Atrašanās vieta: Rendas, Kabiles meži, izcirtumi un purvi
Aprīkojums: Titan 6 .30-06, Finn Classic 12.cal.
Medību trofejas: 4
16.02.2015. 00:29
Vārdabrālim:
Atmetot emocijas un to, kuram no kā šķebina, katram individuālajam medniekam/zemniekam dzīvnieki iedalās trīs grupās: medījamie, nemedījamie un kaitēkļi. Var jau spriedelēt par nomatīvajiem aktiem, sarkanām grāmatām un citām ļoti pareizām lietām, tomēr praksē strādā tikai vecā, labā Ilfa un Petrova teiktā gudrība, ka slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās. Un, ja valstij (vai ūdru mīļotājiem) nav REĀLS MEHĀNISMS, kā kompensēt ūdru radītos zaudējumus, tad zivju dīķu īpašnieks nonāk prozaiskas izvēles priekšā: vai nu turēt godā likumus (ja ir pietiekoši bagāts), vai arī "šauj bez brīdinājuma, rok bez mācītāja".
Kaitēkļu apkarošanā jebkuri līdzekļi ir labi. Nez cik daudzi pirms indes izlikšanas aizdomājās par peļu un tarkānu ciešanām. Par mušpapīru vispār nerunāšu - tāda lēna un mokoša nāve, nevienam nenovēlētu...
LA smuks raksts par ūdriem http://www.la.lv/kas-garso-lab...
pozitīvs- ka varbū tvarēs legalizēt nomedīto ūdru.
negativs- ieteikums NEJAUKT bebru dambjus martā aprīlī
Viens no ierosinājumiem, kas izskanējis ūdru aizsardzībai, – bebru dambjus nejaukt martā un aprīlī, kad nārsto vardes, – sugas aizsardzības plānā tiks iekļauta kā rekomendācija.
Aprīkojums: TIKKA T3 308.;TOZ-16 22LR; Browning BAR Zenith 30-06.+ Zeiss Victory V8 2,8-20x56, Иж-56-3 22/28 + Burris Eliminator III 3-12x44. Mitsubishi L200
Suņi: LV dzinējs,suns
Medību trofejas: 6
01.12.2017. 10:55
es arī pievienojos domai, ka pavasarī nevajadzētu ārdīt dambjus, nu katrā ziņā tikai daļēji. Taču pavasarī visa dzīvā radībiņa vairojās un tai vajag "mājas"!
Lai legalizētu nejauši vai speciāli kā tas ir zivju dīķu gadījumā nomedītu ūdru, medniekam ir vajadzīgs valstiski svarīgs pamatojums šādai rīcībai. Tas ir LVM ( Latvijas valsts meži) akts par bebraiņu likvidēšanu. Uz šāda akta pamata DAP(dabas aizsardzības pārvalde) izsniedz atļauju nemedījamu sugu medīšanai. Uz šāda akta pamata DAP nav nekādu iemeslu neizsniegt šādu atļauju. Būtībā viņi pat ir priecīgi par šādiem iesniegumiem, jo savādāk nav noskaidrojams populācijas skaits un stāvoklis valstī. Lai saņemtu šādu atļauju ir jāaizpilda DAP attiecīgā iesnieguma veidlapa un elektroniski jānosūta. Atļauju saņemsiet pa pastu.
Pēc likuma,šajā gadījumā mednieks ir rīkojies neprofesionāli un DAP nav pamata šādu atļauju izsniegt. Mēs taču visi zinām kā ir jāuzstāda lamatas ,lai tajās neiekļūtu ūdrs. :) Tev laipni paskaidros, ka dzīvnieka līķis ir jāatstāj dabas apritē. Varbūt uzliks sodu. Nezinu. Taču ņemot vērā to ,ka šādi akti noteikti ir blakus kolektīvam , vai draugu kolektīvam, dabūt to nevajadzētu būt problēmām. Tur nevienu, pa lielam neinteresē ,kur ir nomedīts dzīvnieks. Svarīgs ir papīrs. Tā nu tas diemžēl ir. Bet pozitīvi ir tas , ka DAP uzticas mums un neveic pilnīgi nekādas izmeklēšanas šajā sakarā. Viss notiek elektroniski un pa pastu.
Ūdri mūsdienās ir pielāgojušies esošajai(bebru izveidotajai) infrastruktūrai un peld pat tādās neloģiskās vietās, ka bail, kas norādu uz sugas evolūciju paradumu izmaiņām. Baidos, ka neviens īsti nevēlās kolektīvos turēt nelikvidētas bebrianes, jo tas draud ar līguma laušanu. Bet paldies par izskaidroto situāciju, ja kādreiz zvaigznes nostāsies labvēlīgi pastāv iespēja, ka ir legāli nomedīts ūdrs. Lūdzu Facebukā arī ievieto info par vēstules nepieciešamību, ka kolēģi-lamatotāji neieberžas mēslos līdz ausīm, jo info varēja pārprast. Īpaši mudinājums ziņot par nomedītiem dzīvniekiem, lai izprastu sugas stāvokli un iespējamo aizsardzības plāna izveidi.
Beidz vienreiz klausīties Lindas Dombrovskas paranoiskajos murgos. Launākais ,kas var notikt ir tas ,ka DAP neiedod šo atļauju un liek atstāt dzīvnieku dabiskā apritē.Taču to viņi nedarīs kaut vai tā iemesla dēļ, ka šī atļauja ,būtībā, ir vienīgais instruments kā pamudināt medniekus ziņot pat šādiem gadījumiem. Atkārtošos ,ka medības ar lamatām nekad neaizliegs, jo tam ir vistiešākais sakars ar valsts ekonomiku, jo Latvijas Valsts Meži ir lielākais nodokļu maksātājs. Gan Facebukā gan MMD ir pilnīgi visa informācija par šo tēmu. Žēl tikai ,ka lasītāji tādi kūtri un bailīgi.
Atmetot emocijas un to, kuram no kā šķebina, katram individuālajam medniekam/zemniekam dzīvnieki iedalās trīs grupās: medījamie, nemedījamie un kaitēkļi. Var jau spriedelēt par nomatīvajiem aktiem, sarkanām grāmatām un citām ļoti pareizām lietām, tomēr praksē strādā tikai vecā, labā Ilfa un Petrova teiktā gudrība, ka slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās. Un, ja valstij (vai ūdru mīļotājiem) nav REĀLS MEHĀNISMS, kā kompensēt ūdru radītos zaudējumus, tad zivju dīķu īpašnieks nonāk prozaiskas izvēles priekšā: vai nu turēt godā likumus (ja ir pietiekoši bagāts), vai arī "šauj bez brīdinājuma, rok bez mācītāja".
Kaitēkļu apkarošanā jebkuri līdzekļi ir labi. Nez cik daudzi pirms indes izlikšanas aizdomājās par peļu un tarkānu ciešanām. Par mušpapīru vispār nerunāšu - tāda lēna un mokoša nāve, nevienam nenovēlētu...
http://www.la.lv/kas-garso-lab...
pozitīvs- ka varbū tvarēs legalizēt nomedīto ūdru.
negativs- ieteikums NEJAUKT bebru dambjus martā aprīlī