.

Zināms, ka skrotīm (rupjajām) ir šāds iedalījums – 0 (4,25 mm), 2/0 (4,5 mm), 3/0 (4,75 mm), 4/0 (5 mm).
Varētu būt tā, ka līdz 5 mm diametram ir skrotis, bet virs 5 mm jau renkuļi. Starp citu, kādreiz 5,5 mm rupjas skrotis sauca par 6/0, tā ka principā renkuļi ir skrotis, kuru izmērs ir 6 un vairāk milimetri.
Varbūt kāds zin, vai tad kādā literatūrā ir atrunāts pie kāda izmēra beidzas skrotis un pie kāda sākas renkuļi?
Ne pa tēmu.
Priekš bebru medībām izmantoju 5-6 mm skrotis (vai renkuļus?), un tikai attālumā, kas nav lielāks par 10 metriem. Tālākā attālumā ar tiem neķēpājos, jo ir bijuši gadījumi, ka, pat pēc laba trāpījuma, šādā attālumā šautus tos neizdodas atrast.

Mēģināšu ielikt 9mm lādēšanu.

..