arvien vairāk valstīs svina izmantošana tiek aizliegta (ne tikai munīcijā)
Arvien vairāk valstīs tiek stimulēta svina neizmantošana (ne tikai munīcijā).
Viestur, vai uztverat atšķirību starp šiem teikumiem? Piekritīsiet ka atšķirība ir maigi sakot būtiska. Tiesiskās valstīs cilvēkiem ir citāda domāšana un viņi ļoti labi saprot ka, ja kādam grasās kautko atņemt tad kautkas ir jādod vietā.
Jūtu ka Jūsu un LOB tekstos vārdiem "svinu saturoša munīcija" ir diezgan nekonkrēta skaņa. 99,9% munīcijas, gan medību gan militārās, gan gludstobra gan vītņustobra, satur svinu. Izņēmums ir daži modeļi monolītās kapara vītņustobra lodes, tērauda skrotis, un Ddupleks gludstobra lodes. Uz kopējā fona tas ir kā piliens jūrā. Tiešām grasaties to visu "aizliegt"?
Tiešām jocīgi ka LOB izdara secinājumus par situāciju Latvijā, balstoties uz pētijumiem kas lielākoties izdarīti ASV un Kanādā. Man domājas ka lai sasniegtu tādu svina srošu un ložu nobiruma blīvumu kā ASV mums jāšauj vaiga sviedros vēl gadi 200.
Atbildot Jānim Ģirnim (11.03.2009. 18:41):
Vārdus un uzvārdus pateikt nevaru. Uz tikšanos ir uzaicināti LATMA, VMD Medību daļa un MMD. Kas būs konkrētie cilvēki, ir atkarīgs no uzaicinātajiem. Kā jau atbildēju A. Pukstam privātā sarakstē, šoreiz neaicinām uz tikšanos individuālus medniekus. Spriežot pēc aktivitātes šajā forumā, varētu būt nepieciešama tikšanās arī plašākā lokā. Šoreiz to nerīkojam tikai tāpēc, ka šāda mēroga pasākums prasītu citu plānošanu, kādai šoreiz nebijām gatavi, pieņemot, ka esam uzaicinājuši galvenos mednieku pārstāvjus. Taču gribu uzsvērt, ka nevajag domāt, ka šajā sarunā viss arī tiks izlemts un neko vairs nevarēs darīt. Problēmu ir daudz un tās ir lielas, un vienā reizē tās nevar līdz galam izrunāt, tāpēc šajā tikšanās reizē viens no galvenajiem punktiem būs tas, kādā formā ūn ar ko mēs šīs sarunas turpinām.
Atbildot Aivaram Lambam (11.03.2009. 20:12):
Faktu par svina indīgumu netrūkst jau kopš 19. gadsmita beigām. Šī iemesla dēļ, acīmredzot nedaudz pārsteidzīgi, pieņēmām, ka par šo problēmu lielos vilcienos viss ir zināms, tāpēc nostājas dokumentā ielikām tikai mazu kopsavilkumu par šo tēmu, bez detalizēta iztirzājuma. Ja ir interese par sīkākām detaļām, iesaku izlasīt šo rakstu - http://www.ventanaws.org/pdf/s... Šis raksts ir apkopojums par dažādiem pētījumiem par šo tēmu visā pasaulē. Tā kā jau ir liels daudzums pētījumu un rakstu par svina negatīvo ietekmi uz ūdensputniem, šajā apkopojumā autori koncentrējušies uz "sauszemes putniem" (šajā gadījumā - tiem, kas nav zosis un pīles).
Atbildei uz jautājumu par konkrētām sugām un vietām var skatīt raksta 1. un 2. tabulu. Šajās tabulās apkopots saraksts ar sugām, kurām konstatēta saindēšanās ar svinu no skrotīm (1. tabulā) vai ložu fragmentiem (2. tabulā). Sugas, kas sastopamas arī Latvijā: laukirbe, ūpis, ausainā pūce, lauku balodis, ūdensvistiņa, sudrabkaija, ķīķis, niedru lija, zvirbuļvanags, vistu vanags, peļu klijāns, klinšu ērglis, jūras ērglis. Taču jāņem vērā, ka visi šie ir konkrēti gadījumi, kad kāds ir ņēmis analīzes putnam un konstatējis saindēšanos. Tas nenozīmē, ka ar svinu saindējas tikai šīs sugas, jo lielāko daļu putnu neviens vienkārši nepārbauda.
Svina saindēšanās pazīmes putniem ir dziederkuņģa atslābums, zaļi, ūdeņaini ekskrementi, svara zudums, mazasinība un grūtības noturēt kaklu un spārnus. Putni var kļūt akli un galu galā iet bojā. Fizioloģisku un uzvedības pārmaiņu rezultātā tie kļūst vieglāk pieejami plēsējiem un jutīgāki pret badu un slimībām, līdz ar to tiem palielinās iespēja iet bojā arī citu iemeslu (ne tieši saindēšanās) dēļ. Svins negatīvi ietekmē arī vairošanās sekmes.
Par tendencēm pa gadiem man diemžēl nav informācijas, bet es domāju, ka, ņemot vērā, to, ka arvien vairāk valstīs svina izmantošana tiek aizliegta (ne tikai munīcijā), būtu sagaidāms, ka saindēto putnu daudzumam vajadzētu samazināties vai vismaz stabilizēties.
Bet par svinu gan, man šķiet, neviens neņemsies apgalvot, ka Latvijā tas būtu mazāk indīgs nekā citās valstīs.
Kā indīgums izpaužās-zivju,putnu,dzīvnieku(konkrēta suga) masveida\individuāla bojāeja(kur),citas saindēšanās pazīmes(sekas)?Vai ir progresējoša tendence(skaitļi,fakti pa gadiem)saindēšanai ar svinu?
Vienkārši to,ka svins ir indīgs,domājams, dzirdējis ir katrs,katrs mednieks, tāpat domājams, ne mazums svina ir apēdis(ar nomedītiem putniem,dzīvnieku gaļu),bet vismaz man nav nācies ne dzirdēt, ne redzēt, nevienu sirdzēju,kam iemesls būtu tieši svins.
Ja ir,tad lūdzu faktus!
Mednieku organizācija: Latvijas Mednieku savienība
Atrašanās vieta: Vidzeme
Medību stāžs: no 1989
Aprīkojums: TOZ, ZOLI, Titan, Sauer
11.03.2009. 18:41
God. Ķerus k-gs, vai ir iespējams publiskot to mednieku vārdus un uzvārdus, kuri piedalīsies LOB organizētajā tikšanās un kuri pārstāvēs visu mednieku viedokli?
Kāda ir iespēja pieteikties uz šo tikšanos arī citiem interesentiem?
Gruti ar jums runat Kerus kungs,pilnigs bezceris.Jums ir dati par Lubanas mitraju,nevis petijums kadu ietekmi atstaj mednieciba,vai cilveku klatbutne.Vai medibu rezultata samazinas putni.Un tagad mums jabut loti pateicigiem,ka jus savu pasu lemumu par medibu liegumu mainijat un butiski samazinajat teritoriju.Beidziet biedet ,ar Eiropas direktivam un naudas sodiem.Valsts budzeta glabeji...no jusu fondiem nebus jamaksa,nebaidieties.Vienkarsi pasakiet lietas ka ir,ka tas ir musu ZALAIS BIZNESS,mes ar to pelnam naudu.Kas irLOB?Vienkarsi sabiedriska organizacija,gluzi ka mes mednieki savos kolektivos.Bet redziet jusu viedokli nem vera vides ministrija,bet museja pat kartigi neieklausas.Atbildi pasi zinat kapec ta ir.
Viestur - lūgums atsūtīt man uz profilu kontaktus un laikus, kad notiks tikšanās ar "mednieku pārstāvjiem". Tā kā LATMA pa lielam pārstāv medību platības, nevis medniekus, ļoti labprāt piedalītos.
Vēl vairāk, domāju, ka arī žurnālisti no MMD būs ieinteresēti piedalīties šajā pasākumā, jo tas ir vienīgais masu informācijas līdzeklis, kurš informē medniekus par norisēm un lietām.
Pašreiz uz nedēļu nebūšu, taču tiklīdz atgriezīšos, noteikti sazināšos.
Atbildot Uldim Lapiņam (10.03.2009. 15:26):
Lubāns ir cita lieta – tur tiešām LOB ir stāvējusi klāt no paša sākuma līdz beigām, un tieši tāpēc, ka dati par šo teritoriju ir. Un šie dati liecina, ka Lubāna mitrājs ir viena no putniem nozīmīgākajām vietām Latvijā un arī Eiropā (ja ir interese par konkrētajiem skaitļiem, varu tos iedot). Kritēriji šādu vietu noteikšanai ir starptautiski atzīti, un ES valstis ir apņēmušās šādas vietas aizsargāt. Ja neaizsargā, tad ir jāmaksā sods, ko tā īsti nevar atļauties pat bagātākas valstis (atkal – ja ir interese par konkrētiem spriedumiem, varu pameklēt). Tas par lieguma veidošanu kopumā, bet es pieļauju, ka medniekus vairāk uztrauc tieši tā zona, kas noteikta par medību liegumu. Šeit gan jāatzīmē, ka pārmetumi par citu interešu neievērošanu ir nevietā. Pats biju klāt LOB padomes sēdē, kurā tika lemts par šo jautājumu, un varu apliecināt, ka LOB padome (visi – ornitologi, daži no tiem arī mednieki) nolēma būtiski samazināt sākotnējo variantu iespējamam medību liegumam, turklāt ņemot vērā to, lai nevienam vietējam mednieku kolektīvam netiktu „nogrieztas” visas medību platības. Tas, ka liegumi (vai atpūtas vietas, var saukt kā grib) principā ir vajadzīgi, ir jau veca atziņa arī medību saimniecībā, tāpēc domāju, ka vairākumam mednieku pret liegumiem „kā tādiem” iebildumu nav, bet, kā jau teicu, jautājums ir par principiem to izstrādē.
Atbildot Jurim Kokam (Šodien, 00:31):
Konkrētiem mērķiem ir jāmeklē konkrēts finansējums (kā jau minēju – no „ārpuses” (fondiem, ziedojumiem u.tml.)), ko arī plānojam darīt, tāpēc ļoti ceru, ka LOB netiks pārmesta „finanšu shēmošana”, kad mēģināsim līdzekļus šo jautājumu risināšanai atrast. Turklāt jāatzīmē, ka visi šie fondi ir tādi, uz kuriem principā var pieteikties jebkura organizācija (arī mednieku), tāpēc vēlreiz uzsveru, ka Jūsu organizācijas veidošana (ja LATMA neatzīstat par savu) ir ļoti atbalstāma.
Par jūraskraukļiem jau rakstīju atbildē A. Pukstam – tas ir šī gada darbu sarakstā.
Atbildot Raivim Spriņģim (10.03.2009. 11:00):
1. Putnu direktīva tiešām visiem ir viena. Detaļas par Dienvideiropu diemžēl nezinu, bet, protams, gājputnu medīšana pavasarī ir pret direktīvu visā Eiropā, un pret tām cīnās BirdLife International partnerorganizācijas arī citās valstīs, piemēram, pagājušajā gadā pavasara medības Maltā tika aizliegtas (sk. arī Arņa Puksta iekopēto saiti par situāciju Kiprā). Kas attiecas uz mežsaimniecības ierobežojumiem, vēlreiz gribu uzsvērt, ka LOB nav valsts. Pie katras iespējas mēs uzsveram, ka kompensācijas par šiem ierobežojumiem ir jāmaksā, bet likumi un noteikumi par kompensāciju izmaksu vismaz mikroliegumos ir pieņemti un virknei cilvēku arī kompensācijas ir arī izmaksātas (ar to nodarbojas Dabas aizsardzības pārvalde – www.dap.gov.lv)
2. Kā jau minēju iepriekšējā komentārā Putnu direktīvas interpretācija ir juridisks, nevis zinātnisks jautājums. Ja ir interese par to, kā tiek skaidrots „nevar rast citu pieņemamu risinājumu”, varu pameklēt atsauces uz konkrētiem Eiropas tiesas spriedumiem, kuros tas tiek sīkāk skaidrots.
3. Protams, mežacūkas skar visus uz zemes ligzdojošos putnus. Rubeņus un medņus minēti tikai kā piemērs. Pēdējos gados, piemēram, ir dramatiski samazinājies mežirbju skaits (iemesli gan vēl nav zināmi, tāpēc pagaidām vainot mežacūkas vai mežizstrādi nav pamata).
4. Vēlreiz lūdzu atturēties no apvainojumiem. Katram individuāli (vienalga – vai medniekam vai ornitologam) ir tiesības uz savu viedokli. Organizācijas viedokli (arī šo nostāju medību jautājumā) savukārt nekad nenosaka viens cilvēks. Šī iemesla dēļ ļoti atbalstāma man liekas iepriekšējos komentāros minētā ideja, ka Jūs varētu veidot savu biedrību, ja uzskatāt, ka LATMA Jūs nepārstāv.
Atbildot Arnim Pukstam (10.03.2009. 11:09):
Kā jau iepriekš minēju, Putnu direktīvas formulējumi un to interpretācija nav LOB ziņā. Putnu direktīvai šogad aprit jau 30 gadu, kas ir ne tikai vairāk nekā LOB, bet arī atjaunotajai Latvijai, tāpēc pie šīs direktīvas LOB gluži vairot nevar. Tas ir likums, zem kura esam parakstījušies, iestājoties Eiropas Savienībā (vai to vajadzēja vai nē, ir ārpus šīs diskusijas tēmas). Bet, kā jau iepriekš rakstīju, jūraskraukļu gadījumā alternatīvo risinājumu izvērtēšana ir viens no LOB šī gada darbiem.
Vēl, turpinot par jūraskraukļiem, gribēju piebilst, ka, protams, tie putni, kas ir uzbūvējuši ligzdas un izdējuši olas, normāli teritorijas nemaina, taču ir dažas lietas, kas jāņem vērā. Viena no tām – neligzdotāji, kādi ir katrā piesātinātā populācijā. Pirmkārt, šie putni ēd zivis un tādējādi rada zaudējumus zivsaimniekiem neatkarīgi no tā, ka neligzdo, turklāt nav piesieti konkrētai teritorijai. Otrkārt, šie neligzdotāji var būt gatavi ieņemt teritorijas, kas atbrīvojušās, izšaujot putnus kādā kolonijā. Otra lieta ir tā, ka ligzdošanas teritorijas var mainīt putni, kuru ligzdas ir izpostītas. Bet jūraskraukļu jautājumā vēlreiz iesaku kontaktēties ar Kārli Milleru, jo pats neesmu jūraskraukļu speciālists. Sīkāk par jūraskraukļa akciju un arī K. Millera e-pasta adrese šeit - http://www.lob.lv/lv/g_putns/i...
Runājot par liegumiem, vienkāršākā atbilde uz jautājumu „Vai ar to ir par maz?” ir – es nezinu. Varbūt ir par daudz... Tieši tāpēc esam aktualizējuši jautājumu par to, ka liegumi veidojami uz vienotiem principiem. Vēlreiz varu uzsvērt, ka šos principus plānojam izstrādāt kopā ar mednieku pārstāvjiem, kurus esam aicinājuši uz tikšanos marta beigās. Galu galā tieši tā tam vajadzētu izskatīties, ka mednieki ar ornitologiem sēžas pie viena galda un izstrādā priekšlikumus šo liegumu izvietojumam. Jebkurā gadījumā šis nav ātri atrisināms jautājums, jo, kā jau pareizi tika norādīts (un kā tas minēts arī nostājas dokumentā), pašlaik mums pietrūkst zināšanu. Ir jāpaplašina uzskaites, ko jau veic Bioloģijas institūts sadarbībā ar medniekiem un jāievāc arī citi dati.
Bet par svinu gan, man šķiet, neviens neņemsies apgalvot, ka Latvijā tas būtu mazāk indīgs nekā citās valstīs.
Viesturs Ķerus, Šodien, 10:31. Pirmkārt jāatzīmē, ka LOB nav ne valsts iestāde, ne komercuzņēmums, ar to saprotot, ka arī saviem darbiem mums jāmeklē finansējums no ārpuses. Tas nozīmē, ka tā vienkārši kaut ko finansēt neko nevaram.
Ķerus kungs, jajau LOB "vienkārši tāpat" nevar neko finansēt , tad varbūt tā var to darīt ar konkrētu mērķi?
Ticu ka pieņemt rezolūciju neizejot no kabineta sanāk vislētāk.
Otrkārt (bet patiesībā vēl būtiskāk) ar nemedījamo putnu šaušanu nav gluži tik vienkārši. Tā pati Putnu direktīva nosaka, ka šādi izņēmumi pieļaujami tikai „ja nevar rast citu pieņemamu risinājumu”, turklāt tikai stingri noteiktos gadījumos, viens no tiem – lai nepieļautu nopietnu kaitējumu kultūraugiem, lauksaimniecības dzīvniekiem,mežiem, zvejniecībai un ūdeņiem. Galvenie atslēgas vārdi šajā gadījumā ir „nevar rast citu pieņemamu risinājumu” un „lai nepieļautu nopietnu kaitējumu”. Tas nozīmē to, ka VISPIRMS ir jāizvērtē citas alternatīvas problēmas risināšanai, un tad jāpierāda, ka izņēmuma nepiemērošanas gadījumā tiks nodarīts nopietns kaitējums. Un šis jau vairs nav zinātnisks, bet juridisks jautājums, bet skaidrs ir tas, ka šaušana, lai noskaidrotu, vai kaitējums tiek nodarīts šajos rāmjos neieliekas.
Jajau tik skaidrs ir tas ka "šaušana šajos rāmjos neieliekas" tad vajadzētu dot "citu pieņememu risinājumu" uzskaitījumu. Varbūt šo sarakstu varētu sākt piem., ar ligzdu dedzināšanu, saindētas barības izlikšanu, ūdenstilpju aizvākošanu utt.utjp. Esmu gan pārliecināts ka LOB neatradīs finansējumu arī tādiem vai jebkuram citam pasākumam, jo kā zināms darot kautko reālu, tiem $$$ tanīs kontos ir tendence stipri sarukt. Un IMHO tāds iznākums LOB stipri neapmierina.
Īstenībā gluži nevaru saprast kādu dialogu Jūs šei meklējat. Pēc manām domām Jūs vienkārši meklējat Kangarus mednieku rindās, kuri palīdzētu bīdīt jūsu $$$ projektus. Protams, un kur gan citur lai Jūs to meklētu, visiem pārējiem izņemot Medniekus par savvaļas dzīvnieku un putnu likteni ir nospļauties.
Piedodiet, nevaru Jums novēlēt veiksmi.
Arvien vairāk valstīs tiek stimulēta svina neizmantošana (ne tikai munīcijā).
Viestur, vai uztverat atšķirību starp šiem teikumiem? Piekritīsiet ka atšķirība ir maigi sakot būtiska. Tiesiskās valstīs cilvēkiem ir citāda domāšana un viņi ļoti labi saprot ka, ja kādam grasās kautko atņemt tad kautkas ir jādod vietā.
Jūtu ka Jūsu un LOB tekstos vārdiem "svinu saturoša munīcija" ir diezgan nekonkrēta skaņa. 99,9% munīcijas, gan medību gan militārās, gan gludstobra gan vītņustobra, satur svinu. Izņēmums ir daži modeļi monolītās kapara vītņustobra lodes, tērauda skrotis, un Ddupleks gludstobra lodes. Uz kopējā fona tas ir kā piliens jūrā. Tiešām grasaties to visu "aizliegt"?
Tiešām jocīgi ka LOB izdara secinājumus par situāciju Latvijā, balstoties uz pētijumiem kas lielākoties izdarīti ASV un Kanādā. Man domājas ka lai sasniegtu tādu svina srošu un ložu nobiruma blīvumu kā ASV mums jāšauj vaiga sviedros vēl gadi 200.
Vārdus un uzvārdus pateikt nevaru. Uz tikšanos ir uzaicināti LATMA, VMD Medību daļa un MMD. Kas būs konkrētie cilvēki, ir atkarīgs no uzaicinātajiem. Kā jau atbildēju A. Pukstam privātā sarakstē, šoreiz neaicinām uz tikšanos individuālus medniekus. Spriežot pēc aktivitātes šajā forumā, varētu būt nepieciešama tikšanās arī plašākā lokā. Šoreiz to nerīkojam tikai tāpēc, ka šāda mēroga pasākums prasītu citu plānošanu, kādai šoreiz nebijām gatavi, pieņemot, ka esam uzaicinājuši galvenos mednieku pārstāvjus. Taču gribu uzsvērt, ka nevajag domāt, ka šajā sarunā viss arī tiks izlemts un neko vairs nevarēs darīt. Problēmu ir daudz un tās ir lielas, un vienā reizē tās nevar līdz galam izrunāt, tāpēc šajā tikšanās reizē viens no galvenajiem punktiem būs tas, kādā formā ūn ar ko mēs šīs sarunas turpinām.
Atbildot Aivaram Lambam (11.03.2009. 20:12):
Faktu par svina indīgumu netrūkst jau kopš 19. gadsmita beigām. Šī iemesla dēļ, acīmredzot nedaudz pārsteidzīgi, pieņēmām, ka par šo problēmu lielos vilcienos viss ir zināms, tāpēc nostājas dokumentā ielikām tikai mazu kopsavilkumu par šo tēmu, bez detalizēta iztirzājuma. Ja ir interese par sīkākām detaļām, iesaku izlasīt šo rakstu - http://www.ventanaws.org/pdf/s... Šis raksts ir apkopojums par dažādiem pētījumiem par šo tēmu visā pasaulē. Tā kā jau ir liels daudzums pētījumu un rakstu par svina negatīvo ietekmi uz ūdensputniem, šajā apkopojumā autori koncentrējušies uz "sauszemes putniem" (šajā gadījumā - tiem, kas nav zosis un pīles).
Atbildei uz jautājumu par konkrētām sugām un vietām var skatīt raksta 1. un 2. tabulu. Šajās tabulās apkopots saraksts ar sugām, kurām konstatēta saindēšanās ar svinu no skrotīm (1. tabulā) vai ložu fragmentiem (2. tabulā). Sugas, kas sastopamas arī Latvijā: laukirbe, ūpis, ausainā pūce, lauku balodis, ūdensvistiņa, sudrabkaija, ķīķis, niedru lija, zvirbuļvanags, vistu vanags, peļu klijāns, klinšu ērglis, jūras ērglis. Taču jāņem vērā, ka visi šie ir konkrēti gadījumi, kad kāds ir ņēmis analīzes putnam un konstatējis saindēšanos. Tas nenozīmē, ka ar svinu saindējas tikai šīs sugas, jo lielāko daļu putnu neviens vienkārši nepārbauda.
Svina saindēšanās pazīmes putniem ir dziederkuņģa atslābums, zaļi, ūdeņaini ekskrementi, svara zudums, mazasinība un grūtības noturēt kaklu un spārnus. Putni var kļūt akli un galu galā iet bojā. Fizioloģisku un uzvedības pārmaiņu rezultātā tie kļūst vieglāk pieejami plēsējiem un jutīgāki pret badu un slimībām, līdz ar to tiem palielinās iespēja iet bojā arī citu iemeslu (ne tieši saindēšanās) dēļ. Svins negatīvi ietekmē arī vairošanās sekmes.
Par tendencēm pa gadiem man diemžēl nav informācijas, bet es domāju, ka, ņemot vērā, to, ka arvien vairāk valstīs svina izmantošana tiek aizliegta (ne tikai munīcijā), būtu sagaidāms, ka saindēto putnu daudzumam vajadzētu samazināties vai vismaz stabilizēties.
P.S.iepriekšējam komentāram.
Kā indīgums izpaužās-zivju,putnu,dzīvnieku(konkrēta suga) masveida\individuāla bojāeja(kur),citas saindēšanās pazīmes(sekas)?Vai ir progresējoša tendence(skaitļi,fakti pa gadiem)saindēšanai ar svinu?
Vienkārši to,ka svins ir indīgs,domājams, dzirdējis ir katrs,katrs mednieks, tāpat domājams, ne mazums svina ir apēdis(ar nomedītiem putniem,dzīvnieku gaļu),bet vismaz man nav nācies ne dzirdēt, ne redzēt, nevienu sirdzēju,kam iemesls būtu tieši svins.
Ja ir,tad lūdzu faktus!
Kāda ir iespēja pieteikties uz šo tikšanos arī citiem interesentiem?
Vēl vairāk, domāju, ka arī žurnālisti no MMD būs ieinteresēti piedalīties šajā pasākumā, jo tas ir vienīgais masu informācijas līdzeklis, kurš informē medniekus par norisēm un lietām.
Pašreiz uz nedēļu nebūšu, taču tiklīdz atgriezīšos, noteikti sazināšos.
Lubāns ir cita lieta – tur tiešām LOB ir stāvējusi klāt no paša sākuma līdz beigām, un tieši tāpēc, ka dati par šo teritoriju ir. Un šie dati liecina, ka Lubāna mitrājs ir viena no putniem nozīmīgākajām vietām Latvijā un arī Eiropā (ja ir interese par konkrētajiem skaitļiem, varu tos iedot). Kritēriji šādu vietu noteikšanai ir starptautiski atzīti, un ES valstis ir apņēmušās šādas vietas aizsargāt. Ja neaizsargā, tad ir jāmaksā sods, ko tā īsti nevar atļauties pat bagātākas valstis (atkal – ja ir interese par konkrētiem spriedumiem, varu pameklēt). Tas par lieguma veidošanu kopumā, bet es pieļauju, ka medniekus vairāk uztrauc tieši tā zona, kas noteikta par medību liegumu. Šeit gan jāatzīmē, ka pārmetumi par citu interešu neievērošanu ir nevietā. Pats biju klāt LOB padomes sēdē, kurā tika lemts par šo jautājumu, un varu apliecināt, ka LOB padome (visi – ornitologi, daži no tiem arī mednieki) nolēma būtiski samazināt sākotnējo variantu iespējamam medību liegumam, turklāt ņemot vērā to, lai nevienam vietējam mednieku kolektīvam netiktu „nogrieztas” visas medību platības. Tas, ka liegumi (vai atpūtas vietas, var saukt kā grib) principā ir vajadzīgi, ir jau veca atziņa arī medību saimniecībā, tāpēc domāju, ka vairākumam mednieku pret liegumiem „kā tādiem” iebildumu nav, bet, kā jau teicu, jautājums ir par principiem to izstrādē.
Atbildot Jurim Kokam (Šodien, 00:31):
Konkrētiem mērķiem ir jāmeklē konkrēts finansējums (kā jau minēju – no „ārpuses” (fondiem, ziedojumiem u.tml.)), ko arī plānojam darīt, tāpēc ļoti ceru, ka LOB netiks pārmesta „finanšu shēmošana”, kad mēģināsim līdzekļus šo jautājumu risināšanai atrast. Turklāt jāatzīmē, ka visi šie fondi ir tādi, uz kuriem principā var pieteikties jebkura organizācija (arī mednieku), tāpēc vēlreiz uzsveru, ka Jūsu organizācijas veidošana (ja LATMA neatzīstat par savu) ir ļoti atbalstāma.
Par jūraskraukļiem jau rakstīju atbildē A. Pukstam – tas ir šī gada darbu sarakstā.
1. Putnu direktīva tiešām visiem ir viena. Detaļas par Dienvideiropu diemžēl nezinu, bet, protams, gājputnu medīšana pavasarī ir pret direktīvu visā Eiropā, un pret tām cīnās BirdLife International partnerorganizācijas arī citās valstīs, piemēram, pagājušajā gadā pavasara medības Maltā tika aizliegtas (sk. arī Arņa Puksta iekopēto saiti par situāciju Kiprā). Kas attiecas uz mežsaimniecības ierobežojumiem, vēlreiz gribu uzsvērt, ka LOB nav valsts. Pie katras iespējas mēs uzsveram, ka kompensācijas par šiem ierobežojumiem ir jāmaksā, bet likumi un noteikumi par kompensāciju izmaksu vismaz mikroliegumos ir pieņemti un virknei cilvēku arī kompensācijas ir arī izmaksātas (ar to nodarbojas Dabas aizsardzības pārvalde – www.dap.gov.lv)
2. Kā jau minēju iepriekšējā komentārā Putnu direktīvas interpretācija ir juridisks, nevis zinātnisks jautājums. Ja ir interese par to, kā tiek skaidrots „nevar rast citu pieņemamu risinājumu”, varu pameklēt atsauces uz konkrētiem Eiropas tiesas spriedumiem, kuros tas tiek sīkāk skaidrots.
3. Protams, mežacūkas skar visus uz zemes ligzdojošos putnus. Rubeņus un medņus minēti tikai kā piemērs. Pēdējos gados, piemēram, ir dramatiski samazinājies mežirbju skaits (iemesli gan vēl nav zināmi, tāpēc pagaidām vainot mežacūkas vai mežizstrādi nav pamata).
4. Vēlreiz lūdzu atturēties no apvainojumiem. Katram individuāli (vienalga – vai medniekam vai ornitologam) ir tiesības uz savu viedokli. Organizācijas viedokli (arī šo nostāju medību jautājumā) savukārt nekad nenosaka viens cilvēks. Šī iemesla dēļ ļoti atbalstāma man liekas iepriekšējos komentāros minētā ideja, ka Jūs varētu veidot savu biedrību, ja uzskatāt, ka LATMA Jūs nepārstāv.
Atbildot Arnim Pukstam (10.03.2009. 11:09):
Kā jau iepriekš minēju, Putnu direktīvas formulējumi un to interpretācija nav LOB ziņā. Putnu direktīvai šogad aprit jau 30 gadu, kas ir ne tikai vairāk nekā LOB, bet arī atjaunotajai Latvijai, tāpēc pie šīs direktīvas LOB gluži vairot nevar. Tas ir likums, zem kura esam parakstījušies, iestājoties Eiropas Savienībā (vai to vajadzēja vai nē, ir ārpus šīs diskusijas tēmas). Bet, kā jau iepriekš rakstīju, jūraskraukļu gadījumā alternatīvo risinājumu izvērtēšana ir viens no LOB šī gada darbiem.
Vēl, turpinot par jūraskraukļiem, gribēju piebilst, ka, protams, tie putni, kas ir uzbūvējuši ligzdas un izdējuši olas, normāli teritorijas nemaina, taču ir dažas lietas, kas jāņem vērā. Viena no tām – neligzdotāji, kādi ir katrā piesātinātā populācijā. Pirmkārt, šie putni ēd zivis un tādējādi rada zaudējumus zivsaimniekiem neatkarīgi no tā, ka neligzdo, turklāt nav piesieti konkrētai teritorijai. Otrkārt, šie neligzdotāji var būt gatavi ieņemt teritorijas, kas atbrīvojušās, izšaujot putnus kādā kolonijā. Otra lieta ir tā, ka ligzdošanas teritorijas var mainīt putni, kuru ligzdas ir izpostītas. Bet jūraskraukļu jautājumā vēlreiz iesaku kontaktēties ar Kārli Milleru, jo pats neesmu jūraskraukļu speciālists. Sīkāk par jūraskraukļa akciju un arī K. Millera e-pasta adrese šeit - http://www.lob.lv/lv/g_putns/i...
Runājot par liegumiem, vienkāršākā atbilde uz jautājumu „Vai ar to ir par maz?” ir – es nezinu. Varbūt ir par daudz... Tieši tāpēc esam aktualizējuši jautājumu par to, ka liegumi veidojami uz vienotiem principiem. Vēlreiz varu uzsvērt, ka šos principus plānojam izstrādāt kopā ar mednieku pārstāvjiem, kurus esam aicinājuši uz tikšanos marta beigās. Galu galā tieši tā tam vajadzētu izskatīties, ka mednieki ar ornitologiem sēžas pie viena galda un izstrādā priekšlikumus šo liegumu izvietojumam. Jebkurā gadījumā šis nav ātri atrisināms jautājums, jo, kā jau pareizi tika norādīts (un kā tas minēts arī nostājas dokumentā), pašlaik mums pietrūkst zināšanu. Ir jāpaplašina uzskaites, ko jau veic Bioloģijas institūts sadarbībā ar medniekiem un jāievāc arī citi dati.
Bet par svinu gan, man šķiet, neviens neņemsies apgalvot, ka Latvijā tas būtu mazāk indīgs nekā citās valstīs.
Ķerus kungs, jajau LOB "vienkārši tāpat" nevar neko finansēt , tad varbūt tā var to darīt ar konkrētu mērķi?
Ticu ka pieņemt rezolūciju neizejot no kabineta sanāk vislētāk.
Īstenībā gluži nevaru saprast kādu dialogu Jūs šei meklējat. Pēc manām domām Jūs vienkārši meklējat Kangarus mednieku rindās, kuri palīdzētu bīdīt jūsu $$$ projektus. Protams, un kur gan citur lai Jūs to meklētu, visiem pārējiem izņemot Medniekus par savvaļas dzīvnieku un putnu likteni ir nospļauties.
Piedodiet, nevaru Jums novēlēt veiksmi.