Patiesībā šis temats būtu pētāms ar zinātniskām metodēm uz zinātniskiem pamatiem un finansējams no Medību fonda naudas, jo tas sniegtu atbildi uz diezgan būtisku jautājumu, kas tālāk varētu ietekmēt medību saimniecību. Pašreiz mēs varam tikai spekulēt.
Jautājums Indulim - vai Dienvidkurzemes eksperiments ir zinātnisks eksperiments vai dažu medību klubu iecere? Ja tas ir otrais variants - rezultāti neko nepierāda.
Problēmas kādas var radīt jautājuma nenoskaidrošana - pieņemot, ka briežu ieviešanās samazina aļņu skaitu, hipotētiski var nokļūt situācijā, kad kluba platībās, vai pat reģionā, briežus vēl nevar medīt, bet aļņus vairs nevar medīt, kaut pa druskai ir no abām sugām un šis "pa druskai" rada problēmas postījumu veidā...ja būtu zinātniski pamatoti pētījumi, tādā situācijā klubs/meža dienests varētu izšķirties, kurus liellopus tad audzēt, šo izšķiršanos noformēt juridiski un attiecīgi saņemt/izdot atļauju "lieko" sugu izņemt...
Bet, kamēr mūsu rīcībā nav zinātniski pamatotu un pietiekoši respektablu datu - nav iespējams izšķirties par pareizo scenāriju...
Silti iesaku ievesst no Vācijas tur dzīvojošos trušus un tad redzētu kas notiktu :) Lasot vienu grāmatu ļoti interesanta tēma bija par ievestiem Latvijā trušiem, statistika neiepriecinoša gan skaita ziņā bija gan arī zaudējumu ziņā :(
musu pusee dzivo kopa un ka weel dziiwo pat uzturas vienos mastos ir gadijies ka dzen masu iznaak alni un pec kada britina staltie tas no maniem nowerojumiem....pie visa pierod un ne jaw tadeel ka staltie paliek wairaak alni izmirst warbut negribigi bet ar laiku pielagojas
Kādu laiku atpakaļ zem vienas no trofeju sadaļas bildēm risinājās šāda diskusija:
"Andris Šots, 2009-11-16 14:47
...Domāju, ka nākamais solis, mums Saldus rajonā, būtu alņu populācijas selektīva apsaimniekošana. Kaut manas domas, ka mūsu pusē vispār ar alņu medībām pāris gadus vajadzētu iepauzēt, kas ļautu alņu populācijai "atdzīvoties", kā arī vienam otram bullim sasniegt kaut vai to pašu "bronzas" medaļiņu.
P.S. Varbūt kāds savā mednieka praksē ir manījis to, ka alnis nesadzīvo ar briedi vienās platībās?"
Šādi par aļņiem vienā no tēmām izteicās Raimonds Runts:
"Raimonds Runts, 18.12.2009. 21:11
... kādreiz jau ar aļņiem spēlējāmies, "n" gadus neaiztikām, kaut kā ne vairāk, ne perspektīvāki nepalika, un kaimiņi tik pasmaidīja, nu negribat nešaujat, brīva jūsu izvēle, vai tagad būs kas savādāk?????"
Šādi es:
"Andris Šots, 18.12.2009. 21:34
Par alņiem ir pavisam citas tēmas vērts stāsts un ir šis tas ievērības cienīgs arī par tiem."
Jau ilgāku laiku pēc šīs diskusijas bija doma izveidot tēmu par Alņu populācijas apsaimniekošanu.
Andris Svārups, Šodien, 10:26
Nu ja ir novērots, ka alņi ar stalto bauro vienā vietā un ne vienu reiz vien, tad man atliek secināt, ka alnis drīzāk nesadzīvo ar svinu un tāpēc arī paliek mazāk...
Indulis Laiva, Šodien, 13:22
Dienvidkurzemē tieši patreiz iet eksperiments savairot aļņus briežu platībās. Zeķubikses nešauj jau kādus 5 gadus. Nu ir par kādu vairāk, bet ne jau nu par 5 gadu limitu. Tā ka par to pusi var teikt ka tomēr nedzīvo vis kopā. Tie daži kuri ir, patiešām bauro kopā. Rudenī nācu rītā no briežiem un viens baurojošs alnis nelaida garām. Es uzkliedzu šim, šis atkal man. Dabūju atkāpties.
Nu tad beidzot pēc šodien forumā izveidojušās diskusijas nolēmu neveidot jaunu tēmu, bet šo to uzrakstīt šeit.
Šeit ir Vitauta Garossa raksts par alņu populācijas "ziedu laikiem" un vēlāk sekojošajām negatīvajām izmaiņām – http://www.zurnals-mmd.lv/mmd/...
Ievērības cienīgs būtu šāds citāts no raksta: "Pamatojoties uz visiem minētajiem datiem, jākonstatē bēdīgs fakts – visā Latvijā šodien [1996.gadā – mana piezīme] (ar nedaudziem izņēmumiem) alņu populācijas blīvums sasniedzis kritisku robežu. Tā "saimniekojot", sekas nākotnē ir zināmas; alņu skaits un to uzturēšanās areāli vēl vairāk samazināsies un sagrautās populācijas atjaunošana normālās robežās prasīs daudzus gadus. Alņu populāciju var glābt tikai uz zinātniski pamatotām rekomendācijām balstīta alņu populācijas apsaimniekošana."
Padomju laikā alņu populācijas apsaimniekošana bija valsts interesēs, jo tā bija eksporta nozare, tāpēc bija izdevīgi, lai alņu populācija būtu spēcīga, bet tikai līdz brīdim kamēr tā nesāka nodarīt postu mežsaimniecībai. Velkot paralēles ar šodienu ir skaidri redzams, ka alņu populācijas apsaimniekošana un arī palielināšana nav valsts interesēs, jo tas varētu radīt zaudējumus mežsaimniecībai, kas šobrīd ir eksporta nozare. Secinājumus izdariet paši!
Šeit ir Gunāra Skribas raksts par to, ka alnis ir klejotājs – http://www.zurnals-mmd.lv/mmd/...
Ievērības cienīgs būtu šāds citāts no raksta: "Par to, ka alnis ir ceļotājs, liecina arī neveiksmīgais šīs sugas selekcijas darbs Gaujas nacionālajā parkā. Visā savas pastāvēšanas laikā tajā netika medīti alņu buļļi, kuriem uz katra raga bija vairāk par diviem žuburiem. Ne viens vien tāds bullis ar tādiem ragiem stāvēja mednieku stobra galā un tika atstāts dzīvs savas sugas vairošanai. Tagad, kad visā Latvijā alnis kļuvis par retumu [1994.gadā – mana piezīme], tas izzudis arī no Gaujas nacionālā parka. Nenomedīti no parka pazuduši arī mūsu saudzētie meža skaistuļi. Acīmredzot tie no nacionālā parka aizgājuši un savu galu dabūjuši citur..."
Šeit ir Vitauta Garossa raksts par aļņa ragu attīstību – http://www.zurnals-mmd.lv/mmd/...
Ievērības cienīgs būtu šāds citāts no raksta: "Alņi ragus sāk mest jau oktobra otrajā pusē, visvairāk novembrī un decembra sākumā. Decembra otrajā pusē, janvārī vairumā gadījumu ragus met tikai 1,5 gadus veci bullīši, pārējiem ragi jau nomesti. Piemēram, 1974. gadā, kad Latvijā alņu bija daudz, tos galvenokārt nomedīja jau līdz novembrim, decembrī nomedīja maz, un tādēļ tikai 8% no visiem sezonā nomedītiem alņu buļļiem ragi bija nomesti, bet 1990. gadā, kad alņus intensīvi medīja vēl decembrī, nomedīja jau 23% buļļu bez ragiem!"
KĀPĒC ŠOBRĪD ALŅU MEDĪBU SEZONA ILGST LĪDZ 15. DECEMBRIM?!?
Kādus secinājumus no visa iepriekšminētā var izdarīt – Alņu populācijas apsaimniekošanai, tāpat kā Padomju laikā, ir jānotiek valstiskā līmenī, jo atsevišķi precedenti diemžēl, bet neko būtiski nevar izmainīt!!!
Aprīkojums: Browning Bar LongTrac 30-06, Izh-54 12 kal.
15.01.2010. 10:29
Atļaušos atbildēt cīņu biedra vietā:
Induli,ja nav noslēpums,kurā Dienvidkurzemes nostūrī notiek šis eksperiments?
Kuldīgas virsmežniecība, Rendas, Rumbas mežniecības
Jautājums Indulim - vai Dienvidkurzemes eksperiments ir zinātnisks eksperiments vai dažu medību klubu iecere? Ja tas ir otrais variants - rezultāti neko nepierāda.
pēdējos 4-5 gadus vienkārši nedod licences, skaits - principā nav mainījies pa šo laiku, nu varbūt nedaudz vairāk
Jautājums Indulim - vai Dienvidkurzemes eksperiments ir zinātnisks eksperiments vai dažu medību klubu iecere? Ja tas ir otrais variants - rezultāti neko nepierāda.
Problēmas kādas var radīt jautājuma nenoskaidrošana - pieņemot, ka briežu ieviešanās samazina aļņu skaitu, hipotētiski var nokļūt situācijā, kad kluba platībās, vai pat reģionā, briežus vēl nevar medīt, bet aļņus vairs nevar medīt, kaut pa druskai ir no abām sugām un šis "pa druskai" rada problēmas postījumu veidā...ja būtu zinātniski pamatoti pētījumi, tādā situācijā klubs/meža dienests varētu izšķirties, kurus liellopus tad audzēt, šo izšķiršanos noformēt juridiski un attiecīgi saņemt/izdot atļauju "lieko" sugu izņemt...
Bet, kamēr mūsu rīcībā nav zinātniski pamatotu un pietiekoši respektablu datu - nav iespējams izšķirties par pareizo scenāriju...
alni no 15 -25
bet brieži no 0-3
un visi tiek katru gadu atšauti.
"Andris Šots, 2009-11-16 14:47
...Domāju, ka nākamais solis, mums Saldus rajonā, būtu alņu populācijas selektīva apsaimniekošana. Kaut manas domas, ka mūsu pusē vispār ar alņu medībām pāris gadus vajadzētu iepauzēt, kas ļautu alņu populācijai "atdzīvoties", kā arī vienam otram bullim sasniegt kaut vai to pašu "bronzas" medaļiņu.
P.S. Varbūt kāds savā mednieka praksē ir manījis to, ka alnis nesadzīvo ar briedi vienās platībās?"
Šādi par aļņiem vienā no tēmām izteicās Raimonds Runts:
"Raimonds Runts, 18.12.2009. 21:11
... kādreiz jau ar aļņiem spēlējāmies, "n" gadus neaiztikām, kaut kā ne vairāk, ne perspektīvāki nepalika, un kaimiņi tik pasmaidīja, nu negribat nešaujat, brīva jūsu izvēle, vai tagad būs kas savādāk?????"
Šādi es:
"Andris Šots, 18.12.2009. 21:34
Par alņiem ir pavisam citas tēmas vērts stāsts un ir šis tas ievērības cienīgs arī par tiem."
Jau ilgāku laiku pēc šīs diskusijas bija doma izveidot tēmu par Alņu populācijas apsaimniekošanu.
Nu ja ir novērots, ka alņi ar stalto bauro vienā vietā un ne vienu reiz vien, tad man atliek secināt, ka alnis drīzāk nesadzīvo ar svinu un tāpēc arī paliek mazāk...
Dienvidkurzemē tieši patreiz iet eksperiments savairot aļņus briežu platībās. Zeķubikses nešauj jau kādus 5 gadus. Nu ir par kādu vairāk, bet ne jau nu par 5 gadu limitu. Tā ka par to pusi var teikt ka tomēr nedzīvo vis kopā. Tie daži kuri ir, patiešām bauro kopā. Rudenī nācu rītā no briežiem un viens baurojošs alnis nelaida garām. Es uzkliedzu šim, šis atkal man. Dabūju atkāpties.
Nu tad beidzot pēc šodien forumā izveidojušās diskusijas nolēmu neveidot jaunu tēmu, bet šo to uzrakstīt šeit.
Šeit ir Vitauta Garossa raksts par alņu populācijas "ziedu laikiem" un vēlāk sekojošajām negatīvajām izmaiņām – http://www.zurnals-mmd.lv/mmd/...
Ievērības cienīgs būtu šāds citāts no raksta: "Pamatojoties uz visiem minētajiem datiem, jākonstatē bēdīgs fakts – visā Latvijā šodien [1996.gadā – mana piezīme] (ar nedaudziem izņēmumiem) alņu populācijas blīvums sasniedzis kritisku robežu. Tā "saimniekojot", sekas nākotnē ir zināmas; alņu skaits un to uzturēšanās areāli vēl vairāk samazināsies un sagrautās populācijas atjaunošana normālās robežās prasīs daudzus gadus. Alņu populāciju var glābt tikai uz zinātniski pamatotām rekomendācijām balstīta alņu populācijas apsaimniekošana."
Padomju laikā alņu populācijas apsaimniekošana bija valsts interesēs, jo tā bija eksporta nozare, tāpēc bija izdevīgi, lai alņu populācija būtu spēcīga, bet tikai līdz brīdim kamēr tā nesāka nodarīt postu mežsaimniecībai. Velkot paralēles ar šodienu ir skaidri redzams, ka alņu populācijas apsaimniekošana un arī palielināšana nav valsts interesēs, jo tas varētu radīt zaudējumus mežsaimniecībai, kas šobrīd ir eksporta nozare. Secinājumus izdariet paši!
Šeit ir Gunāra Skribas raksts par to, ka alnis ir klejotājs – http://www.zurnals-mmd.lv/mmd/...
Ievērības cienīgs būtu šāds citāts no raksta: "Par to, ka alnis ir ceļotājs, liecina arī neveiksmīgais šīs sugas selekcijas darbs Gaujas nacionālajā parkā. Visā savas pastāvēšanas laikā tajā netika medīti alņu buļļi, kuriem uz katra raga bija vairāk par diviem žuburiem. Ne viens vien tāds bullis ar tādiem ragiem stāvēja mednieku stobra galā un tika atstāts dzīvs savas sugas vairošanai. Tagad, kad visā Latvijā alnis kļuvis par retumu [1994.gadā – mana piezīme], tas izzudis arī no Gaujas nacionālā parka. Nenomedīti no parka pazuduši arī mūsu saudzētie meža skaistuļi. Acīmredzot tie no nacionālā parka aizgājuši un savu galu dabūjuši citur..."
Šeit ir Vitauta Garossa raksts par aļņa ragu attīstību – http://www.zurnals-mmd.lv/mmd/...
Ievērības cienīgs būtu šāds citāts no raksta: "Alņi ragus sāk mest jau oktobra otrajā pusē, visvairāk novembrī un decembra sākumā. Decembra otrajā pusē, janvārī vairumā gadījumu ragus met tikai 1,5 gadus veci bullīši, pārējiem ragi jau nomesti. Piemēram, 1974. gadā, kad Latvijā alņu bija daudz, tos galvenokārt nomedīja jau līdz novembrim, decembrī nomedīja maz, un tādēļ tikai 8% no visiem sezonā nomedītiem alņu buļļiem ragi bija nomesti, bet 1990. gadā, kad alņus intensīvi medīja vēl decembrī, nomedīja jau 23% buļļu bez ragiem!"
KĀPĒC ŠOBRĪD ALŅU MEDĪBU SEZONA ILGST LĪDZ 15. DECEMBRIM?!?
Kādus secinājumus no visa iepriekšminētā var izdarīt – Alņu populācijas apsaimniekošanai, tāpat kā Padomju laikā, ir jānotiek valstiskā līmenī, jo atsevišķi precedenti diemžēl, bet neko būtiski nevar izmainīt!!!
"Alņu populācijas apsaimniekošanai, tāpat kā Padomju laikā, ir jānotiek valstiskā mērogā..."
Kuldīgas virsmežniecība, Rendas, Rumbas mežniecības
pēdējos 4-5 gadus vienkārši nedod licences, skaits - principā nav mainījies pa šo laiku, nu varbūt nedaudz vairāk