Nu ja atnāk inspektors, ierocis ir ārā no seifa, izjaukts - es taču viņu tīru un pucēju, kad man ienāk prātā. Un vai man ieroci jānoliek seifā, pirms es kādam durvis veru vaļā?
Ivars Krūmiņš, 17.06.2009. 11:16
Piekopju tādu taktiku:
4. ja satieku īpašnieku - viss ok, pārbaudu, ja ir pārkāpumi-izņemu ieročus;
Citāta teksts
Ivar,jautāju kā speciālistam,kāds pārkāpums,jeb kā pareizi rīkoties ar samirkušu ieroci pārnākot no medībām,nevar taču apslaucīt,saeļļot un tūliņ seifā.Es lieku uz pāris(vismaz)stundām siltā vietā(ne seifā) lai apžūst koka daļas.Kāda Jūsu rīcība ieraugot tādu skatu?
Ierocu aprites likuma ir rakstits ka ja nav iespejas ieroci glabat islaicigi atlauja noraditaja vieta tad iroci atlauts glabat ari citur tikai glabasanai janotiek atbilstosi likuma noteiktajam normam, tas ir seifa un atseviski no municijas...! Jo ka nekaa mana dzivesvieta un medibu iecirknis var but katrs sava Latvijas puse...! Tikai ta iemesla pec es savulaik iegadajos otru seifu...!
Anita pacēla man intresējošu jautājumu. Sakarā ar ieroča glabāšanu. Pašlaik esmu noīrējis dzīvokli citā vietā un dzīvokļa reālais saimnieks man atļauj tur deklarēt savu dzīvesvietu. Tad jau sanāk ka es tur pie labākās vēlēšanās nevarēšu tur glabāt ieročus.
Labs vakars visiem! Es ar domāju, ka pēdējais laiks apspriest šā likuma nepilnības, jo īstenībā daudzās lietās ir pilnīgs sviests. Piemēram, par glabāšanu "deklarētajā" vietā vai īpašumā. Dzīves vietas deklarēšana vajadzīga, lai valstij cilvēks būtu sasniedzams, piemēram, ar korespodenci, bet nekur nav teikts, ka tur arī obligāti jādzīvo. Reāli mūsdienās cilvēki var dzīvot kaut piecās vietās un, manuprāt, vienīgais nosacījums būtu, ka visur tiek nodrošināti glabāšanas noteikumi. Citādi sanāk tādi kuriozi kā man, ka drīkstu ieroci glabāt sev piederošā vasarnīcā, kurā reāli nedzīvoju, bet nedrīkstu, piemēram, tur kur īrēju vai mājā, kas pieder, piemēram, vīram...
Bez tam arī tas ārprāts ar n-tajiem seifiem vienā mājā. Arī, manuprāt, vienīgais nosacījums būtu tas, ka nav ieroču lietošanas ierobežojumu, bet, ja reiz esmu atzīta par pilnvērtīgu medīt ar gludo(un ja vien prasītu, man bez ierunām iedotu atļauju arī uz spico), tad man nav obligāti jāpērk spicais, lai nebūtu jāpērk otrs seifs, bet varētu glabāt ieročus kopā ar vīru vai tēvu, vai taml.TĀDS pat sviests ir ar atļauto ieroču vešanu vienīgi uz medībām, šautuvi vai pie meistara. Un ko darīt un kur to stroķi likt, piemēram, ja braucu uz Liepāju piektdien, bet medības notiek tur sestdien un svētdien?
Vienkārši tāda sajūta, ka mēģinām visu pēc iespējas sarežģīt un kontrolēt, absolūti neuzticoties pašiem cilvēkiem, kas to vien dara, kā ir spiesti domāt, ka visu šito apiet...Bet par seifu sienu biezumu un "skrūvēšanu-neskrūvēšanu" pie grīdas vispār negribas runāt. Vēl labi atceros, kā pieņēma 3 mm un tad tie nabaga likumpaklausīgie, kas pirka jaunus seifus un meta vecos ārā, beidzot bija pilnīgi izčakarēti, jo to pusmilimetru atkal noņēma nost. Un pašreiz nekur netiek prasīts seifu skrūvēt! Arī šī prasība ir noņemta. Nevajag te piesaukt paša drošību utt.
Aprīkojums: Weatherby 30-06, toz -12 .22LR, IŽ- 58 16 kal.
Suņi: taksis
Medību trofejas: 1
18.06.2009. 19:12
To punktu var tulkot visādi. Varbūt likumdevējs domāja- medību šaujamieroča munīcijas un sporta vītņstobra šaujamieroča munīcijas ( līdz ar ko jebkura medību - gludā vai vītnes, un ja inspektors grib kasīties un tulko šādi, tev protokols). Nu un otrs variants- medību vītņstobra šaujamieroča un sporta vītņstobra šaujamieroča ( tad gludo glabā ar munīciju). Nav skaidrs uz ko attiecas vārds vītņstobra- vai tikai uz sporta, vai arī abiem- sporta un medību.
Piekopju tādu taktiku:
4. ja satieku īpašnieku - viss ok, pārbaudu, ja ir pārkāpumi-izņemu ieročus;
Ivar,jautāju kā speciālistam,kāds pārkāpums,jeb kā pareizi rīkoties ar samirkušu ieroci pārnākot no medībām,nevar taču apslaucīt,saeļļot un tūliņ seifā.Es lieku uz pāris(vismaz)stundām siltā vietā(ne seifā) lai apžūst koka daļas.Kāda Jūsu rīcība ieraugot tādu skatu?
Bez tam arī tas ārprāts ar n-tajiem seifiem vienā mājā. Arī, manuprāt, vienīgais nosacījums būtu tas, ka nav ieroču lietošanas ierobežojumu, bet, ja reiz esmu atzīta par pilnvērtīgu medīt ar gludo(un ja vien prasītu, man bez ierunām iedotu atļauju arī uz spico), tad man nav obligāti jāpērk spicais, lai nebūtu jāpērk otrs seifs, bet varētu glabāt ieročus kopā ar vīru vai tēvu, vai taml.TĀDS pat sviests ir ar atļauto ieroču vešanu vienīgi uz medībām, šautuvi vai pie meistara. Un ko darīt un kur to stroķi likt, piemēram, ja braucu uz Liepāju piektdien, bet medības notiek tur sestdien un svētdien?
Vienkārši tāda sajūta, ka mēģinām visu pēc iespējas sarežģīt un kontrolēt, absolūti neuzticoties pašiem cilvēkiem, kas to vien dara, kā ir spiesti domāt, ka visu šito apiet...Bet par seifu sienu biezumu un "skrūvēšanu-neskrūvēšanu" pie grīdas vispār negribas runāt. Vēl labi atceros, kā pieņēma 3 mm un tad tie nabaga likumpaklausīgie, kas pirka jaunus seifus un meta vecos ārā, beidzot bija pilnīgi izčakarēti, jo to pusmilimetru atkal noņēma nost. Un pašreiz nekur netiek prasīts seifu skrūvēt! Arī šī prasība ir noņemta. Nevajag te piesaukt paša drošību utt.