Forums

Ja runājam par VMD normatīvajiem aktim,tad varam redzēt kā strādā šie birokrāti.Pati norma,kas liedz izmantot gludstobram dažādus tēmekļus radās vismaz 30 gadus atpakaļ,kad mednieku eksāmenā pārgāja no šķīvīšiem uz skrejošu cūku,un tādu verķi kā sarkanā punkta tēmekli nevins nebija redzējis,bet mūsu ierēdņi to pārraksta un pārraksta līdz 21 gadsimta sākumam un pārrakstīs vēl,jo loģiska domāšana un vesels saprāts viņiem ir sveši jēdzieni/

Kapēc man uz eksāmenu būtu jāņem nost no bises sarkanais punkts un pēc tam atkal jāliek atpakaļ? Nu nešaušu es medībās bez punkta. Ko dos tas rezultāts pārbaudē, ja dabā tas ir pavisam cits?

Piekrītu Mārtiņam,jo tad jau sanāk,ka uz eksāmenu karabīnei ķīķeris arī būtu jāņem nost.
Kolektīvā uz šaušanas pārbaudi ir jāiet ar to ieroci,ar kuru medīsi dzinējmedībās, un ar to aprīkojumu kāds ir uz ieroča.
Piem, šaujot ar vītni 50m,vai 100m pa skrejošu mežacūku ir interesanti pavērot savus un kolēģu (ne)trāpījumus mērķī.

Nu nav runa par tiem santimiem, bet gan par to ka nav jegas vienreiz gada izsaut uzreiz nez cik tur , labak tad paris savienu bez biezak, jo tas parbaudes prieks kam tad vinjas ir, lai redzetu ko tu pats spej, nevis lai atnaktu un no 100 patronam 10 saliktu merki..

Paldies, vīri, par padomiem! Šodien aizvadījām šo kolektīva pārbaudi! Izveidojām iekšējās sacensības ar nelielām balviņām. Vīru bija daudz un šaušanas formāts - 2 šāvieni pa stāvošu mērķi (meža cūka, 35 m) un 4 šāvieni pa skrejošu mērķi (meža cūka, 35 m). Lai ieskaiti uzskatītu par nokārtotu bija jāiegūst 25 punkti. Aptuveni puse nesašāva, bija pat daži vīri, kas netrāpīja savus šāvienus kur tēmēja. Tie attiecīgi veiks pāršaušanu. Jāpiebilst, ka mūsu vecākajam biedram (80 gadi) normu izpildīt problēmas nebija. Kopumā jāatzīst, ka nedaudz klibo disciplīna! Galvenokārt jau vīriem gados. Lielākā problēma, ka neskatās kurā virzienā vērš stobru, pat, ja ierocis nav pielādēts vai ir atlauzts. Pašam gan neveicās kā gribētos, bet normu izpildīju un paliku uzreiz aiz pjedestāla :)

Teikšu atklāti, rezultāti maigi izsakoties slikti.

Viens jautājums? Kurš mežā praksē šauj pa skrejošu alni 100m attālumā??? Skatoties MMD kausa rezultātus uz 100m pa stāvošu mērķi no rokas retums var sašaut pusi no nepieciešamā... Tātad nedomāu, ka pa skrejošu alni ies labāk... Kur vispār var ko tādu izdomāt...
P.S. Kur mežā vispār var atrast vietu lai šautu pa kustīgu mērķi 100m attālumā - nu ja nu vienīgi uz medniekulīnijas...

...redz,Uģi G, Latvijas teritorija patreiz,t.i. 2009.gadā kopš Kristus dzimšanas nav vienmērīgi noklāta ar mežiem .mēdz būt izcirtumi,pļavas tīrumi u.tt.,protams arī civilizācijas midzeņi-ciemati,pilsētas kur medības nenotiek.,D. un kāpēc gan lai dzinejmedībās nešautu pa skrejošu alni vai briedi. šodien Zvārdes šautuvē pa skrejošu alni tika izšauti apm 850 šāvieni pilnīgi garām bija varbūt 10,ārpus punktiem ap 40. šaušanas prasme manuprāt ir katra mednieka goda lieta,un es nezinu tādu mednieku ,kurš nelepojās ar precīzu šāvienu. un,lai cik tas nepatīkami arī būtu ,ir jānorauj tā "cieņas",titulu ,ieņemamo amatu un tml. maskas. katram ir sevi jāparāda un jāapliecina savas prasmes kolektīva priekšā. grūti,visvairāk psiholoģiski grūti,stresiņš,kauns izgāzties .ne jau tas 5 vai 7tiņu latu tēriņš šaušanas pārbaudei ir noteicošais. cik bieži mīļā miera vārdā kādam cienījamajam biedram izpaliek airādījums par apiešanos ar ieroci,par disciplīnu?

Rodas priekšstats, ka daudziem medniekiem vārda "šaušana" pieminēšana ārpus mēdībām vien jau rada zossādu. Kaut kā jocīgi- medībās mēs taču šaujam, daudzi, es domāju, ne jau vienreiz gadā, bet kā runa par šaušanu pa mērķi- tā kā mietā, uzreiz kaut kādas atrunas, jautājumi. Vai tad pašiem nav prieks par precīzu šāvienu, ar kuru medību atbildīgākā daļa ir cauri, nevis ar pašvaku šāvienu viss tikai sākas.Un ne jau vienreiz mūžā nokārtojot eksāmenu tās prasmes rodas. Es personīgi braucot uz šautuvi, nepildu nekādus normatīvus, runāju ar saimnieku un iespēju robežās pamainu attālumu, mērķa apstāšanās vietu, ieplecošanu utt.. Nav jau runa par superrezultātiem, bet gan par sava ieroča un savu spēju apzināšanu un pareizu pielietošanu.

Nu prieks jau par to, ka kolektīvs izgājis uz šaušanas takas, izkristalizējās jau rezultāti, kas nav mazsvarīgi sevis un kolēģu priekšā, jā rezultāti švaki, bet kādi pašiem bija pirmajās reizēs šautuvē, ne tiem kuru mačos griezuši, kaut gan šai forumā diezvai tādu ir, kuri nav kaut kur ar šaušanu mačojušies. Normāla parādība, viss redzams, kam pie kā jāpiestrādā, kaut vai pie tās pašas disciplīnas, atliek novēlēt kolektīvam sevi pilnveidot un nezaudēt kolektīvo garu...
Es pilnībā atbalstu Aivara frāzi : , ja tas tā nav, nu vai tad ir vieta medniekos????