Man jau patīk, ka visgudrāk IRŠ tie, kuri neidentificējas :) Nu, tā jau ir - anonīma iršana netā gan jau kādreiz tiks pieskaitīta pie psihes kaitēm :)) Piemēram, gudri noiršot par to, ka vajag būt tur klubam un ka iepriekšējie neprecīzi - bet, :), lai vispār ar atklātu, kur nu vēl pielādētu, ieroci rīkotos - vai var būt savādāk, kā vien savas medību platības un pieteiktas medības? Jā, var, protams, ūdensputnu medības publiskā ūdenskrātuvē, bet suns taču nav ūdensputns - to nedrīkst tādā situācijā šaut :) [protams, cits jautājums, vai mednieks, redzot, ka kaut kāds krancis plosa buku, to neņemtu zemē...]
Bet par tēmu - sākotnēji bija Ok jautājumi, jo tika mēģināts noskaidrot faktus, vai principā drīkst. Bet brīdī, ka tika sākts rakstīt par to, ka bail laist bērnus ārā - nu, godīgi sakot, dīvaini. Laikam mājas siena ložu caurumos no vienas vietas? Ja nē, tad nevajag tādas apokaliptiskas ainas zīmēt...ja kolektīva rīcība tiešām ir apgrūtinoša, vajag vadītājam piezvanīt un aprunāties. Suns visticamāk ir nobraukts - aizgājis meitās un sabraukts. Krancis varbūt neuztvēra, ka kaut kur ir meklējošās kuces vai izdomāja, ka pārāk tālu. A šis, kā jaunāks tomēr devās ceļā...man arī nesen pazuda suns no lauku mājas. Noteikti aizgāja meitās un noteikti pakļuva zem auto. Varbūt to arī nošāva, bet, diemžēl ar vazaņķiem, kā jau Jānis Strupausis rakstīja, nekā...
Par riešanu - pilnīgas muļķības, ka no riešanas mežā dzīvnieki baidās, ja rej no pagalma mēnešiem, gadiem. Ja gadījumā tā riešana notiek 3km rādiusā ap māju, sistemātiski dzenājot zvērus - tā jau ir cita lieta un tad tā arī vajadzēja uzrakstīt :) Savādāk sanāk kā parasti, kad sev izdevīgos faktus pārspīlējam [dzīve bezmaz vai krustugunīs - tas ir kaut kas interesants :)] bet neizdevīgos noklusējam.
Un visbeidzot, attiecībā par Māra ar uzvārdu "." rakstīto - pilnīgas muļķības. Dzīvnieku aizsardzības likums ir vispārīga norma. Medību likums - speciāla. Pie kam, medību likums ir jaunāka speciālā norma. Un vēl, Dzīvnieku aizsardzības likumā lasam:
44.pants. Dzīvnieku aizliegts nogalināt. Aizliegums neattiecas uz:
..
3) medībām;
..
Skaidrs? Jā tā gudrā lektora epasts ir saglabājies, aizsūti šo - lai palasa pirms irš... :)
Nu Māri, laikam jau tādēļ arī kursos ne to vien iepotē, bet kā reālā dzīvēe lektors vareni tālu stāvējis no tā visa.... te jau ožh pēc varbūtības teorijas un maka biezuma... tas, gan par advokātu lietām. Kaut gan temats bija par pazudušo sunīti!
Tapec jau Mari neviens tev sava sezonas karte to suni ieksa nerakstis un pat nereklames faktu ka kautkas tads ir noticis... Ja mednieks nav galigs idiots tad vins tavu suni nesaus ne 200m ne 2km attaluma no majas jo kapec es nevaru ar savu suni kopa ogas vai senes iet...?!? Manuprat sauj tad ja pieker ka sis bez vainas stirnu ed, jeb periodiski atrodas medibu platibas kas nav blakus majai kur suns dzivo, vai ja es piemeram ka vietejais satieku meza suni un zinu ka tuvakaja apkartne tada vispar nav, pirmie uz sprieduma parakstisanu var uzrauties bezskirnes suni, jo kurs saus meza dobermani kuram kedite ap kaklu spid...... Ir mednieki kas suni vispar nevaretu nosaut un ir ganjau ari tadi kas tik gaida ka kads kvenkskis pa savienam trapisies... Ziemaa sniega var redzet kaa suni veic savas apgaitas mezaa.....!!! Un tocna zinu ja suns ir vazankis tad tur tikai kede var palidzet jo ir tadi kas pec nedelas pusdzivi maja atvelkas atkopjas un atkal prom........!!!
Kad gāju mednieku kursos, uszstājās kāds lektors, laikam no PVD. Un pēc viņa teiktā ir tā, ka ir likumi, kuri stāv augstāk par medību notiekumiem. Respektīvi, ja ir labs adovkāts, tiesā pierādīs, ka suni nedrīkst šaut pat tad, ja šis pieķerts buku ēdot.
Maz ticams,ka suņu laiks,jo mazais krancītis uzticīgi sēž mājas,lai gan tieši viņš " suņu laikā" uz vairaakaam dienām pazuda,neticu ka viņš ļaus lielajam iet pie meitām un pats sēdēs mājās.
Un,patiešam,nevienu nevainoju,ja arī suns izradīsies nošauts,tagad saprotu,ka tās ir mednieka tiesības,tomēr ļoti gribētos,lai mani par šo faktu informē,lai nav jāmokās neziņā un cauram dienām jāstaigā pa dubļainām,slapjam pļavām,meklējot.
Piedodiet,ja kādu aizvainoju!
Ne jau par apvainošanos runa, man pofig tāda lieta apvainoties, viss saprotams un skaidrs, vienkārši padalījos savā pieredzē, un nenovēlu nevienam tādas sarunas ar raudošu saimnieci, kura nolād visus medniekus kā sugu... lai jums tādas nebūtu un Laurai savu mīlulu atrast, iesaku pameklēt tuvākajā apkārtnē, kur un kam ir suņu meitenes, kaut vai istabā turāmās..... varbūt sēd kā pielaulāts puķu dobēs aiz loga!
Nu nebūsim kā cimperlīgas meitenes, kas apvainojas par katru vārdu.Dzīve tāpēc jau neapstājas.Jebkurš šādā situācijā domātu tāpat kā Laura un tai sāpē vainotu visus apkārt. Bērniem tak arī jāmāk paskaidrot kur sunītis pazudis. Nu būsim cilvēcīgāki.
Laura vienīgi varētu aprunāties ar tā kolektīva vadītāju un vienkārši parunāt, vai nav bijis tāds gadījums un viss.
Vel varu paskaidrot, man tornis ir no teiksim 300 metrus no mājas, kurās ir nu 3 suņi točhno.... kaut gan tiek diezgan korekti sieti... un viņu rejas meža zvāram nu galīgi pie kājas viņš dzīvodams ar to ir jau saradis ka tur kāds kvekškis troksni taisa... Vienkārši saskāros ar atgadījumu, kad vajadzēja līgumus slēgt... un būtiskas platības, bet tantei mednieki sunīti, kā viņa saka sašāvuši, mēs robežojamies 5 km rādiusā ap to zemi 3 koletīvi, mums svarīgas platības, nācās uzņemties to grēku ka mēs, bet reāli zinām, ka nav mūsus roku darbs, nācās tantei samaksāt ārstēšanas izdevumus (sunītis diemžēl neizdzīvoja), līgumu noslēdzām... talab šis temats parāva tādu kā aizskaršanu, kārtējo...
es arii piekrītu traģedijas versijai un esmu arī suni pazaudējis neatrodot,
Mednieku kolektīvs ir sūdzējies,ka no medībām nekas neiznāk,jo mūsu suņi ar savu riešanu visus zvērus aizbaida....tāpēc arī domājam,ka pie suņa pazušanas vainojami mednieki. Šobrīd laikam medības rit pilnā sparā,jo šauj cauru nedēļu,gan no rītiem,gan vakarā-bail bērnus laist pagalmā,kā arī neesam normāli gulējuši jau labu laiciņu,jo visu cauru nakti šauj. Saprotu-medības ir hobijs,bet arī piekopjot hobiju ir jābūt kautkadai ētikai....kautvai cilvēciskumam.
Tagad jādomā par to,kā paskaidrot bērniem,kur palicis viņu mīļais suns,jo cik saprotu,jūsu medību likumā nekas nav teikts par to,ka,zinot,kas ir suņa saimnieks,vismaz nošautaa dzīvnieka līķītis būtu jāatdod saimniekam,lai varētu to pienācīgi apglabāt,nevis nākamaja rudenī,sēņojot,atrast sunīša izbalējušos kauliņus kautkur grāvmalē. Vēlreiz paldies par atbildēm!!!!
un kas tas bija nebija versija mednieku vainai.. atri gan aizmirstat...
Bet par tēmu - sākotnēji bija Ok jautājumi, jo tika mēģināts noskaidrot faktus, vai principā drīkst. Bet brīdī, ka tika sākts rakstīt par to, ka bail laist bērnus ārā - nu, godīgi sakot, dīvaini. Laikam mājas siena ložu caurumos no vienas vietas? Ja nē, tad nevajag tādas apokaliptiskas ainas zīmēt...ja kolektīva rīcība tiešām ir apgrūtinoša, vajag vadītājam piezvanīt un aprunāties. Suns visticamāk ir nobraukts - aizgājis meitās un sabraukts. Krancis varbūt neuztvēra, ka kaut kur ir meklējošās kuces vai izdomāja, ka pārāk tālu. A šis, kā jaunāks tomēr devās ceļā...man arī nesen pazuda suns no lauku mājas. Noteikti aizgāja meitās un noteikti pakļuva zem auto. Varbūt to arī nošāva, bet, diemžēl ar vazaņķiem, kā jau Jānis Strupausis rakstīja, nekā...
Par riešanu - pilnīgas muļķības, ka no riešanas mežā dzīvnieki baidās, ja rej no pagalma mēnešiem, gadiem. Ja gadījumā tā riešana notiek 3km rādiusā ap māju, sistemātiski dzenājot zvērus - tā jau ir cita lieta un tad tā arī vajadzēja uzrakstīt :) Savādāk sanāk kā parasti, kad sev izdevīgos faktus pārspīlējam [dzīve bezmaz vai krustugunīs - tas ir kaut kas interesants :)] bet neizdevīgos noklusējam.
Un visbeidzot, attiecībā par Māra ar uzvārdu "." rakstīto - pilnīgas muļķības. Dzīvnieku aizsardzības likums ir vispārīga norma. Medību likums - speciāla. Pie kam, medību likums ir jaunāka speciālā norma. Un vēl, Dzīvnieku aizsardzības likumā lasam:
44.pants. Dzīvnieku aizliegts nogalināt. Aizliegums neattiecas uz:
..
3) medībām;
..
Skaidrs? Jā tā gudrā lektora epasts ir saglabājies, aizsūti šo - lai palasa pirms irš... :)
Un,patiešam,nevienu nevainoju,ja arī suns izradīsies nošauts,tagad saprotu,ka tās ir mednieka tiesības,tomēr ļoti gribētos,lai mani par šo faktu informē,lai nav jāmokās neziņā un cauram dienām jāstaigā pa dubļainām,slapjam pļavām,meklējot.
Piedodiet,ja kādu aizvainoju!
Laura vienīgi varētu aprunāties ar tā kolektīva vadītāju un vienkārši parunāt, vai nav bijis tāds gadījums un viss.
Tagad jādomā par to,kā paskaidrot bērniem,kur palicis viņu mīļais suns,jo cik saprotu,jūsu medību likumā nekas nav teikts par to,ka,zinot,kas ir suņa saimnieks,vismaz nošautaa dzīvnieka līķītis būtu jāatdod saimniekam,lai varētu to pienācīgi apglabāt,nevis nākamaja rudenī,sēņojot,atrast sunīša izbalējušos kauliņus kautkur grāvmalē. Vēlreiz paldies par atbildēm!!!!