Forums

Tā arī ir. Trāpījums galvas smadzenēs, dzīvnieks "izslēdzas" uzreiz, tas pats trāpot kakla skriemeļos(mugurkaula smadzenēs), jo pārtrauc ne tikai muskuļu, bet arī sirds un plaušu darbības nervu impulsus. Trāpījums mugurkaula smadzenēs pret rumpja vidusdaļu, lielāko tiesu izsauc tikai dzīvnieka paralīzi un to nākas vēl arī piebeigt.

Man jau lieka ja gribat lai medījums paliek uz vietas, tad ir jātrāpa centrālajā nervu sistēmas krustpunktā kas ir muguras smadzenes. Cik zināms visas muskuļu grupas tiek darbinātas caur muguras smadzenēm. Nav man pieredze lai to 100 % apgalvotu, bet teorētiski un pēc visiem medicīnas likumiem, tā vajadzētu būt.

Jā, tā būtu divkosība un tādēļ arī neatbalstu minimālās jaudas ierobežošanu. Prasmīgās rokās zem "līnijas" paliekošais 243Win. ir daudz iedarbīgāks, kā nezin kāds magnums jefiņa rokās. Par tiem tēmekļu, stiegru un citiem krutumiem runājot, medī arī ar visparastākajiem paštaisītajiem lokiem un alni piebauro ar bērza tās taurīti, kā ka tas salīdzinājums ir, kā teiktu Tu pats, nekorekts. Salīdzinājumam divi mednieki, viens pufaikā un ar vecu plini rokās, otrs Prada ekskluzīvajā mednieku kostīmā un ar vismodernāko šauteni rokās un medī abi. Vai tādēļ kāds no viņiem būtu divkosis? Nu nē taču, atšķirības dod vai nu rocība, vai gaume. Un par gaumi, pat ja kāds strīdās, tad velti, tas katram ir nemainīgs lielums. :)
Pilnīgi piekrītu par pa stobra galu lādējamo izmantošanai medībās.
Pneimatikai ar nosacījumu, ka no 9mm un uz augšu. Un arī tad, nu tā, pērniķim lai kristu jātrāpa smadzenēs, citādi sanāks jau Tevis pieminētā sadistiskā divkosība, efektivitāte visai niecīga, salīdzinot kaut ar to pašu griezošo bultas uzgali. Tikai tas pneimatikas plīkšķlis nav nekāds mazais, jau tāda puslīdz 4,5mm taisa trokni kas īpaši neatšķiras no 22Lr, 9mm pneimatika jau atgādina PM šāvienu.
Īsstobri, jā, lai būt, tikai vēl jāmaina ieroču aprites likums par ekspansīvās munīcijas pieejamību. Citādi pie mums, kā jau izcili tiesiskā valstī, to lietot var tie kas ir "vienlīdzīgāki" un bandīti, pārējiem ni, ni. Kamēr tā padomju laiku domāšana daudziem būs asinīs, tikmēr tā arī būs, kā ir ...
Vēl jau nepieminējām šķēpu, kas ir pat ļoti efektīvs. Un kuru izmanto daudz kur medībās, arī eiropā, pamatā gan vairāk piebeigšanai, līdzīgi kā dunčus. Mēs te nezin kādēļ gibam kaut ko paši atkal gudri prātot, sen medību praks ir pierādījusi, kas ir un kas nav efektīvs.
Bet par to savainoto medījumu neatrasšanu, nu pamatā tā nav vis kāda konkrēta ieroča, vai ieroču veida, bet gan cilvēka domāšanas vaina. Ar visiem mūsdienu efektīvajiem ieročiem vienalga atradīsies ik pa laikam kāds "mednieks", kurš pēc šāviena medījumam nenokrītot savu sirdsapziņu mierinot novilks - Eh, atkal norāvu garām! Un pat neaizies apskatīties, bet meklēs nākamo dzīvo mērķi ...

Tad ir jāatzīst, ka no vienas puses regulēt minimālo šaujamieroču jaudu, lai medītu dižmedījumus, bet otras atbalstīt lokus būtu divkosība :)
Tāpat arī tas, ka apzināta izvēle medīt ar mazjaudīgu rīku, taču tajā pašā laikā izmantojot visas modernās iespējas, tādas kā līmeņrādi, stiegras palaišanas ierīci, "krutus" tēmekļus, apģērbus, dzīvnieku pievilinātājus utml, arī ir divkosība. Pie kam - sadistiska divkosība, jo mēs taču esam izglītoti un zinam, kādas atšķirības ir bultu un ložu iedarbībai un kādēļ lodes tomēr ir pārākas :)
Ja kāds grib pierādīt savu varēšanu - lūdzu, lobējam pa stobra galu lādējamos ieročus - tuvas darbības distances, VIENS šāviens; īsstobra ieročus - tuvas darbības distances, trīcošu roku pārvarēšana, faktiski tēmēti - arī tikai viens šāviens; pneumatiku - reāli efektīvais attālums līdz 30m, pa lielam arī tikai viens šāviens, vienīgais pluss, ka netrāpot var klusām pārlādēt un šaut vēlreiz, jo no plīkšķa dzīvnieks var arī nenobīties...visi iepriekšminētie medību veidi prasa vismaz tikpat labas medību prasmes, kā medības ar loku! Bet ir apveltīti ar mazāku risku, ka sašautais medījums tā arī paliks neatrasts...

Nē Arni, nekā personīga, dažās tēmās mums domas pat sakrīt. :)
Bet es nekad neesmu atbalstījis divkosīgu attieksmi, lai arī kā vārdā tā būtu, kaut jau daudz pieminētā, it kā humānisma vārdā.

Zivs ir aukstasiņu dzīvnieks ar diezgan regresīvām smadzenēm; zivs pārsvarā dzīvo un darbojas instinktīvi, to empīriskā pieredze un jūtas nav salīdzināmas ar siltasiņi dzīvnieku, jo īpaši zīdītāju smadzeņu attīstības līmeni. No šāda viedokļa, ir atšķirība, kas un kā tiek nogalināts - zivs vai zīdītājs. Kamēr dzīvība, jebkādā tās izpausmes veidā ir lielākais brīnums, kāds vispār Visumā ir iespējams. No šāda viedokļa, dzīva slieka ir pārāka par jebkuru nedzīvu mākslas darbu - mēs varam nogalināt jebko, bet atdzīvināt nespējam pat to pašu slieku!
Taču nogalināšana ar nodomu izvēloties mazāk piemērotus, efektīvākus rīkus, tādejādi nez kam pierādot, ka redz, es arī varu šitā - ir nekorekta un robežojas ar sadismu.
PS. Ojār, man varbūt tāds maldīgs priekšstats, bet kopš es aizstāvēju pīļu medniekus, kuriem bija paveicies sašaut samērā daudz pīļu, Tu katrā tēmā meklē iespēju oponēt manam viedoklim, pie kam reizēm samērā absurdiem argumentiem :) ja nu tiešām kļūdos un mums vienkārši ir pretējas pozīcijas par tik daudz jautājumiem - lai jau tā būtu :))

Nemētājies nu Arni tā ar nekorektuma jēdzieniem. Kas var būt nekorektāks, kā nostādīt vienu dzīvību augstāk par otru, jo redz viena radība ir slapja, gluma un neskatās acīs, bet otra ir ar mīkstu kažociņu, mīlīgu purniņu un " nevainīgu" skatienu. Liekulības un demogoģisas kalngals! Tāpat arī ar empīriskām liecībām un dzelžainiem secinājumiem nevajag svaidīties. Kā sāp lodes trāpījuma brīdī un pēc tam, zinu no savas pieredzes, tā ka nevajag. Un vismazāk jau nu vajadzētu liekuļot piesaucot humānismu. Tas termins tā kā vairāk attiecas uz kara apstākļiem, ne medībām. Un vispār, humānisma piesaukšana parasti ir tikai līdzeklis, lai attaisnotu savu, jeb nopeltu kāda cita nodarīto, un ir liekulīgs pēc savas būtības, kā ļoti daudz kas cilvēku sabiedrībā. Ja nu reiz mednieks ir uzņēmies daļēji plēsēja un nedaudz dieva funkcijas, tad tā tam būs būt un nevis dalīt jaukajos un sliktajos slepkavās. Es neuzskatu, ka mednieks kurš ar loku un bultu māk un var nomedīt, nu kaut to pašu alni, būtu sliktāks, vai mazāk cienījams par citu mednieku, kam piemēram hobijs ir ar tam nepemēroto 22Lr, šaut suņus, kaut arī klaiņojošus.
Bet Daiņa rakstītajam gribas piebilst, ka nekrītot uz vietas, tāds ruksis ieskrējis krīmos parasti atkal apgriežas, šoreiz jau virzienā no kura ir sagaidāms mednieks, citiem vārdiem sakot, savu pēdu virzienā.

Labi, pat pieņemot, ka dzīvnieks sāpes nejūt abos gadījumos - vai salīdzinoši lēna "nāve nosmokot savās asinīs", kas ir parastākais sekmīgu medību ar loku iznākums [pieņemot, ka Ojārs zin ko runā], ir tā vērta, lai pierādītu savas spējas lietot arhaisku ieroču modernizētas versijas?
Ja kāds, piemēram, aizstāvētu medības ar pa stobra galu lādējamu ieroci, kur arī ir salīdzinoši tuvu jāpiekļūst, pie tam - ir tikai viens šāviens, vai īsstobra ieroci, ar kuru tāpat ir jāmāk dzīvniekam pielavīties ļoti tuvu, daudz jātrenējas šaut, vai ar jaudīgu pneumatisko ieroci - nekādu pretenziju, jo lode, neatkarīgi no tā, no kāda ieroča izšauta, audos darbojas vienādi, proti: šoks+iekšējo orgānu bojājumi, kas krietni samazina izdzīvošanas iespējas, tādejādi palielina iespēju, ka dzīvnieka nāve būs ātrā un salīdzinoši "humāna" un dzīvnieks tiks atrasts un produktīvi izmantots.
Bet bultas un loki - lai jau paliek vēsturei.
Ir smieklīgi no vienas puses noteikt jaudas ierobežojumus šaujamieročiem, bet no otras - atbalstīt tik salīdzinoši mazefektīvus medību rīkus kā lokus...tādēļ, cerams, likumdevējs tādu absurdu nepieļaus...

Bija vieninieks un trāpīts 2cm zem auss cauruma !

Ja ausij lode uztaisīs "pīrsingu" tad točna apgriezīsies un pat aizskries :), bet ja trāpījums būs smadzenēs, vajadzētu būt, ka sabrūk uz vietas, bez apgriešanās opcijas :)