Atbildot Jānim Ģirnim (11.03.2009. 18:41):
Vārdus un uzvārdus pateikt nevaru. Uz tikšanos ir uzaicināti LATMA, VMD Medību daļa un MMD. Kas būs konkrētie cilvēki, ir atkarīgs no uzaicinātajiem. Kā jau atbildēju A. Pukstam privātā sarakstē, šoreiz neaicinām uz tikšanos individuālus medniekus. Spriežot pēc aktivitātes šajā forumā, varētu būt nepieciešama tikšanās arī plašākā lokā. Šoreiz to nerīkojam tikai tāpēc, ka šāda mēroga pasākums prasītu citu plānošanu, kādai šoreiz nebijām gatavi, pieņemot, ka esam uzaicinājuši galvenos mednieku pārstāvjus. Taču gribu uzsvērt, ka nevajag domāt, ka šajā sarunā viss arī tiks izlemts un neko vairs nevarēs darīt. Problēmu ir daudz un tās ir lielas, un vienā reizē tās nevar līdz galam izrunāt, tāpēc šajā tikšanās reizē viens no galvenajiem punktiem būs tas, kādā formā ūn ar ko mēs šīs sarunas turpinām.
Atbildot Aivaram Lambam (11.03.2009. 20:12):
Faktu par svina indīgumu netrūkst jau kopš 19. gadsmita beigām. Šī iemesla dēļ, acīmredzot nedaudz pārsteidzīgi, pieņēmām, ka par šo problēmu lielos vilcienos viss ir zināms, tāpēc nostājas dokumentā ielikām tikai mazu kopsavilkumu par šo tēmu, bez detalizēta iztirzājuma. Ja ir interese par sīkākām detaļām, iesaku izlasīt šo rakstu - http://www.ventanaws.org/pdf/s... Šis raksts ir apkopojums par dažādiem pētījumiem par šo tēmu visā pasaulē. Tā kā jau ir liels daudzums pētījumu un rakstu par svina negatīvo ietekmi uz ūdensputniem, šajā apkopojumā autori koncentrējušies uz "sauszemes putniem" (šajā gadījumā - tiem, kas nav zosis un pīles).
Atbildei uz jautājumu par konkrētām sugām un vietām var skatīt raksta 1. un 2. tabulu. Šajās tabulās apkopots saraksts ar sugām, kurām konstatēta saindēšanās ar svinu no skrotīm (1. tabulā) vai ložu fragmentiem (2. tabulā). Sugas, kas sastopamas arī Latvijā: laukirbe, ūpis, ausainā pūce, lauku balodis, ūdensvistiņa, sudrabkaija, ķīķis, niedru lija, zvirbuļvanags, vistu vanags, peļu klijāns, klinšu ērglis, jūras ērglis. Taču jāņem vērā, ka visi šie ir konkrēti gadījumi, kad kāds ir ņēmis analīzes putnam un konstatējis saindēšanos. Tas nenozīmē, ka ar svinu saindējas tikai šīs sugas, jo lielāko daļu putnu neviens vienkārši nepārbauda.
Svina saindēšanās pazīmes putniem ir dziederkuņģa atslābums, zaļi, ūdeņaini ekskrementi, svara zudums, mazasinība un grūtības noturēt kaklu un spārnus. Putni var kļūt akli un galu galā iet bojā. Fizioloģisku un uzvedības pārmaiņu rezultātā tie kļūst vieglāk pieejami plēsējiem un jutīgāki pret badu un slimībām, līdz ar to tiem palielinās iespēja iet bojā arī citu iemeslu (ne tieši saindēšanās) dēļ. Svins negatīvi ietekmē arī vairošanās sekmes.
Par tendencēm pa gadiem man diemžēl nav informācijas, bet es domāju, ka, ņemot vērā, to, ka arvien vairāk valstīs svina izmantošana tiek aizliegta (ne tikai munīcijā), būtu sagaidāms, ka saindēto putnu daudzumam vajadzētu samazināties vai vismaz stabilizēties.
arvien vairāk valstīs svina izmantošana tiek aizliegta (ne tikai munīcijā)
Arvien vairāk valstīs tiek stimulēta svina neizmantošana (ne tikai munīcijā).
Viestur, vai uztverat atšķirību starp šiem teikumiem? Piekritīsiet ka atšķirība ir maigi sakot būtiska. Tiesiskās valstīs cilvēkiem ir citāda domāšana un viņi ļoti labi saprot ka, ja kādam grasās kautko atņemt tad kautkas ir jādod vietā.
Jūtu ka Jūsu un LOB tekstos vārdiem "svinu saturoša munīcija" ir diezgan nekonkrēta skaņa. 99,9% munīcijas, gan medību gan militārās, gan gludstobra gan vītņustobra, satur svinu. Izņēmums ir daži modeļi monolītās kapara vītņustobra lodes, tērauda skrotis, un Ddupleks gludstobra lodes. Uz kopējā fona tas ir kā piliens jūrā. Tiešām grasaties to visu "aizliegt"?
Tiešām jocīgi ka LOB izdara secinājumus par situāciju Latvijā, balstoties uz pētijumiem kas lielākoties izdarīti ASV un Kanādā. Man domājas ka lai sasniegtu tādu svina srošu un ložu nobiruma blīvumu kā ASV mums jāšauj vaiga sviedros vēl gadi 200.
Vārdus un uzvārdus pateikt nevaru. Uz tikšanos ir uzaicināti LATMA, VMD Medību daļa un MMD. Kas būs konkrētie cilvēki, ir atkarīgs no uzaicinātajiem. Kā jau atbildēju A. Pukstam privātā sarakstē, šoreiz neaicinām uz tikšanos individuālus medniekus. Spriežot pēc aktivitātes šajā forumā, varētu būt nepieciešama tikšanās arī plašākā lokā. Šoreiz to nerīkojam tikai tāpēc, ka šāda mēroga pasākums prasītu citu plānošanu, kādai šoreiz nebijām gatavi, pieņemot, ka esam uzaicinājuši galvenos mednieku pārstāvjus. Taču gribu uzsvērt, ka nevajag domāt, ka šajā sarunā viss arī tiks izlemts un neko vairs nevarēs darīt. Problēmu ir daudz un tās ir lielas, un vienā reizē tās nevar līdz galam izrunāt, tāpēc šajā tikšanās reizē viens no galvenajiem punktiem būs tas, kādā formā ūn ar ko mēs šīs sarunas turpinām.
Atbildot Aivaram Lambam (11.03.2009. 20:12):
Faktu par svina indīgumu netrūkst jau kopš 19. gadsmita beigām. Šī iemesla dēļ, acīmredzot nedaudz pārsteidzīgi, pieņēmām, ka par šo problēmu lielos vilcienos viss ir zināms, tāpēc nostājas dokumentā ielikām tikai mazu kopsavilkumu par šo tēmu, bez detalizēta iztirzājuma. Ja ir interese par sīkākām detaļām, iesaku izlasīt šo rakstu - http://www.ventanaws.org/pdf/s... Šis raksts ir apkopojums par dažādiem pētījumiem par šo tēmu visā pasaulē. Tā kā jau ir liels daudzums pētījumu un rakstu par svina negatīvo ietekmi uz ūdensputniem, šajā apkopojumā autori koncentrējušies uz "sauszemes putniem" (šajā gadījumā - tiem, kas nav zosis un pīles).
Atbildei uz jautājumu par konkrētām sugām un vietām var skatīt raksta 1. un 2. tabulu. Šajās tabulās apkopots saraksts ar sugām, kurām konstatēta saindēšanās ar svinu no skrotīm (1. tabulā) vai ložu fragmentiem (2. tabulā). Sugas, kas sastopamas arī Latvijā: laukirbe, ūpis, ausainā pūce, lauku balodis, ūdensvistiņa, sudrabkaija, ķīķis, niedru lija, zvirbuļvanags, vistu vanags, peļu klijāns, klinšu ērglis, jūras ērglis. Taču jāņem vērā, ka visi šie ir konkrēti gadījumi, kad kāds ir ņēmis analīzes putnam un konstatējis saindēšanos. Tas nenozīmē, ka ar svinu saindējas tikai šīs sugas, jo lielāko daļu putnu neviens vienkārši nepārbauda.
Svina saindēšanās pazīmes putniem ir dziederkuņģa atslābums, zaļi, ūdeņaini ekskrementi, svara zudums, mazasinība un grūtības noturēt kaklu un spārnus. Putni var kļūt akli un galu galā iet bojā. Fizioloģisku un uzvedības pārmaiņu rezultātā tie kļūst vieglāk pieejami plēsējiem un jutīgāki pret badu un slimībām, līdz ar to tiem palielinās iespēja iet bojā arī citu iemeslu (ne tieši saindēšanās) dēļ. Svins negatīvi ietekmē arī vairošanās sekmes.
Par tendencēm pa gadiem man diemžēl nav informācijas, bet es domāju, ka, ņemot vērā, to, ka arvien vairāk valstīs svina izmantošana tiek aizliegta (ne tikai munīcijā), būtu sagaidāms, ka saindēto putnu daudzumam vajadzētu samazināties vai vismaz stabilizēties.
Arvien vairāk valstīs tiek stimulēta svina neizmantošana (ne tikai munīcijā).
Viestur, vai uztverat atšķirību starp šiem teikumiem? Piekritīsiet ka atšķirība ir maigi sakot būtiska. Tiesiskās valstīs cilvēkiem ir citāda domāšana un viņi ļoti labi saprot ka, ja kādam grasās kautko atņemt tad kautkas ir jādod vietā.
Jūtu ka Jūsu un LOB tekstos vārdiem "svinu saturoša munīcija" ir diezgan nekonkrēta skaņa. 99,9% munīcijas, gan medību gan militārās, gan gludstobra gan vītņustobra, satur svinu. Izņēmums ir daži modeļi monolītās kapara vītņustobra lodes, tērauda skrotis, un Ddupleks gludstobra lodes. Uz kopējā fona tas ir kā piliens jūrā. Tiešām grasaties to visu "aizliegt"?
Tiešām jocīgi ka LOB izdara secinājumus par situāciju Latvijā, balstoties uz pētijumiem kas lielākoties izdarīti ASV un Kanādā. Man domājas ka lai sasniegtu tādu svina srošu un ložu nobiruma blīvumu kā ASV mums jāšauj vaiga sviedros vēl gadi 200.