Jāni!Pietiek ar cilvēka veselības apdraudējumu, nav vajadzīgs nezkāds pēdējais elpas vilciens.Nepieciešamās aizstāvēšanas robežas nav pārkāptas, jo ievērots samērības princips.krimināllieta nav staipāma kā gumija(vai civillieta:d): ir nodarījuma sastāvs, nav sastāva, ir pierādījumi, nav pierādījumi.Vienkārši.Juridiski viss bija pamatoti.Jautājums, kas paliek neatbildēts (nepierādīts, jo nav iespējams iegūt pierādījumus par pretējo): vai tiešām suņi uzbruka arī cilvēkam nevis aitām.Bet visas šaubas, ko nav iespējams novērst: par labu šai personai.Diemžēl.
P.S.nesaku, ka kāds likums ir labs vai slikts.Kādi nu ir, ar tādiem jāiztiek un jācenšas ievērot.
Induli:konrētajā lietā netika lietots ierocis, jo vainīgai personai tāda nav, cietsirdīga attieksme izpaudās nogalināšanas veidā.Nošaušana likumā pieļaujamos gadījumos ir atļauts dzīvnieka nogalināšanas veids.
Par izšķiršanos šaut vai ne-formumā šo tēmu (Pareiza rīcība nejēdzīgā situācijā)uzsāku, lai noskaidrotu ētisķos un morālos aspektus attiecīgai rīcībai.Redzi: ir lietas , kas likumā atļautas (suņa nošaušana medību laikā, izpildoties zināmiem priekšnosacījumiem), bet tās tomēr ir tikai tiesības , nevis pienākums attiecīgi rīkoties.Tāpēc ar pateicību uzklausīju citu mednieku viedokli, kad ķerties pie šo tiesību izlietošanas, bet kad tas tomēr nebūtu pareizi no tīri cilvēciskā viedokļa.
Tacu Laila, cik zinams ir tada lieta ka nepieciesamas aizstavesanas normas...! Nezvai vienigais veids ka atkauties no suna ir vinu noznaugt un nosist... Tad jau sanak ka suni vinu nabadzinu bija iespiedusi sturii, un citas iepelas vinam nebija un suni bija tik agresivi ka centas kost lidz pedejam elpas vilcienam...! Murgs!!!
Bet Ieroču aprites likumā 29. pantā apakšpunktā 4) ir rakstīts ka ieroci var lietot lai "padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai MANTU" (ne tikai savu). Redakcija 26.06.2002. Varbūt veca redakcija? A kurš likums "stiprāks", Ieroču aprites vai Dzīvnieku aizsardzības? Varbūt juriste pakomentētu? Un kā tad Laila sēž uz gaidi un nekādi navar izšķirties pārkāpt vai nepārkāpt krimināllikumu? Nezin vai tie suņi kāpa kokā kost. Tas jau nu gan man un domāju arī citiem būtu jaunums ka ja es nošauju suni kas plēš manas vistas, tad nonāku zem kriminālpanta!
Sāpīga tēma.Nācies pašai būt pat vairāk nekā abās "ierakumu pusēs".Manu laiku nošāva mednieki(pati neņēmu uz medībām)pirms gada, bērni un pati joprojām ar sāpēm par to atceramies.Esmu sēdējusi uz gaidi, nevarēdama izšķirties par šaušanu uz suni un pēc diskusijas par to šajā forumā pieņēmu lēmumu, pēc kura arī rīkojos.Un vēl: biju tā juriste, pie kura griezās nežēlīgi nonāvēto 2 laiku saimnieks(ažiotāžu guvušais un Andreja minētais gadījums), kad viņam tika atteikts uzsākt kriminālprocesu.šo lēmumu pārsūdzēju, kriminālprocess pēc KL 230.p.tika uzsākts, tomēr procesa gaitā vainīgā persona "attapās", ka suņi uzbrukuši arī viņam pašam, kas arī ir vienīgais gadījums(Dzīvn.aizsardzības likuma44.p.6.p.), kad personai ir tiesības uz šādu rīcību un par to neiestājas krim.atbildība.Pierādījumus par pretējo nebija iespējams iegūt(tur nebija liecinieku,izņemot vainīgo personu) un nostrādāja nevainīguma prezumpcija.Ar medību likumdošanu šim procesam nebija ne vismazākā sakara un arī ar privātīpašuma aizsardzību ne, jo īpašuma, pat tajā skaitā aitu, aizsardzībai nav tiesību šādā veidā nogalināt suņus.Vienīgi, aizstāvot savu veselību un dzīvību, turklāt tikai tad, ja citi humānāki līdzekļi nav pieejami.
Zaudet suni ir ļoti sāpīgi... ilgi atmiņas uzplaiknij,bet vel sāpīgak ir nezinat,kur ir suņuks.... (varbūt vel atnaks majas)
Par tam lodem ,kas lido māja man smiekli parāva... izklausas ,kā pie vietējas šautuves,ja dzīvotu...((((=
Nakošajam sunim iegadajaties radio setu un nebus problēmu, bus platības utt(=
Lauriņa... met to savu nedrošības sajūtu krūmos , jo mednieks savu ieroci pielādētu nemētās pa labi un pa kreisi un viņš neizšaus tavas sētas virzienā. Jūs pati esat ar medniekiem noslēgusi nomas līgumu , lai mednieki varētu medīt Jūsu zemē, ja ir tad mednieki noteikti būtu brīdinājuši , lai pieskata suņuku un būtu abas puses atradušas izeju no šīs situācijas, ja nē tad jau mednieks nezina kam suņuks ir. Vajag Lauriņa ar tiem puišiem izrunāties un vis būs labi, ja būsiet kareivīgi noskaņota tad karš ,nesaskaņas nekad nebeigsies. Bēdīgi jau mīluli zaudēt, bet jāsaprot ir arī meža dzīvnieciņš tas ir mazāk aizsargāts no plēsējiem.. Lai veicas tev Lauriņa...
Protams,nav jau tā,ka lodes lido cauri sētai,bet visu laiku ir tāda kā nedrošības sajūta-mednieks taču arī ir tikai cilvēks...un kļūdīties ir cilvēcīgi. ir taču dzirdēts,ka mednieka ierocis nejauši izšauj un vis''adas tamlīdzīgas lietas........ Sunīša nav jau nedēļu,šķiet,ka būs noticis ļaunākais....:(
Man arī viens atgadījums iz medībām ar klaiņojošiem suņiem.. Ir ziemas rīts un mednieki iet lenkt. Kāds mednieks staigā pa stigām un vienā vietā dzird , kad intenšivi uz vietas rej suns , šis ilgi nedomādams dodas skaņas virzienā, kā rezultātā sētas suns bez papīriem tur uz vietas cūku bariņu , mednieks nošauj sivēnu .... vienam medniekam par klejojošo sunīti ir vismaz kāds pozitīvs atgadījums ... Bet mans viedoklis par šiem suņiem ir arī tikai viens "jāpotē ar svinu" , bet zolīdi jau būtu, ja vispirms pabrīdinātu saimniekus un ir atkarīgs no situācijas , ja es sēžu uz gaidi un manā acu priekšā sveš suns dzen dzīvnieku - svina pote - protams visi tie metri kuri rakstīti likumā. Diskutēt jau var gari un plaši, bet reālajā dzīve tas vis izskatās savādāk, saimnieks aizstāvēs savu sunīti , bet mednieks savu medījamo dzīvnieku. Suns savā vaļā jau kļūst par vilku, izgaršo asins garšu , kad var viegli nodzīt buciņus u. c. Medniekam pret medījamo dzīvnieku ir saudzāšanas laiks, bet sunim šāds laiks nav , grūsno kaziņu nomušīs tikai tā.... Lauriņai - gaidiet gan suņuks vēl pārnāks , un citas saimnieks vēl kucēnus atnesīs..... Par to lielo šaudīšanos, kad bērnus nevar laist sētā, nu tā taču nevar būt, kad lodes lido cauri sētai , mednieki tāču nešaus dzīvniekam ja tas būs pretī kādai mājai,sētai, mašīnai un citām mantām....
P.S.nesaku, ka kāds likums ir labs vai slikts.Kādi nu ir, ar tādiem jāiztiek un jācenšas ievērot.
Par izšķiršanos šaut vai ne-formumā šo tēmu (Pareiza rīcība nejēdzīgā situācijā)uzsāku, lai noskaidrotu ētisķos un morālos aspektus attiecīgai rīcībai.Redzi: ir lietas , kas likumā atļautas (suņa nošaušana medību laikā, izpildoties zināmiem priekšnosacījumiem), bet tās tomēr ir tikai tiesības , nevis pienākums attiecīgi rīkoties.Tāpēc ar pateicību uzklausīju citu mednieku viedokli, kad ķerties pie šo tiesību izlietošanas, bet kad tas tomēr nebūtu pareizi no tīri cilvēciskā viedokļa.
Par tam lodem ,kas lido māja man smiekli parāva... izklausas ,kā pie vietējas šautuves,ja dzīvotu...((((=
Nakošajam sunim iegadajaties radio setu un nebus problēmu, bus platības utt(=