Forums

Tādus kukaiņus (bebrs, lapsa, stirna, reizēm sivēns), ko viens var pacelt un pakabināt aiz pakaļkājām tikai ar savu bicepsu spēku, cik nu tajos iekšā rupjmaize un speķis, es dīrāju t.s. zeķveidā, negriežot ādu pa vēderu, staigā ar nazīti apkārt un šņikā, arī nodīrātā āda netraucē, tā karājas uz leju, tas tāds paradums no Grobiņas zvērsaimniecības laikiem. Ja gribi lapsu nodīrāt ar visiem nadziņiem, tad gan vajag kādu, kas to parāda, jo aprakstīt, kā lapsas ķepai uztaisa kulaciņu un pēc tam kurā vietā pirksti (lapsas, protams) jāgriež, var, tikai neredzējis to dabā, nesapratīsi vienalga, tāpat ar astes kaula izraušanu no ādas, nevis kā ķirurgam griežot pa milimetram, tas pats variants ar ūdeli, sesku vai citu kažokzvēru. Lielos dīrā, kā ērtāk, tur nav tik smalki, nav jau vairs padomju laiki, kad katra āda bija jāved uz ādu nodošanas punktu.

Tie kas nevēlas dīrāt tie dara citus darbus, ūdeni nēsā, gabalus skalda, vēlāk tos dala! Kā saka lielākoties viss ir sadalīts. Ir viens jā baltrocītis, bet laikam drīz no viņa vajadzēs šķirties jo neko nevēlas darīt, kā saka neharošij čelovek! Ridiska!

sāc ar špagetu :-)