Forums

Ir ari gludie automati praktiski bez atsitiena beretta un ganjau ari citu firmu...

Varu spriest un komenteet tikai no personiskaas pieredzes,biezi dodoties uz PAREX shautuvi man uz astes seedaas draudzene,kurai arii dikti patika shii nodarbe,taa kaa neemu liidzi gan savu 12G boxeni gan ari 12G pusautomatu.
Shaujot ar identiskam patronam pusautomats ir krietni maigaks un atsitiens pat kundziitei likaas kaa tiirais nieks saliidzinaajumaa ar boxeni. Un + atsitienam,pusautomaats arii ir krietni vieglaaks peec svara !!!

Nupat pīlēs pašaujot ar IŽ-12 16kal. likās, ka ka tas manu vaigu slīpē daudz stiprāk, nekā 243.Win pusautomāts...

Arni, kaut kad tālā pagātnē, toreiz kad skolās vēl mācīja fiziku (tagad atkal sākušot), mums stāstīja ka iedarbības spēks ir vienāds ar pretdarbības spēku. Tad iznāk ka kā tā plinte iedarbojas uz lodi, tāpat tā lode iedarbojas uz plinti. Tagad, ja nu patrona ir tā pati (tā paša svara lode un tikpat daudz pulvera) un divas plintes arī vienāda svara un ja ar vienu ir lielāks atsitiens nekā ar otru, tad iznāk ka lode uz vienu plinti ir iedarbojusies niknāk nekā uz otru. A kā viņa to vēl citādi varēja izdarīt nekā ar lielāku ātrumu? Un ja te pat raksta ka ar vieglāku automātu atsitiens mazāks kā ar smagāku divstobreni, tad starpībai jābūt pamatīgai. Cita lieta ka atsitiena spēku grūti novērtēt. Atkarīgs no laides gala, no ieplecošanas u.t.t. Un dīvaini arī ka automātisti līdz šai dienai nav pamanījuši ka viņiem lodes ne velna nelido.

Induli, vai pats saproti, ko sarakstīji? Es ne. Bet lieta tāda, ka lode uz abām plintēm iedarbojas vienādi, tikai pusautomātam vēl kustās aizslēgs, kurš ar saku kustību samazina atsitiena spēku. Kaut kā tā.

Redz, lode no stobra izlido apm sekundes tūkstošdaļā (~800m/s), respektīvi, kamēr atsitienu sāc sajust, lode ir izlidojusi no stobru un jau ir gabalā (ja tā nebūtu, Tu nekad netrāpītu tur kur tēmē... atsitiena un sekojoši stobra kustības rezultātā lode lidotu kaut kur nekontrolējami...). Arī automātistu lodes lido tāpat un neatšķiras no kloķējamo, viss atkarīgs no stobra kvalitātes un garuma. Un arī uz automātu pārlādēšanu it kā pazaudētā jauda ir kā melns aiz naga...viņš pārraujās sen pāc lodes izlidošanas... Cita lieta, kā atsitiena jauda pēc lodes izlidošanas tiek "savaldīta"...smags ierocis, stobra bremses, kikstopi, pusautomātu kinētika... Nu man kaut kā tā liekas...(nepretendēju uz absolūtu patiesību)...

:)) Nu re, ja Indulis palasīs Jura aprakstu, varbūt kaut kāda skaidrība radīsies.
Juri - respect :)

Vīri raksta pa gudro, tas labi. Es pa vienkāršo, no paša pieredzes. Pirmais gludais bija vecā labā Iženīte. Pirmajās pīļu medībās, svētdienas rītā bija "dubultplecs" (protams, ka ne tur visi kārtīgi piemetieni bija :))))))))))), bet pa plecu arī deva riktīgi). Tagad ir gludais pusautomāts Benelli Comforts, neko nejūtu. Ir pašiem ieročiem arī liela atšķirība, bet atbildēju uz jautājumu.

pēc trešā Ņūtona likuma (reaktīvā dzinēja princips) plinte sāk kustēties tai pašā brīdī, kad lode - kaut nedaudz, bet tomēr.
Kaut kur lasīju, ka kopīgais atsitiena spēks gan divstobrenei, gan pusautomātam ir vienāds (pie vienādas jaudas patronām, protams). Starpība vien tā, ka pusautomātam ar gāzu aizvadi tas atsitiens ir it kā trīsdaļīgs un izstiepts garumā. Daļu atsitiena impulsa uztver tā gāzu aizvades sistēma kopā ar aizslēgu, kurai arī ir sava masa, un diezgan prāva (bet tas impulss nekur nepazūd). Beigās iznāk tā - vispirms pa plecu bliež pati plinte, tad gāzu virzuļa štoks, kurš bliež pa aizslēgu, un pēc tam pats aizslēgs, ejot atpakaļ. Tas viss notiek ļoti ātri, tomēr kopējais atsitiens ir izstiepts garumā un tāpēc mazāk jūtams tīri sajūtu līmenī. Apmēram tāds tas skaidrojums bija.