P.P.S. Protams, atvainojos par skarbumu savos komentos. Bet, kā jau augstāk izskaidroju, tam ir vairāk kā objektīvs pamats - pilnīgi asinis vārās. Tādēļ lūdzu uztvert veselīgi, kā nekā Jūsu pašu godam pelnīts.
Galu galā par pašu topika nosaukumu: "LOB nostāja medību jautājumā". Kāpēc ne "Mednieku nostāja LOB jautājumos"???
Redziet, mēs - mednieki - vienmēr esam medības saistījuši ar dabas aizsardzību, kaut vai no saimniecības viedokļa. Savukārt LOB darboņi nez kāpēc medības uzskata kā svešķermeni dabas norisēs ... Kāds te var būt dialogs, kamēr ir šāda "nostāja"?
Par komentu Viesturs Ķerus, Šodien, 14:15
Cienīts kungs!
Paldies par centību veidot dialogu. Diemžēl jāsecina, ka Jūsu atbildes ir vairāk diplomātiskas atrunas nevis konkrētas atbildes pēc būtības.
1) ".. nekomentēšu komentārus par „ornitofīliem”, „svešu kungu pakalpiņiem” u.tml."
Sakiet, lūdzams, kāpēc gan ne? Kādēļ negribat/nevarat paust savu viedokli par esošo situāciju un tās veidošanos - ir fakts, ka starp medniekiem un ornitologiem jau sen ir nevis plaisa, bet pat naidīgas attiecības.
"..atzīstu, ka līdz šim sadarbības starp medniekiem un ornitologiem ir bijis par maz.." - priecājos, ka spējat to atzīt. Precīzāk gan būtu teikt "stipri par maz vai atsevišķos gadījumos pat nemaz".
2) ".. Svins ir smagais metāls, kura nokļūšana vidē nebūtu pieļaujama nekādā veidā .." Protams, ka svins nav sastopams vitamīnu sastāvā. Arī šaujampulveris, pašas čaulītes un ieroču eļļa nav nekādas zāles. Tiksim galā ar svinu un tad ķersimies pie šiem pārējiem elementiem???
3) ".. mums ir vārds „liegums”, kas uzreiz, pat nedzirdot neko vairāk un neiedziļinoties detaļās, rada negatīvas sajūtas .." Protams, ka tā. Bet - kādēļ tas ir tieši tā, bet ne savādāk? Tādēļ, ka šie liegumi tiek radīti bez "nesistemātiskas veidošanas un nepietiekamas argumentācijas un izskaidrošanas".
4) ".. Jā, atzīstu, ka līdz šim sadarbības starp medniekiem un ornitologiem ir bijis par maz, bet nevar teikt, ka nav bijis nemaz (šeit minams, piemēram, Jānis Vīksne). .."
Piedodiet, bet Jūsu piemērs ir ne tikai neveiksmīgs, bet pat zaimojošs. Jānis Vīksne ir cienījams mednieks un zinošs ornitologs, kuram ir svešas un nepieņemamas LOB aktivitātes sākot jau no sloku medību aizliegšanas.
5) ".. tāda nu ir tā mednieku un ornitologu vienošanās Eiropas līmenī – neprasīt un neatbalstīt grozījumus putnu direktīvā. .."
Kas vienojās? Džuzeppe ar Mario vienojās, ka letiņi stāvēs pie ratiem, kamēr šamējie klapēs gan slokas, gan lakstīgalas????? Kas pārstāvēja mani šajās sarunās? Lūdzu vārdus un uzvārdus.
6) "..citu valstu pieredze jau ir parādījusi, ka šaušana ir neefektīvs jūraskraukļu skaita ierobežošanas paņēmiens .." Kādi ir iespējamie efektīvie paņēmieni?
7) ".. Par gulbjiem – būtu labi zināt konkrētas vietas, no kurām gulbji ir pīles izdzīvojuši."
Cienīts kungs! Jūs esat iesācējs vai diplomātiski izliekaties???
8) ".. Būšu pateicīgs par Jūsu komentāriem arī turpmāk!. "
Ņemiet par labu! Un, ja patiesi vēlaties dialogu, tad esiet tik laipns atbildēt uz visiem komentāriem. Un bez diplomātijas, bet tieši un konkrēti. Citādi šis cēlais mērķis n-to reizi paliks nesasniegts un mēs turpināsim viens otru godāt par "ornitofīlu" un "slepkavu".
Viestur, visu cieņu, par diskusijas sākšanu, bet - ja jau reiz pa nopietnam, tad pa nopietnam:
Pirmkārt, kormorānu, tāpat kā JEBKURU putnu skaitu, medījot var ierobežot.
Protams, medījot pavasarī, nevis pīļu medību laikā nošaujot dažus perējuma eksemplārus.
Konkrēts piedāvājums: Ja man noorganizē atļauju+apmaksā bezalgas atvaļinājumu un citus izdevumus - degvielu un munīciju, esmu ar mieru jebkurā izvēlētajā Latvijas vietā aprīļa mēnesī pierādīt savu teoriju.
LOB taču varētu finansiāli atļauties šādu eksperimentu, piemēram, Nagļos vai kādā citā vietā, kur dīķu apsaimniekotāji/saimnieki tikai priecātos. Lai ar lieku troksni nesatrauktu citus radījumus, varu pat lielāko "darba" daļu paveikt ar 22LR.
Otrkārt - par gulbjiem un to uzvedību ir minēts "Mednieka gadagrāmata 2009." - lūgums LOB sazināties ar raksta autoru, šķiet tālākos avotus noteikti varēs atrast. Atkal piedāvājums konkrētam eksperimentam: Uzskaitam pīles ezerā, kurā nedrīkst medīt, un kurā ir ļoti daudz gulbju, piemēram, Slokas ez. Atkal no LOB lūdzu visas atļaujas un finanses un esmu gatavs nākošā gada pavasarī [jo vajag vismaz gada vēsturiskos datus] par n procentiem samazināt gulbju skaitu. Attiecīgi būtu objektīvi dati, kā citiem faktoriem paliekot iepriekšējā līmenī, pamainot vienu faktoru, izmaninītos pīļu populācija.
Kormorānu un gulbju ir gana, abi eksperimenti nekādu kaitējumu Latvijas populācijai kopumā neradītu. Tātad, līdz aprīlim laika maz, piedāvājums par kormorāniem - spēkā esošs. Ja interesē mans tālrunis - var rakstīt uz profilu - iedošu, esmu gatavs tikties, slēgt līgumu...utt...
Treškārt, stārķi ir mazāka problēma, nekā kraukļi.
Par kraukļu negatīvo ietekmi ir n pētījumi jau PSRS laikos. Kraukļu skaits subjektīvi vērtējot ir lielāks kā jebkad. Mans aicinājums LOB - nekavējoties, sadarbojoties ar LATMA bīdīt cauri visas procedūras, lai kraukli varētu medīt tāpat kā vārnas un žagatas.
Kas attiecas uz stārķi, tad atkal ierosinājums projektam - sadarbībā ar abinieku, rāpuļu, zvēru un zivju speciālistiem uzsāktu monitoringu pietiekoši dažādos biotipos; atkal ar tālāko mērķi - noteiktā vietā ierobežojot stārķu skaitu vērtēt to barības objektu dinamiku. Bez tam šķiet, Igaunijā stārķu skaitu tā kā grasās ierobežot? Kādi tur ir argumenti? Vai LOB tie ir zināmi? [jāsaprot, ka es esmu viens un viens indivīds visu zināt nevar, tādēļ par Igauniju neko konkrētāk nezinu]
Ar to visu gribēju teikt, vienu būtisku lietu, ko Latvijā reti kurš saprot: nevajag atsaukties uz "citu valstu pieredze". Veidojam savu pieredzi uz faktiem un tad skatamies tālāk. Jā, ir citās valstīs pētījumi. Tos var ņemt vērā, bet bez saviem pētījumiem tiem ir graša vērtība - lokālie apstākļi Latvijā un kaut vai Vācijā tomēr ir absolūti atšķirīgi.
Tur jau ta problema ka mums nav medniekus parstavosa organizacija. Ir tikai medibu platibas parstavosa LATMA, kura dara savas lietas un viss. Tas ka LATMA dais to kas vinai ir savarigs un nevis to kas mums medniekiem ir svarigi parmest nevaram, jo ta nav musu organiozacija.
LOB strada, piesaista biedrus un taisa likumus un noteikumus sava laba bez nekadas ipasas pretestibas no mednieku puses.
"Traucējuma ietekmi uz putniem var mazināt, nosakot putnu medību ierobežojumus laikā vai telpā."
Ja runājam par ūdens putniem,ko tur vel ierobežot - medīt var no augusta vidus lidz 15 septembrim sestdienās,svētdienās,trešdienās pat ja pieņemam ka šajās dienās pīles nevar nosēsties dēļ medniekiem un paēst tad vel paliek četras dienas nedēļā ko uzēst.No septembra līdz novembrim ir citas prioritātes(bebri).Cik valstīs var medit gajputnus pavasarī ?
Paldies par Jūsu komentāriem! Tieši sarunas veicināšana ir viens no galvenajiem šī dokumenta uzdevumiem, tāpēc prieks par konstruktīvām piebildēm. Ceru, ka turpmāk starp ornitologiem un medniekiem būs vairāk dialoga, nevis vienkārši mētāšanās ar savstarpējiem apvainojumiem. Šī iemesla dēļ nekomentēšu komentārus par „ornitofīliem”, „svešu kungu pakalpiņiem” u.tml. Zemāk manas piebildes par komentāriem, kas bija par tēmu (samērā gari, jo komentāru ir daudz):
Par svina munīciju: Svins ir smagais metāls, kura nokļūšana vidē nebūtu pieļaujama nekādā veidā (jā, arī ar mašīnu akumulatoriem, bet tam mazāk sakara ar medībām), turklāt tas skar daudz vairāk nekā tikai putnus.
Par Amerikas ūdeli: Piezīmi īsti nesaprotu, jo ūdeles ietekme uz medņiem un rubeņiem dokumentā nav minēta. Bez tam gluži tik pat „iespējama” kā leduslāču ietekme uz pingvīniem tā gluži nav.
Par mežacūku piebarošanu Natura 2000 teritorijās: Mežacūkām ir (vai vismaz varētu būt) būtiska negatīva ietekme uz putniem, kas ligzdo uz zemes (piemēram, tiem pašiem medņiem un rubeņiem), tāpēc mežacūku īpaša piesaistīšana īpaši aizsargājamām dabas teritorijām nav pieļaujama. Protams, cūku tur netrūks tāpat, bet nav vajadzības tās piesaistīt vēl vairāk. Turklāt, ja uztraucas par mazo ērgļu barošanās iespējām, jāpatur prātā, ka no visiem Latvijas mazajiem ērgļiem tikai neliela daļa (~5%) ligzdo īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
Par liegumiem: Tā nu tai latviešu valodā ir, ka mums ir vārds „liegums”, kas uzreiz, pat nedzirdot neko vairāk un neiedziļinoties detaļās, rada negatīvas sajūtas. Angliski tiek izmantots vārds „refuge” (latviski – „patvērums”), kam ir daudz mazāk negatīvas pieskaņas. To, ka principā šādas „patvēruma vietas” putniem medību laikā ir nepieciešamas, atzīst arī FACE. Iespējams, daļa no liegumu negatīvās pieskaņas ir to nesistemātiskas veidošanas un nepietiekamas argumentācijas un izskaidrošanas dēļ.
Par sadarbību: Jā, atzīstu, ka līdz šim sadarbības starp medniekiem un ornitologiem ir bijis par maz, bet nevar teikt, ka nav bijis nemaz (šeit minams, piemēram, Jānis Vīksne). Šis nostājas dokuments ir pirmais solis sadarbības veicināšanai, un, kā jau to atzīmē R. Spriņģis, tagad ceram uz mednieku viedokli par šiem jautājumiem. Šī iemesla dēļ marta beigās esam aicinājuši uz tikšanos pārstāvjus no LATMAs, VMD Medību daļas un MMD. Kā jau minēju, šis papīrs ir tikai pirmais solis (gk. „caurumu” mūsu zināšanās iezīmēšanai), tāpēc arī šobrīd tas ir tik nekonkrēts.
Par direktīvu un jūraskraukļiem (un stārķiem, un gulbjiem): Jā, tāda nu ir tā mednieku un ornitologu vienošanās Eiropas līmenī – neprasīt un neatbalstīt grozījumus putnu direktīvā. Tomēr jāatzīmē, ka šāds „grozīšanas” process vienalga būtu pārāk smagnējs, lai būtu vispār vērts mēģināt to iekustināt. Tajā pašā laikā ir par direktīvas grozījumiem elastīgāki mehānismi, kas valsts līmenī pieļauj gan šaut nemedījamus putnus, gan apturēt medījamu putnu medības. Protams, jebkurā no šiem gadījumiem ir vajadzīgi ļoti pamatīgi argumenti.
Runājot par konkrētajām nosauktajām sugām, varu piebilst, ka tieši apzinoties ar jūraskraukli saistītās problēmas, izvirzījām to par gada putnu 2009. gadā, nevis lai aizsargātu, bet lai uzsvērtu problēmas un censtos tās risināt. Uzreiz varu atzīmēt, ka citu valstu pieredze jau ir parādījusi, ka šaušana ir neefektīvs jūraskraukļu skaita ierobežošanas paņēmiens. Kas attiecas uz stārķi, tad putnu ieskaitīšana „kaitīgo” kategorijā tikai tāpēc, ka tie ēd kādu citu dzīvnieku, ir drusku novecojusi pieeja, turklāt stārķu skaita pieaugums ir pilnīgi dabisks (pat samazinoties cilvēku palīdzībai šai sugai). Tas, ka stārķu ir daudz nozīmē, ka tiem ir daudz barības, un nekad neviens plēsējs dabiskos apstākļos neapēdīs visu pieejamo barību, tāpēc uztraukumam, ka stārķu ietekmē varētu izzust zaķi, nav īsti pamata. Par gulbjiem – būtu labi zināt konkrētas vietas, no kurām gulbji ir pīles izdzīvojuši.
Būšu pateicīgs par Jūsu komentāriem arī turpmāk!
Vai par LATMAs aktivitātēm, pa lielam, ir daudz kas dzirdēts? Vai reāli kaut kas notiek? LATMA, manuprāt, sekli peld. Ja vispār peld, nevis atrodas uz sēkļa.
Atkārtošos 100 reizi - Latvijā vajag izveidot otru organizāciju. Uz citiem principiem.
Galvenokārt - apvienot darītājus.
Labāk 10 aktīvi darītāji nekā 2000 pasīvi "biedri". Jā, skaitam ir nozīme finansu lietās - neliela biedra nauda X 2000 protams ir vairāk nekā 10. Tomēr - vēlreiz atkārtošos: 10 darītāji spēj vairāk nekā 200 reižu lielāks pasīvo bars.
Jūtot konkurenci, noteikti uzlabotos arī LATMAs darbības. Nākotnē, iespējams, organizācijas varētu saplūst. Bet galvenais, ka tas noteikti iekustinātu procesu medniekiem vēlamā virzienā.
Skaidrs, ka sākotnēji lielākā daļa "pasīvo" par darītājiem tikai paņirgs. Varbūt būs noskaņoti klaji pret - tā tāda nacionālā īpašība daudziem tautiešiem. Tomēr, darot viss mainītos...
Saņēmos un izlasīju to pievienoto pdf failu.
Principā nekas briesmīgs jau nav, galu galā tas ir ornitologu skatījums uz lietām.
Tagad vajadzētu sekot LATMAs(vai jebkuras citas medniekus pārstāvošas organizācijas) atbildei, kurā tiek izklāstīts mednieku viedoklis par šeit visu minēto un vēl papildus piebilstas daudzas mums svarīgas lietas, kuras, piem., Arnis jau ieskicēja.
Nu lūk un tad var sākties diskusija un tirgus! :) Zinu no pieredzes, ka ar ornitofiliem ir grūti diskutēt, bet ne bezcerīgi.
Pilnīgs sviests. Man vislabāk patīk pirmā pielikuma pirmais un otrais punkts - tas nozīmē, ka putnu direktīva ir akmenī iecirsta un neskatoties ne uz ko - neviena no organizācijām neatbalstīs tās grozīšanu. Pilnīgākais sviests :(
Tad jau par slokām pavasarī mums uz mūžiem jāaizmirst.
LOBs vispār tāds finansu iegūšanas līdzeklis vien ir. LOB taču apvieno it kā profesionāļus. Kuriem it kā būtu jāsaprot, ka vienas sugas pārlieka savairošanās ilgtermiņā nozīmē lielas problēmas. Piemēram, kraukļi, baltie stārķi, kormorāni, paugurknābja gulbji - šīs ir pašreiz vienkārši vai īpaši aizsargājamas sugas, kuras jau ir liela problēma. Vai LOB to apjēdz? Ja jā, kur ir attiecīgie soļi? Kur ir dialogs ar sabiedrību, dialogs ar medniekiem par to, kā visefektīvāk minētās sugas ierobežot? Jo stārķi un kraukļi aprij ornitologiem tik dārgās griezes; gulbji apdauza un aizdzen pīles [te vietā jautājums - no kā pīles cieš vairāk, no medībām un skrotīm vai no gulbjiem].
Kormorāni nodara lielu skādi zivju resursiem - domāju lielāku, nekā tādi mēreni maliķi ar "televīzoriem" un ūdām - jeb ornitologiem tas redzējums ir tik šaurs, ka vienīgais ko redz - putnu un nekādas kopsakarības?
Būtu nopietna mednieku organizācija, jau sen varētu medīt gan kormorānus, gan kraukļus, gan arī ierobežot stārķu un gulbju skaitu.
Redziet, mēs - mednieki - vienmēr esam medības saistījuši ar dabas aizsardzību, kaut vai no saimniecības viedokļa. Savukārt LOB darboņi nez kāpēc medības uzskata kā svešķermeni dabas norisēs ... Kāds te var būt dialogs, kamēr ir šāda "nostāja"?
Cienīts kungs!
Paldies par centību veidot dialogu. Diemžēl jāsecina, ka Jūsu atbildes ir vairāk diplomātiskas atrunas nevis konkrētas atbildes pēc būtības.
1) ".. nekomentēšu komentārus par „ornitofīliem”, „svešu kungu pakalpiņiem” u.tml."
Sakiet, lūdzams, kāpēc gan ne? Kādēļ negribat/nevarat paust savu viedokli par esošo situāciju un tās veidošanos - ir fakts, ka starp medniekiem un ornitologiem jau sen ir nevis plaisa, bet pat naidīgas attiecības.
"..atzīstu, ka līdz šim sadarbības starp medniekiem un ornitologiem ir bijis par maz.." - priecājos, ka spējat to atzīt. Precīzāk gan būtu teikt "stipri par maz vai atsevišķos gadījumos pat nemaz".
2) ".. Svins ir smagais metāls, kura nokļūšana vidē nebūtu pieļaujama nekādā veidā .." Protams, ka svins nav sastopams vitamīnu sastāvā. Arī šaujampulveris, pašas čaulītes un ieroču eļļa nav nekādas zāles. Tiksim galā ar svinu un tad ķersimies pie šiem pārējiem elementiem???
3) ".. mums ir vārds „liegums”, kas uzreiz, pat nedzirdot neko vairāk un neiedziļinoties detaļās, rada negatīvas sajūtas .." Protams, ka tā. Bet - kādēļ tas ir tieši tā, bet ne savādāk? Tādēļ, ka šie liegumi tiek radīti bez "nesistemātiskas veidošanas un nepietiekamas argumentācijas un izskaidrošanas".
4) ".. Jā, atzīstu, ka līdz šim sadarbības starp medniekiem un ornitologiem ir bijis par maz, bet nevar teikt, ka nav bijis nemaz (šeit minams, piemēram, Jānis Vīksne). .."
Piedodiet, bet Jūsu piemērs ir ne tikai neveiksmīgs, bet pat zaimojošs. Jānis Vīksne ir cienījams mednieks un zinošs ornitologs, kuram ir svešas un nepieņemamas LOB aktivitātes sākot jau no sloku medību aizliegšanas.
5) ".. tāda nu ir tā mednieku un ornitologu vienošanās Eiropas līmenī – neprasīt un neatbalstīt grozījumus putnu direktīvā. .."
Kas vienojās? Džuzeppe ar Mario vienojās, ka letiņi stāvēs pie ratiem, kamēr šamējie klapēs gan slokas, gan lakstīgalas????? Kas pārstāvēja mani šajās sarunās? Lūdzu vārdus un uzvārdus.
6) "..citu valstu pieredze jau ir parādījusi, ka šaušana ir neefektīvs jūraskraukļu skaita ierobežošanas paņēmiens .." Kādi ir iespējamie efektīvie paņēmieni?
7) ".. Par gulbjiem – būtu labi zināt konkrētas vietas, no kurām gulbji ir pīles izdzīvojuši."
Cienīts kungs! Jūs esat iesācējs vai diplomātiski izliekaties???
8) ".. Būšu pateicīgs par Jūsu komentāriem arī turpmāk!. "
Ņemiet par labu! Un, ja patiesi vēlaties dialogu, tad esiet tik laipns atbildēt uz visiem komentāriem. Un bez diplomātijas, bet tieši un konkrēti. Citādi šis cēlais mērķis n-to reizi paliks nesasniegts un mēs turpināsim viens otru godāt par "ornitofīlu" un "slepkavu".
Pirmkārt, kormorānu, tāpat kā JEBKURU putnu skaitu, medījot var ierobežot.
Protams, medījot pavasarī, nevis pīļu medību laikā nošaujot dažus perējuma eksemplārus.
Konkrēts piedāvājums: Ja man noorganizē atļauju+apmaksā bezalgas atvaļinājumu un citus izdevumus - degvielu un munīciju, esmu ar mieru jebkurā izvēlētajā Latvijas vietā aprīļa mēnesī pierādīt savu teoriju.
LOB taču varētu finansiāli atļauties šādu eksperimentu, piemēram, Nagļos vai kādā citā vietā, kur dīķu apsaimniekotāji/saimnieki tikai priecātos. Lai ar lieku troksni nesatrauktu citus radījumus, varu pat lielāko "darba" daļu paveikt ar 22LR.
Otrkārt - par gulbjiem un to uzvedību ir minēts "Mednieka gadagrāmata 2009." - lūgums LOB sazināties ar raksta autoru, šķiet tālākos avotus noteikti varēs atrast. Atkal piedāvājums konkrētam eksperimentam: Uzskaitam pīles ezerā, kurā nedrīkst medīt, un kurā ir ļoti daudz gulbju, piemēram, Slokas ez. Atkal no LOB lūdzu visas atļaujas un finanses un esmu gatavs nākošā gada pavasarī [jo vajag vismaz gada vēsturiskos datus] par n procentiem samazināt gulbju skaitu. Attiecīgi būtu objektīvi dati, kā citiem faktoriem paliekot iepriekšējā līmenī, pamainot vienu faktoru, izmaninītos pīļu populācija.
Kormorānu un gulbju ir gana, abi eksperimenti nekādu kaitējumu Latvijas populācijai kopumā neradītu. Tātad, līdz aprīlim laika maz, piedāvājums par kormorāniem - spēkā esošs. Ja interesē mans tālrunis - var rakstīt uz profilu - iedošu, esmu gatavs tikties, slēgt līgumu...utt...
Treškārt, stārķi ir mazāka problēma, nekā kraukļi.
Par kraukļu negatīvo ietekmi ir n pētījumi jau PSRS laikos. Kraukļu skaits subjektīvi vērtējot ir lielāks kā jebkad. Mans aicinājums LOB - nekavējoties, sadarbojoties ar LATMA bīdīt cauri visas procedūras, lai kraukli varētu medīt tāpat kā vārnas un žagatas.
Kas attiecas uz stārķi, tad atkal ierosinājums projektam - sadarbībā ar abinieku, rāpuļu, zvēru un zivju speciālistiem uzsāktu monitoringu pietiekoši dažādos biotipos; atkal ar tālāko mērķi - noteiktā vietā ierobežojot stārķu skaitu vērtēt to barības objektu dinamiku. Bez tam šķiet, Igaunijā stārķu skaitu tā kā grasās ierobežot? Kādi tur ir argumenti? Vai LOB tie ir zināmi? [jāsaprot, ka es esmu viens un viens indivīds visu zināt nevar, tādēļ par Igauniju neko konkrētāk nezinu]
Ar to visu gribēju teikt, vienu būtisku lietu, ko Latvijā reti kurš saprot: nevajag atsaukties uz "citu valstu pieredze". Veidojam savu pieredzi uz faktiem un tad skatamies tālāk. Jā, ir citās valstīs pētījumi. Tos var ņemt vērā, bet bez saviem pētījumiem tiem ir graša vērtība - lokālie apstākļi Latvijā un kaut vai Vācijā tomēr ir absolūti atšķirīgi.
LOB strada, piesaista biedrus un taisa likumus un noteikumus sava laba bez nekadas ipasas pretestibas no mednieku puses.
Ja runājam par ūdens putniem,ko tur vel ierobežot - medīt var no augusta vidus lidz 15 septembrim sestdienās,svētdienās,trešdienās pat ja pieņemam ka šajās dienās pīles nevar nosēsties dēļ medniekiem un paēst tad vel paliek četras dienas nedēļā ko uzēst.No septembra līdz novembrim ir citas prioritātes(bebri).Cik valstīs var medit gajputnus pavasarī ?
Par svina munīciju: Svins ir smagais metāls, kura nokļūšana vidē nebūtu pieļaujama nekādā veidā (jā, arī ar mašīnu akumulatoriem, bet tam mazāk sakara ar medībām), turklāt tas skar daudz vairāk nekā tikai putnus.
Par Amerikas ūdeli: Piezīmi īsti nesaprotu, jo ūdeles ietekme uz medņiem un rubeņiem dokumentā nav minēta. Bez tam gluži tik pat „iespējama” kā leduslāču ietekme uz pingvīniem tā gluži nav.
Par mežacūku piebarošanu Natura 2000 teritorijās: Mežacūkām ir (vai vismaz varētu būt) būtiska negatīva ietekme uz putniem, kas ligzdo uz zemes (piemēram, tiem pašiem medņiem un rubeņiem), tāpēc mežacūku īpaša piesaistīšana īpaši aizsargājamām dabas teritorijām nav pieļaujama. Protams, cūku tur netrūks tāpat, bet nav vajadzības tās piesaistīt vēl vairāk. Turklāt, ja uztraucas par mazo ērgļu barošanās iespējām, jāpatur prātā, ka no visiem Latvijas mazajiem ērgļiem tikai neliela daļa (~5%) ligzdo īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
Par liegumiem: Tā nu tai latviešu valodā ir, ka mums ir vārds „liegums”, kas uzreiz, pat nedzirdot neko vairāk un neiedziļinoties detaļās, rada negatīvas sajūtas. Angliski tiek izmantots vārds „refuge” (latviski – „patvērums”), kam ir daudz mazāk negatīvas pieskaņas. To, ka principā šādas „patvēruma vietas” putniem medību laikā ir nepieciešamas, atzīst arī FACE. Iespējams, daļa no liegumu negatīvās pieskaņas ir to nesistemātiskas veidošanas un nepietiekamas argumentācijas un izskaidrošanas dēļ.
Par sadarbību: Jā, atzīstu, ka līdz šim sadarbības starp medniekiem un ornitologiem ir bijis par maz, bet nevar teikt, ka nav bijis nemaz (šeit minams, piemēram, Jānis Vīksne). Šis nostājas dokuments ir pirmais solis sadarbības veicināšanai, un, kā jau to atzīmē R. Spriņģis, tagad ceram uz mednieku viedokli par šiem jautājumiem. Šī iemesla dēļ marta beigās esam aicinājuši uz tikšanos pārstāvjus no LATMAs, VMD Medību daļas un MMD. Kā jau minēju, šis papīrs ir tikai pirmais solis (gk. „caurumu” mūsu zināšanās iezīmēšanai), tāpēc arī šobrīd tas ir tik nekonkrēts.
Par direktīvu un jūraskraukļiem (un stārķiem, un gulbjiem): Jā, tāda nu ir tā mednieku un ornitologu vienošanās Eiropas līmenī – neprasīt un neatbalstīt grozījumus putnu direktīvā. Tomēr jāatzīmē, ka šāds „grozīšanas” process vienalga būtu pārāk smagnējs, lai būtu vispār vērts mēģināt to iekustināt. Tajā pašā laikā ir par direktīvas grozījumiem elastīgāki mehānismi, kas valsts līmenī pieļauj gan šaut nemedījamus putnus, gan apturēt medījamu putnu medības. Protams, jebkurā no šiem gadījumiem ir vajadzīgi ļoti pamatīgi argumenti.
Runājot par konkrētajām nosauktajām sugām, varu piebilst, ka tieši apzinoties ar jūraskraukli saistītās problēmas, izvirzījām to par gada putnu 2009. gadā, nevis lai aizsargātu, bet lai uzsvērtu problēmas un censtos tās risināt. Uzreiz varu atzīmēt, ka citu valstu pieredze jau ir parādījusi, ka šaušana ir neefektīvs jūraskraukļu skaita ierobežošanas paņēmiens. Kas attiecas uz stārķi, tad putnu ieskaitīšana „kaitīgo” kategorijā tikai tāpēc, ka tie ēd kādu citu dzīvnieku, ir drusku novecojusi pieeja, turklāt stārķu skaita pieaugums ir pilnīgi dabisks (pat samazinoties cilvēku palīdzībai šai sugai). Tas, ka stārķu ir daudz nozīmē, ka tiem ir daudz barības, un nekad neviens plēsējs dabiskos apstākļos neapēdīs visu pieejamo barību, tāpēc uztraukumam, ka stārķu ietekmē varētu izzust zaķi, nav īsti pamata. Par gulbjiem – būtu labi zināt konkrētas vietas, no kurām gulbji ir pīles izdzīvojuši.
Būšu pateicīgs par Jūsu komentāriem arī turpmāk!
Atkārtošos 100 reizi - Latvijā vajag izveidot otru organizāciju. Uz citiem principiem.
Galvenokārt - apvienot darītājus.
Labāk 10 aktīvi darītāji nekā 2000 pasīvi "biedri". Jā, skaitam ir nozīme finansu lietās - neliela biedra nauda X 2000 protams ir vairāk nekā 10. Tomēr - vēlreiz atkārtošos: 10 darītāji spēj vairāk nekā 200 reižu lielāks pasīvo bars.
Jūtot konkurenci, noteikti uzlabotos arī LATMAs darbības. Nākotnē, iespējams, organizācijas varētu saplūst. Bet galvenais, ka tas noteikti iekustinātu procesu medniekiem vēlamā virzienā.
Skaidrs, ka sākotnēji lielākā daļa "pasīvo" par darītājiem tikai paņirgs. Varbūt būs noskaņoti klaji pret - tā tāda nacionālā īpašība daudziem tautiešiem. Tomēr, darot viss mainītos...
Principā nekas briesmīgs jau nav, galu galā tas ir ornitologu skatījums uz lietām.
Tagad vajadzētu sekot LATMAs(vai jebkuras citas medniekus pārstāvošas organizācijas) atbildei, kurā tiek izklāstīts mednieku viedoklis par šeit visu minēto un vēl papildus piebilstas daudzas mums svarīgas lietas, kuras, piem., Arnis jau ieskicēja.
Nu lūk un tad var sākties diskusija un tirgus! :) Zinu no pieredzes, ka ar ornitofiliem ir grūti diskutēt, bet ne bezcerīgi.
Tad jau par slokām pavasarī mums uz mūžiem jāaizmirst.
LOBs vispār tāds finansu iegūšanas līdzeklis vien ir. LOB taču apvieno it kā profesionāļus. Kuriem it kā būtu jāsaprot, ka vienas sugas pārlieka savairošanās ilgtermiņā nozīmē lielas problēmas. Piemēram, kraukļi, baltie stārķi, kormorāni, paugurknābja gulbji - šīs ir pašreiz vienkārši vai īpaši aizsargājamas sugas, kuras jau ir liela problēma. Vai LOB to apjēdz? Ja jā, kur ir attiecīgie soļi? Kur ir dialogs ar sabiedrību, dialogs ar medniekiem par to, kā visefektīvāk minētās sugas ierobežot? Jo stārķi un kraukļi aprij ornitologiem tik dārgās griezes; gulbji apdauza un aizdzen pīles [te vietā jautājums - no kā pīles cieš vairāk, no medībām un skrotīm vai no gulbjiem].
Kormorāni nodara lielu skādi zivju resursiem - domāju lielāku, nekā tādi mēreni maliķi ar "televīzoriem" un ūdām - jeb ornitologiem tas redzējums ir tik šaurs, ka vienīgais ko redz - putnu un nekādas kopsakarības?
Būtu nopietna mednieku organizācija, jau sen varētu medīt gan kormorānus, gan kraukļus, gan arī ierobežot stārķu un gulbju skaitu.