Forums

Domāju, ka buļļu šāvēju izvēli kolektīva iekšienē jau no malas neviens neregulē,vismaz nav pieredzēts, tā ir 100% pašu lieta- komercmedībām, individuāli, dzinējmedībās, kā nu vēlas. Galvenais, ko var iegūt noslēdzot vienošanos ar kolektīviem lielākā platībā- daudzmaz vienādi medīšanas principi- šaujam to, saudzējam to, kādā veidā to kolektīvs panāk, tā ir pašu lieta, jo medību objekti nav vienādi, tātad arī medīšanas veidi var atšķirties. Atkrīt mūžīgās atrunas, ka , mēs jau saudzējam, bet tie tur nelieši šauj visu. Bet vispār jau katra paša ieskatos. ( klausies un skaties, kur gribi- nu negrib jau latviešu cilvēks nekādās lielākās apvienībās ielaisties, vienmēr liekas, ka aptamborēs, ka būs baigie zemūdens akmeņi, sitas katrs pats par sevi, kā nu sanāk, tā sanāk.

Renār Aguli! - tev cepums par uzrakstīto! Par to, ka cilvēks, kas visus aģitē uz perspektīvo buļļu taupīšanu patiesībā pats tā spēj domāt tikai tad, kad ieroča nav rokās! Ja ir, tad baukš!
Nu tad man jautājums tev, Andri! - kā uz gaidi var nomedīt, neaprakstīšu, tādu bulli kā nomedīji tu? Kā var aicināt medniekus kaut ko taupīt, ja pats tu rādi piemēru?
Izskanēja arī šis tas par dzinējmedībām! - MANUPRĀT, tieši dzinējmedības medībām vispār kā tādām piešķir "garšu", neatkarīgi no tā, kas krīt!
Un godīgi sakot, ir jau Andrim taisnība par buļļu un kuilēnu saudzēšanu! Jo daudz kur kā lielāks kuilēns par 3 gadiem - tā ripā! Dzinējmedībās, kad norunāts ka jāšauj tikai buļļi - pamana ragus - atkal ripā!
Ar visu šo rakstīto vēlējos izteikt savas domas un necentos tevi, Andri, aizvainot! Ja katrs ir par sevi-tad vārdi un darbi var būt atšķirīgi, bet ja kāds kādu māca - tad gan vārdiem un darbiem jārunā viena valoda!!!

Nu labi te pacepāties, patikās palasīties, bet viss tas tāds sviets. Cik ir koletīvos buļļu atļaujas un cik puišu ir koletīvā, ir jau atrunas noteikti katrā, kādu un cik vērtiem ragiem šaus! Bet dzīvē ir tā kā ir.
Un 100% piekrītu Jurim Orinskim, ka katrā koletīvā ir savi asii, kuri jau savlaicīgi izsekojuši un piečekojuši, kur un kādi būllēni bauro un ar kādiem ragiem, tā kā to vienīgo ZELTA vērto iespējas dabūt ir nu minimālas, ierindas biedram, kam darbs un dzīve saistīta pilsētā!!!

Viss tas skaisti skan, bet ja mani aģitē taupīt labus buļļus kāds, kurš saklapējis desmit zelta ragus, tad, piedod...Lai viņš pats taupīt iemācās un arī pieticību. Tas jau arī jūtams - pilsētas mednieks aizbrauc uz savu objektu piektdienas, sestdienas vakarā. Bet bieži objektam apkārt jau visu nedēļu ir sēdējuši gan kādi vietējie priekšnieki, gan mežu darbinieki ar draugiem. Un tie skaistie buļļi, kas vasaru ganījās pa platībām visi jau pazuduši....
Tad tik skaties izstādēs, kam pa desmit medaļniekiem buļļiem saklapēts. Tā jau arī ir negausība.
Katrā normālā kolektīvā taupa gan sivēnmātes, gan buļļus ar nenobriedušiem ragiem arī dzinējmedībās. Paši tak vienojas, šaut virs divpadsmit, vai vairāk žuburiem un lieta darīta.

Tie, kam liekas, ka viss ir labi tā kā ir, uzdodiet sev vienkāršu jautājumu- kādas iespējas šobrīd savā kolektīvā nomedīt medaļotu( pieaugušu)briežu vai aļņu bulli, kuili lielāku par tradicionālo "simtnieku"? Situācija jau apmēram redzama izliktajās bildēs meniekiem lv. Un nevajag melot sev un pārējiem, ka trofejas neiteresē. Nākošais jautājums- kā to var labot bez kopējas valodas atrašanas ar kaimiņiem? Šobrīd nomedījamo dzīvnieku skaita sadalījumam pa vecumiem praktiski ir tikai rekomendējošs raksturs un visvairāk jau dzird frāzi "manas platības, kā gribu, tā daru" un tā nu no entajiem tūkstošiem ik gadu nomedījamajiem rukšiem izstādē nav pat lāga ko parādīt kā izskatās kuiļa ilkņi utt.. Lai kā nu mums patīk vai nē pa lielam mēs visi esam kļuvuši par "gaļiniekiem"- dzīvnieku populācijas ir jaunas līdz vidēja vecuma ar garšīgu gaļu, lielu ikgadējo pieaugumu, bet praktiski bez vērā ņemamām trofejām ar dažiem izņēmumiem. Var būt būtu pienācis laiks kaut ko mainīt. No pieredzes- apziņa un fakti, ka manis palaisto bullēnu nenokniebs kaimiņš, dara mierīgus visus medniekus un neizšaut pa bullēnu nav nekādu problēmu. Par to mācīšanu runājot- nu diez vai kāds uzklausīs padomus kā veidot biznesu no cilvēka, kas savu firmu aizlaidis pa burbuli. Tas pats arī šeit. Bet no otras puses- nekļūdās tie, kas neko nedara.

Andri Š. Kāpēc Tu nomedīji perspektīvu 7 - gadīgu bronzenieku? Tavs motīvs??? Pa manam tīrais gaļenieks, jo ja Tev tiešām interesētu selektīvās medības Tu nomedītu špīseru pie bietēm, nevis specifiski smaržojošu PERSPEKTĪVU Medaļnieku!!! Vēl jo vairāk, tas notika apzināti, spriežot pēc Tava stāsta ( vadošais riesta bullis )!!!
""Nebūt negribēju uzsvērt to, ka jāmedī tikai un vienīgi zelta buļļi!
Juri, tiek medīti arī neperspektīvie, un tie no kopējā nomedīto buļļu skaita sastāda ~1/4 daļu. ""
Un tie ir 7 - septiņgadīgie pēc visa spriežot riesta vadošie buļļi...? Nu nav tā!!!

Citētajiem ziņojumiem ir nedaudz neprecīzs laiks, jo ziņojumus iesāku - iekopēju "Word" failā jau vakar. :(

Jā, šogad nomedīju ~7 gadus vecu riesta vietas vadošo bulli, bet ar šo gadījumu nebūt nelepojos. Pats bēdīgākais būtu nomedīt šādu bulli, neizdarīt nekādus secinājumus un tādā pat veidā turpināt medīt tālāk.
Analizējot abu Saldus izstāžu rezultātus, esmu nācis pie secinājuma, ka mūsu populācija vēl ir jauna, jo pārsvarā tiek nomedīti 6-8 gadus veci buļļi. Tas nozīmē, ka, kā minimums, 2-3 gadus ar šo buļļu medīšanu vajadzētu iepauzēt un lielāku uzmanību pievērst tieši jauno neperspektīvo bullēnu medīšanai.
Renār, kādi ir tavi secinājumi par savu pērn nomedīto bulli?!?

Nebūt negribēju uzsvērt to, ka jāmedī tikai un vienīgi zelta buļļi!
Juri, tiek medīti arī neperspektīvie, un tie no kopējā nomedīto buļļu skaita sastāda ~1/4 daļu.
Domāju, ka galvenā problēma ir panākt to, lai apkārtējo klubu veči, sākotnēji, vismaz vienā lietā domātu vienādi un varētu apsēsties pie viena galda, lai diskutētu ne tikai par šīm problēmām vien (piemēram, par sasāpējušo robežjautājumu).

Bet vai tad Kārlis Ozols ko nepareizi uzrakstīja? Nu ir taču tā, ka dzinējmedībās nekad nevarēs nedz veikt korektu selekciju, palaižot perspektīvos un nomedījot neperspektīvos, nedz nomedīt varenāko trofeju. Protams, gadās izņēmumi - kādam gadās izcila trofeja, reizēm gadās, ka krīt neperspektīvi kropļi, bet "aritmētiski vidēji" krīt tie, kuriem vēl būtu jādzīvo.
Bet, diemžēl, ir daļa tautas, kam "īstās medības" ir tikai dzinējmedības...vienīgais uz ko ilgtermiņā varam bēdīgi cerēt ir - lielais veco mednieku skaits. Pēc gadiem 10-15 mednieku skaits būs samazinājies tiktāl, ka pilnvērtīgas dzinējmedības daudzviet vienkārši nevarēs notikt. Bez tam, jaunie mednieki, kopumā ir progresīvāki un dzinējmedību nevēlamos blakus efektus saprot labāk.