Nu jā viņām ar gruti laiki!
Es pirms kada meneša, naktī ap 2 pie virtuves loga pipeju un man gar maju lapsa staigaja pusplika un mekleja paiku, kamēr skrēju pēc ieroča uz istabu vinja aizmuka! Piegildīsu, ka dzīcoju ciematā kurā ir kkadas 20 daudzivoklu majas.
Nu,re,domāju,ka Jāņa piemērā arī ir vecums.Veca lapsa no suņiem arī tā nebaidās un labprāt apmeklē atkritumu konteineru rindu. Ja kāds vakar,pirms saulrieta,blakus Locikiem redzēja lidmašīnu taisam piruetus nelielā augstumā,tad tur tika biedēta liela veca gudriniece,kura dežūrēja no sākuma blakus četriem novārgušiem bukiem bet pec tam gribēja doties ciemata virzienā.Un Lociku suņu baram ir piebiedrojusies jaunā paaudze sastāvoša no vismaz trīs jaunajiem kucēniem,kuri jau dodas pirmajās apmācībās uz stirnām un manas rokas tur ir par īsām(protams tīri no juridiskā viedokļa).
Arii es biju liecinieks tam, ka lapsa dzen stirnu... vedaam bariibu kad no mezja paar celju paarskreeja buks un uz mirkli apstaajaas, lai atskatiitos - mees apstaajaamies, jo domaajaam, ka so dzen sunji, bet liels bija paqarsteigums kad ieraudziijaam lapsu un sii aatri sametaas un aizlaidaas atpakl, ka pat nepaspeejaam noreadeet (izsaut).
Paplukušas lapsas var būt arī spalvgraužu darbības rezultātā. Un, jā, ja vien ir iespēja, kašķainās vajag dedzināt; nekas tur īpaši nesmird...savādāk pie tā līķa, kas iemests krūmos pienāks vēl kāda lapsa un kašķis turpinās izplatīties...
No stāstiem secinājumi vairāki. Pirmkārt, lapsas pašreizējos apstākļos ir spējīgas nokost stirnu - ja lapsas nebūtu pārliecinātas, ka to spēj, tad lieki enerģiju netērētu. Otrkārt, jo ātrāk nokusīs sniegs, jo vairāk stirnu paliks dzīvas, tas nu ir skaidrs. Un treškārt - pēc šitā vairs nevajag stāstīt, ka stirnas ir stulbas - ir skaidri redzams, ka viņas saprot, ka cilvēka tuvums viņas var paglābt no vajātāja lapsas izskatā. Līdzīgi stirnas rīkojas arī, ja tām pakaļ skrien suns. Un stirnas saprot arī to, ka pašreiz cilvēks viņām nav ienaidnieks, bet gan draugs, kas baro un pasargā.
PS. Šodien laiciņš lapsām ideāls...veicās tiem, kas dzīvo platībās...
Tādas ziemas kad lapsas uzdrošinās stirnas dzīt, ir diezgan retas, kā likums līdzīgas šai, ar dziļu sniegu un sērsnu. Bet katru gadu ir periods, kad lapsas ieturot 100 - 300 metru distanci, lēni, bet neatlaidīgi seko tām grūsnajām stirnām, kuras tūlīt, tūīt atnesīsies. Kazai kura nupat ir atnesusies, atņemt kazlēlu laikam tomēr ir jūtami vieklāk, kā savākt tādu kazlēlnu kurš jau diezgan droši turās līdzi mātei. To ir nācies novērot gandrīz katru gadu, bet pamanīt sekojošo lapsu var tikai vietās kur augi ir zemi, uz ceļiem un tehnoloģiskajām sliedēm. Ka tā patiešām ir mērķtiecīga sekošana, nevis nejaušība, vislabāk var redzēt uz lielajiem ziemāju laukiem. Zviedrijā jau labu laiku atpakaļ veiktie pētījumi pierādīja, ka visvairāk stirnu populāciju samazina tieši lapsas. Tādēļ "pasveiciniet" rudās katreiz kā vien redzat un neatkarīgi no gadalaika.
Vakar vienai atrāvu priekškāju, šodien pakaļas tiltu-abas aizgrīļoja prom!Jā šaut pa šiem kustoņiem nav tas pats, kas uzlikt plintu uz smilšu maisa un pusmirušam blenzt optikā un tikai pēc minūtes šaut-te tā štelle jānodara ātri, a to viņas ir dikten manīgas!
Slēpts
11.03.2010. 18:02
Nu man ar lapsas ir tās kas netiks garām ja ir šāviena attālumā,tad es neskatos kas ir stobrā.
Man šovakar uz īsu brīdi izdevās izrauties uz lapsu,un ar rezultātu.Pie reizes vēlreiz Aivaram B.gribu pateikties par padomu un tālšāvējiem tiešām arī varu ieteikt Normu Nosler 9.7gr. Nekas īpaši nav jāštuko-atceries uz cik piešauts instruments un tici tam,kas rakstīts par balistiku uz paciņas.
Es arī lapsas zvetēju ar 9,7 gramiem, baigi pateicīgais uz lieliem gabaliem. Šogad nesanāk krāmēties ar lapsām, bet pagājušo ziemu izārdijos labi. Vienu nokāvu ziemāju laukā pa 500 m, nācāc tēmēt 0,5 m virs galvas sēdošai, eksperiments izdevās.
Es pirms kada meneša, naktī ap 2 pie virtuves loga pipeju un man gar maju lapsa staigaja pusplika un mekleja paiku, kamēr skrēju pēc ieroča uz istabu vinja aizmuka! Piegildīsu, ka dzīcoju ciematā kurā ir kkadas 20 daudzivoklu majas.
No stāstiem secinājumi vairāki. Pirmkārt, lapsas pašreizējos apstākļos ir spējīgas nokost stirnu - ja lapsas nebūtu pārliecinātas, ka to spēj, tad lieki enerģiju netērētu. Otrkārt, jo ātrāk nokusīs sniegs, jo vairāk stirnu paliks dzīvas, tas nu ir skaidrs. Un treškārt - pēc šitā vairs nevajag stāstīt, ka stirnas ir stulbas - ir skaidri redzams, ka viņas saprot, ka cilvēka tuvums viņas var paglābt no vajātāja lapsas izskatā. Līdzīgi stirnas rīkojas arī, ja tām pakaļ skrien suns. Un stirnas saprot arī to, ka pašreiz cilvēks viņām nav ienaidnieks, bet gan draugs, kas baro un pasargā.
PS. Šodien laiciņš lapsām ideāls...veicās tiem, kas dzīvo platībās...