Cik es esmu šāvis pagaidām neviens āzis tālāk par 30 m nav ticis. Un tālāk par 120 m ar nešauju, jo ja sākt šaut uz 200m un 300m tad pat šaujot krūtīs var garām aizšaut, lielāka varbūtība ka pret kādu smilgu atdursies un tik sāksies gaļas maļamā mašīna.
Jāni, katrs kur vēlas lai tur šauj. Man patīk kaklā, tev ribās, kam kā roka piešauta. var būt kad būs ap 50 tad jā vajadzēs šaut ribās, jo rokas nebūs tā, bet pagaidām paldies Dievam iet viss lielākoties 10 rajonā.
Uz sacensībām nepiedalos, jo I nav finansējuma II kritiski nepietiek laika braukāties pa tām. III Man nav nekas jāpierāda citiem kā es šaju, jo pats zinu kā es šauju un par to pārliecinās medību kolēģi. tāpēc arī liek tur kur dzīvinieks lielākoties var parādīties.
Pietiek jaunībā ka esmu Latvijas čempions pa skrienošo mērķi. Pat Talsinieki neturēja D-pils līmenim, pēdejā gadā visi Talsinieki palika pēdejās vietās, bet D-pils ieņēma visas augstākās vietas.
Nu tas tā ne pa tēmai!!!
Ja buks stāv labībā, vai garā zālē, tad bieži pat arī kakls nav redzams, tik galva :) Bet 100m ar jau var aizšaut kaklam garām viegli. Protams, jo tālāk mērķis, jo vairāk pa vidu gribās tēmēt. Es mazliet pat uz aizmugures galu, starp nierēm un aknām pēdējā laikā šauju tālos, jo arī pakaļas ciskā netīšām trāpīts viņš turpat paliks. I lode pa mīkstumiem daudz nešķaidās, i gaļa balta būs, tik nevajag skriet uzreiz klāt pēc šāviena.
Par to skriešanu vienu gadījumu pastāstīšu, biju vienā kolektīvā uz medībām.
Viens mednieks sēž uz gaides iziet rukši, izšauj, ruksis nokrīt, domā beigts, uzreiz pēc šāviena kāpj lejā, kamēr kāpa tikmēr ruksis rokas kājās un prom no lauka. Nabaga mednieks pastaigāja pa zāli neko neatrada, atkal uzkāpa uz torņā. Pēc 30 min atkal bars uz lauka atkal šāviens, un atkal kamēr līda ruksis prom, tā nabagam trīs reizes pa vakaru!!! Teica ka vairs nebrauks uz gaidi :)
Kaut arī ierocis bija labs un optika, tas šaušanas kvalitāti neietekmē ja pašam līkas rokas ;)
Te tādi interesanti viedokļi dažiem - ar ideju, ka pastāv viņējais un nepareizais [jebkas, kas atškiras no viņējā] :)
Man gribētos redzēt to buku, kurš pēc 11,7g 30-06 kvalitatīvas ekspansīvās lodes trāpījuma kaklā, pieļaujot, ka tiek patiešām trāpīts, tobiš lodei ir pilns kontakts ar dzīvnieka audiem, vēl būtu spējīgs noiet vairāk par 10m.
Par asiņaino gaļu, ja šauj kaklā nezinu - piemēram, kazlēnam tēmējot acī un nonesot pus galvu, gaļa bija ideāli tīra un bez īpašām asinīm...tādēļ faktiski, ja stirnveidīgais radījums tiek medīts gaļas dēļ [kazlēnus/kazas/āžus bez ragiem cita iemesla dēļ īpaši nemedī, ja nu kāds te sāks stāstīt cik viņš svēts un ka gaļu pērk tikai Maksimā/Rimi/Sky/SuperŅIto], jācenšas šaut galvā, ja vien tas ir iespējams, protams - skaidrs, ka 200+m uzdevums jau ir krietni sarežģīts, kau gan - ja jau var trāpīt pa lapsu, tad nevajadzētu būt problēmām trāpīt stirnai galvā...
Visbeidzot, vieta kurā tēmēt un vai vispār šaut, ir ļoti atkarīga no attiecīgā brīža apstākļiem...tādēļ nebūsim nu tie Orākuļi,kas savu viedokli pasludina par vienīgo pareizo esam.
Izņemot vienu - šaut ar pilnapvalka munīciju pa jebko, kas nav sīkmedījums, vajadzētu tomēr atturēties. Ja nu galīgi nav par ko nopirkt kaut ko nopietnāku, tad - pirms nospied sprūdu, atceries, ka vajag darīt visu, lai trāpītu tā, ka zvēram aiziet ievainotam nav nekādu iespēju...nebarosim jenotus ar mūsu medījumiem :)
Slēpts
28.05.2009. 22:02
manā pieredzē šaujot kaklā nav aizgājis neviens un ja arī aizies tad 100% vesels un tiem dirsējiem kuri šauj tikai ragu dēļ vajadzētu netikai katru gadu eksāmenu likt šaušanā ,bet katru mēnesi.
... Ivar,atbrauc sestajā jūnijā uz MMD kausiem Ādažos,parādi tautai savu meistarību,tad jau Tev papīra suķim "pa būdu "trāpīt tīrais nieks!? ja būsi trāpījis labāk par citiem ,godināts tiksi,vērtīgas balvas saņemsi,klātesošie aplaudēs ... jā, medījuma gaļa tiek apēsta un izdirsta,dabīgs process. bet tas zvēru šāvējs,kam trofeja nav svarīga lai nezaimo Mednieka vārdu un sevi tādā nesauc.
Aivar - lielķezas apstākļos ne visiem ir lieki līdzekļi tusēties pa sacenēm.
Lai kā arī gribētos. :(
Un par trofejām - latviešiem ir tāds sakāmvārds: "kas par daudz, tas par skādi". Ja medības kļūst par: vairāk, lielāku, garāku, krutāku - tad tas kaut kā vairs nu nekādi nav tas, ko mēs nemedniekiem cenšamies iegalvot, kādēļ mēs ejam medībās un tas galīgi vairs nav savienojams ar jēdzienu ilgtspējīga medību saimniecība.
Jo, ja reiz mēs esam tie, kuri palīdz sabalansēt dabas un cilvēces intereses, tad trofejas protams ir labi, bet no nomedījamajiem zālēdājiem trofejnieki ir pavisam nelielā skaitā - tādā gadījumā runa ir par pareizi organizētu medību saimniecību.
Un tīri personīgi daudz pretīgāki par tiem, kuriem medības ir tikai un vienīgi gaļas kalna ieguve [ar filozofiju - pēc iespējas vairāk gaļas par pēc iespējas mazākiem izdevumiem; tādi, kas nekad neizšauj pa lapsu utml] ir tie, kuri no nošauj buku, nogriež tam galvu un pārējo atstāj. Ja tādu var nosaukt par Mednieku, tad paldies - man tādu palamu nevajag.
Aivaram ar taisnība. Tikai mednieka vārda nēsātājam dažreiz varbūt vajag to skaisto buciņu pasaudzēt sugai un nošaut to puskroplīti, kura ragus var izmantot vien kā uzskates līdzekli anatomikumā. Ne katram ir vieta, kur tādus gribētos likt.
Nu jau vairs galīgi ne par munīciju, bet taisnība, bieži attieksme ir svarīgāka par to, ar kādu lodi, kalibru vai stobru šauj. Pa manam vienlīdz godājami ir jebkādi radziņi, ne tie glaunie vien. Kā ar tiem necilajiem, tā ar lepnajiem ragiem, bet dzīvība āzītim tiek izņemta un tā nav novērtējama ne ragu garuma centimetros, ne novērtējuma punktos. Visvērtīgākā trofeja, ir atmiņas par medībām ...
Jāni, katrs kur vēlas lai tur šauj. Man patīk kaklā, tev ribās, kam kā roka piešauta. var būt kad būs ap 50 tad jā vajadzēs šaut ribās, jo rokas nebūs tā, bet pagaidām paldies Dievam iet viss lielākoties 10 rajonā.
Uz sacensībām nepiedalos, jo I nav finansējuma II kritiski nepietiek laika braukāties pa tām. III Man nav nekas jāpierāda citiem kā es šaju, jo pats zinu kā es šauju un par to pārliecinās medību kolēģi. tāpēc arī liek tur kur dzīvinieks lielākoties var parādīties.
Pietiek jaunībā ka esmu Latvijas čempions pa skrienošo mērķi. Pat Talsinieki neturēja D-pils līmenim, pēdejā gadā visi Talsinieki palika pēdejās vietās, bet D-pils ieņēma visas augstākās vietas.
Nu tas tā ne pa tēmai!!!
Viens mednieks sēž uz gaides iziet rukši, izšauj, ruksis nokrīt, domā beigts, uzreiz pēc šāviena kāpj lejā, kamēr kāpa tikmēr ruksis rokas kājās un prom no lauka. Nabaga mednieks pastaigāja pa zāli neko neatrada, atkal uzkāpa uz torņā. Pēc 30 min atkal bars uz lauka atkal šāviens, un atkal kamēr līda ruksis prom, tā nabagam trīs reizes pa vakaru!!! Teica ka vairs nebrauks uz gaidi :)
Kaut arī ierocis bija labs un optika, tas šaušanas kvalitāti neietekmē ja pašam līkas rokas ;)
Man gribētos redzēt to buku, kurš pēc 11,7g 30-06 kvalitatīvas ekspansīvās lodes trāpījuma kaklā, pieļaujot, ka tiek patiešām trāpīts, tobiš lodei ir pilns kontakts ar dzīvnieka audiem, vēl būtu spējīgs noiet vairāk par 10m.
Par asiņaino gaļu, ja šauj kaklā nezinu - piemēram, kazlēnam tēmējot acī un nonesot pus galvu, gaļa bija ideāli tīra un bez īpašām asinīm...tādēļ faktiski, ja stirnveidīgais radījums tiek medīts gaļas dēļ [kazlēnus/kazas/āžus bez ragiem cita iemesla dēļ īpaši nemedī, ja nu kāds te sāks stāstīt cik viņš svēts un ka gaļu pērk tikai Maksimā/Rimi/Sky/SuperŅIto], jācenšas šaut galvā, ja vien tas ir iespējams, protams - skaidrs, ka 200+m uzdevums jau ir krietni sarežģīts, kau gan - ja jau var trāpīt pa lapsu, tad nevajadzētu būt problēmām trāpīt stirnai galvā...
Visbeidzot, vieta kurā tēmēt un vai vispār šaut, ir ļoti atkarīga no attiecīgā brīža apstākļiem...tādēļ nebūsim nu tie Orākuļi,kas savu viedokli pasludina par vienīgo pareizo esam.
Izņemot vienu - šaut ar pilnapvalka munīciju pa jebko, kas nav sīkmedījums, vajadzētu tomēr atturēties. Ja nu galīgi nav par ko nopirkt kaut ko nopietnāku, tad - pirms nospied sprūdu, atceries, ka vajag darīt visu, lai trāpītu tā, ka zvēram aiziet ievainotam nav nekādu iespēju...nebarosim jenotus ar mūsu medījumiem :)
Lai kā arī gribētos. :(
Un par trofejām - latviešiem ir tāds sakāmvārds: "kas par daudz, tas par skādi". Ja medības kļūst par: vairāk, lielāku, garāku, krutāku - tad tas kaut kā vairs nu nekādi nav tas, ko mēs nemedniekiem cenšamies iegalvot, kādēļ mēs ejam medībās un tas galīgi vairs nav savienojams ar jēdzienu ilgtspējīga medību saimniecība.
Jo, ja reiz mēs esam tie, kuri palīdz sabalansēt dabas un cilvēces intereses, tad trofejas protams ir labi, bet no nomedījamajiem zālēdājiem trofejnieki ir pavisam nelielā skaitā - tādā gadījumā runa ir par pareizi organizētu medību saimniecību.
Un tīri personīgi daudz pretīgāki par tiem, kuriem medības ir tikai un vienīgi gaļas kalna ieguve [ar filozofiju - pēc iespējas vairāk gaļas par pēc iespējas mazākiem izdevumiem; tādi, kas nekad neizšauj pa lapsu utml] ir tie, kuri no nošauj buku, nogriež tam galvu un pārējo atstāj. Ja tādu var nosaukt par Mednieku, tad paldies - man tādu palamu nevajag.