Forums

Sāpīga tēma.Nācies pašai būt pat vairāk nekā abās "ierakumu pusēs".Manu laiku nošāva mednieki(pati neņēmu uz medībām)pirms gada, bērni un pati joprojām ar sāpēm par to atceramies.Esmu sēdējusi uz gaidi, nevarēdama izšķirties par šaušanu uz suni un pēc diskusijas par to šajā forumā pieņēmu lēmumu, pēc kura arī rīkojos.Un vēl: biju tā juriste, pie kura griezās nežēlīgi nonāvēto 2 laiku saimnieks(ažiotāžu guvušais un Andreja minētais gadījums), kad viņam tika atteikts uzsākt kriminālprocesu.šo lēmumu pārsūdzēju, kriminālprocess pēc KL 230.p.tika uzsākts, tomēr procesa gaitā vainīgā persona "attapās", ka suņi uzbrukuši arī viņam pašam, kas arī ir vienīgais gadījums(Dzīvn.aizsardzības likuma44.p.6.p.), kad personai ir tiesības uz šādu rīcību un par to neiestājas krim.atbildība.Pierādījumus par pretējo nebija iespējams iegūt(tur nebija liecinieku,izņemot vainīgo personu) un nostrādāja nevainīguma prezumpcija.Ar medību likumdošanu šim procesam nebija ne vismazākā sakara un arī ar privātīpašuma aizsardzību ne, jo īpašuma, pat tajā skaitā aitu, aizsardzībai nav tiesību šādā veidā nogalināt suņus.Vienīgi, aizstāvot savu veselību un dzīvību, turklāt tikai tad, ja citi humānāki līdzekļi nav pieejami.

Bet Ieroču aprites likumā 29. pantā apakšpunktā 4) ir rakstīts ka ieroci var lietot lai "padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai MANTU" (ne tikai savu). Redakcija 26.06.2002. Varbūt veca redakcija? A kurš likums "stiprāks", Ieroču aprites vai Dzīvnieku aizsardzības? Varbūt juriste pakomentētu? Un kā tad Laila sēž uz gaidi un nekādi navar izšķirties pārkāpt vai nepārkāpt krimināllikumu? Nezin vai tie suņi kāpa kokā kost. Tas jau nu gan man un domāju arī citiem būtu jaunums ka ja es nošauju suni kas plēš manas vistas, tad nonāku zem kriminālpanta!

Tacu Laila, cik zinams ir tada lieta ka nepieciesamas aizstavesanas normas...! Nezvai vienigais veids ka atkauties no suna ir vinu noznaugt un nosist... Tad jau sanak ka suni vinu nabadzinu bija iespiedusi sturii, un citas iepelas vinam nebija un suni bija tik agresivi ka centas kost lidz pedejam elpas vilcienam...! Murgs!!!

Induli:konrētajā lietā netika lietots ierocis, jo vainīgai personai tāda nav, cietsirdīga attieksme izpaudās nogalināšanas veidā.Nošaušana likumā pieļaujamos gadījumos ir atļauts dzīvnieka nogalināšanas veids.
Par izšķiršanos šaut vai ne-formumā šo tēmu (Pareiza rīcība nejēdzīgā situācijā)uzsāku, lai noskaidrotu ētisķos un morālos aspektus attiecīgai rīcībai.Redzi: ir lietas , kas likumā atļautas (suņa nošaušana medību laikā, izpildoties zināmiem priekšnosacījumiem), bet tās tomēr ir tikai tiesības , nevis pienākums attiecīgi rīkoties.Tāpēc ar pateicību uzklausīju citu mednieku viedokli, kad ķerties pie šo tiesību izlietošanas, bet kad tas tomēr nebūtu pareizi no tīri cilvēciskā viedokļa.

Jāni!Pietiek ar cilvēka veselības apdraudējumu, nav vajadzīgs nezkāds pēdējais elpas vilciens.Nepieciešamās aizstāvēšanas robežas nav pārkāptas, jo ievērots samērības princips.krimināllieta nav staipāma kā gumija(vai civillieta:d): ir nodarījuma sastāvs, nav sastāva, ir pierādījumi, nav pierādījumi.Vienkārši.Juridiski viss bija pamatoti.Jautājums, kas paliek neatbildēts (nepierādīts, jo nav iespējams iegūt pierādījumus par pretējo): vai tiešām suņi uzbruka arī cilvēkam nevis aitām.Bet visas šaubas, ko nav iespējams novērst: par labu šai personai.Diemžēl.
P.S.nesaku, ka kāds likums ir labs vai slikts.Kādi nu ir, ar tādiem jāiztiek un jācenšas ievērot.

Interesanta tēma.Iesaistīti advokāti ,prokurori ,zaļie un netik zaļie ,bet neviens nav pieminējis galveno vainīgo ,proti , SUŅA SAIMNIEKU ,kurš ir pieļāvis šo apkārt vazāšanos.

Tieši tādēļ ir izkristalizējusies doma par nepieskatītu suņu nedarbiem mežā pamēģināt saimniekus saukt pie atbildības par malumedībām. Piemēram, pavasarī grūsnas stirnas "nomedīšana" maksā ļooti dārgi.
Dažas paraugprāvas un saimnieki drīzāk priecātos, ja to klaidoni kāds nomedītu, nekā, ja noķertu ar visiem pierādījumiem. Un, protams, rūpīgāk savus MĪLUĻUS pieskatīs!
Problēma ir: kā savākt pierādījumus, ka konkrētais suns pastrādāja konkrēto nedarbu. Bet - to vajadzētu mēģināt izdarīt...katrā ziņā, ja kādam ir materiāli, no meža kamērām, kur nepārprotami ir redzams, ka konkrēts, identificējams suns vajā meža dzīvniekus un pēc tam ir atrastas meža dzīvnieku atliekas - korelācija skaidra. Tātad, ja kādam ir šādi materiāli - neturiet sveci zem pūra; varbūt izdosies izbīdīt "paraugprāvu"! Protams, materiāliem jābūt pietiekoši svaigiem, nevis aizpērnā pavasara...
Medību tiesību lietotājs, savukārt var mēģināt celt civilprasību par zaudējumu kompensāciju, lai arī dzīvnieks medību tiesību lietotājam nepieder, taču katra perspektīva dzīvnieka nāve ir zaudējums - kāda jēga, piemēram, piebarot ziemā stirnas, apkarot plēsējus, ja viens suns pavasarī apkož grūsnās kazas? Aprēķināt izdevumus ir iespējams; tāpat ar zinātniskām metodēm ir iespējams izrēķināt dzīvnieka izdzīvošanas potencilu "normālos" apstākļos, kur klejojošu suņu nav un attiecīgi - diezgan precīzi izrēķināt zaudējumu summu.
Pirmajā brīdī tas varbūt šķiet absurdi, bet - tādā pasaulē dzīvojam, kad ļaudis kaut ko parasti saprot tikai tad, kad viņiem liek par to maksāt.
Cilvēks, kā saprātīga būtne, ir atbildīgs par tiem, ko tas ir pieradinājis. Atbildīgs arī par šo radījumu nedarbiem!
Lai cik stulba šķiet amerikāņu sabiedrība ar "tiesāšanos_par_katru_sīkumu" sindromu, jāsecina, ka tas tomēr ir iedarbīgs mehānisms...

Dzivoju Marupe. Vieni no medibu laukiem ari atrodas tur. Marupes apkartne ir loti daudz klejojosu sunu. Ir gan majas miluli, kas uz bridi ir devusies brivsoli (ari mans Reks sad tad to dara, ar rezultatiem- var dabut kartejos laikas jauktenu kucenus), gan reali klaidoni. Seviski daudz tadi ir sastopami pie Marupes izgaztuve, tur klejo vismaz kadi 30 suni!!!! Mana attieksme pret notiekoso ir selektiva, ja suns ir sugas ar kaklasiksnu, izskatas kopts un paedis, tad lai dzivo, ja krancis, noskretis, bez kaklasiksnas- LODE!!!! Ta nu es Marupe uz labakiem medibu laukiem esmu aizraidijis kad piecus krancus, un ja bus iespeja, tad procesu turpinasu.....

Šodien suni atradām,mirušu... Netālu no mājām uz lauka melorācijas bedrē iemestu... Diemžel,to no kā sunītis miris,noteikt vairs neizdevās,jo meža zvēri un putni jau paveikuši savu darbu. Šaubas paliek,jo tas ir medību teritorijā,netālu tornis... Bet neizslēdzu,ka iemesls varētu būt cits. Katrā ziņā,tas ir tālāk kā 200 m no mājām... Jebkurā gadījumā vēlreiz ļoti atvainojos visiem,kuru jūtas šis temats aizskāra. Un,vēlreiz paldies par atbildēm.

Lai netaisītu jaunu tēmu rakstu te!
Lieta tāda, man teriotorijā ir tāds fiens buku masts, bet viņš atrodās 50m no apdzīvotās vietas un 50m gar viņu iet asfaltēts ceļš, vai mēs likumīgi(ar līgumiem viss kārtībā)drīkstam viņu dzīt vai nē?
Ja medniekus nostāda masta tālajā galā, prom no apdzīvotas vietas, kas ir apmēram 350m, un dzinējus laiž no apdzīvotās vietas! vai tādā veidā drīkst dzīt šo mastu?