Aprīkojums: H&K 2000 SLB (30-06), Savage (223), IŽ 57
Suņi: Krievu Eiropas laika- Bārts, Latvijas Dzinējsuns Dārts Veiders
Medību trofejas: 93
14.03.2010. 19:43
Vieta acimredzot bus Ozolina kungs. Vins pats nav mednieks, bet ir logiski domajos un manuprat loti sakarigs personazs!!! Par Baumani ari varu teikt tikai labus vardus, patiesi zel ka mes mednieki esam zaudejusi tadu administrativu resursu..............
Cepuri nost Baumaņa kunga priekšā! Viņš vienmēr ir uzklausījis mednieku intereses un viedokļus, sapratis, un attiecīgi arī izdarījis secinājumus!
Ja foruma tēmas nosaukums ir taisnība, tad... :(
P.S. Personīgs viedoklis.
Oi, oi vai Jankam dibens jau nav galīgi slapjš? Par ko tad tāda pateicība Baumaņa kungam? Pa lielam es tomēr piekrītu Tomam. Kaut vai veinkāršākais:
Šnepes bez kaujas atdevām Eiropai. Visi kolektīvi cīnās ar līgumiem. Galu galā ir retorisks jautājums: "Kāds tad ir Latvijas mednieka tēls valstī?" Tas par nepadarīto.
Tomer Jānim Baumanim paldies arī par padarīto.
Būs nākamais vadītājs un priekšgājēja padarītā darba vērtējums var kardināli mainīties...
Slēpts
15.03.2010. 09:46
Visu cieņu Jānim Baumanim!Jāstājas visiem LATMĀ un jāliek Jānis par vadoni, tad mednieku lietas varētu iet uz augšu.
LATMA ir Latvijas MEDĪBU PLATĪBU un nevis mednieku organizācija. Medību platība NAV mednieki :) lieliem medību platību turētājiem, kā piemēram, LVM un citiem komercniekiem, ir pavisam citas intereses un prioritātes nekā vairumam mednieku. Tas nu reiz būtu jāsaprot. Tādēļ - ja vēlamies redzēt medības ne tikai kā komercpasākumu, bet tā, kā esam pieraduši, "tautai" - tad tikai jauna organizācija, kura apvienotu medniekus un kuras darbības pamata mērķis (virsmērķis, kam jāpakārto pilnīgi visa tālākā darbība) ir vērsti uz medniecības kā tradicionālas tautas nodarbes, dzīvesveida u.tml. saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību (attiecīgi, komercmedības ir tikai kā papildus līdzeklis finansu resursu iegūšanai nozares "palikšanai tautai"), ir risinājumus. Jebkas cits - labākajā gadījumā būs fikcija, ilūzija, sliktākajā - latma2...
Lai nodrošinātu to, ka tādas organizācijas vadība nesāk rīkoties savtīgi, risinājums ir absolūts caurspīdīgums jebkurai rīcībai; pat, ja tas nozīmē samaksāt par kaut ko oficiāli un tādēļ "vairāk".
Bet tas tā - varbūt nākotnē mēs līdz tam būsim izauguši un spēsim savākties...
Runa nav par patikšanu/nepatikšanu - tādās kategorijās spriež "zemie prāti".
Es (un lielākā daļa domājošu cilvēku) vērtēju objektīvi organizācijas paveikto medīblietās un "neformālo" informāciju par un ap. Un kopskats ir nu tāds ne visai...grozies kā gribi - latmas pamata darbības ir tikušas vērstas uz noteiktu kontu papildināšanu...
Neliels atskats vēsturē.
Baumaņa k-ga pārdomas par būtiskākajām medību nozares problēmām Latvijā [avots "Latvijas avīze" (08.04.2008) – http://www2.la.lv/lat/latvijas...].
"- Kas notiek ar "Medību stratēģijas" ieviešanu dzīvē? Tā pirms kāda laika skaļi izreklamēta. Tās izstrādei no medību fonda tika piešķirti Ls 30 000. Kā izlietoti līdzekļi tās izstrādei un ieviešanai, un kāds reāls labums šobrīd no tās ir parastam ierindas medniekam, kurš patiesībā šo projektu ir apmaksājis?
Jānis Baumanis: - Medību saimniecības attīstības stratēģija tika izstrādāta pēc ZM pasūtījuma ar Medību saimniecības attīstības fonda finansējumu. Stratēģijas izstrādes laikā eksperti un darba grupas sagatavoja virkni priekšlikumu grozījumiem medību normatīvajos aktos. Diemžēl šo priekšlikumu ieviešana dzīvē nav ne projekta vadītāja, ne ekspertu ziņā. Šobrīd no virknes izstrādāto priekšlikumu, kas tika saskaņoti ar visām ieinteresētajām organizācijām, pilnībā ieviests nav neviens.
Daļēji ir realizēti grozījumi Ieroču aprites likumā, kas paredz praktisko eksāmenu vītņustobra medību ieroča iegādes atļaujas iegūšanai un medību ieroča nodošanu citam medniekam, kuram ir atbilstoša ieroču atļauja.
Saskaņošanas stadijā ir daži grozījumi Medību noteikumos.
Valsts meža dienests savu pilnvaru robežās cenšas sakārtot medību līgumu reģistru un medību iecirkņu kartes.
Diemžēl tas arī viss. Lai realizētu citus priekšlikumus, ir vajadzīga griba un politiskais atbalsts izmaiņām likumdošanā, kuras acīmredzot stratēģijas pasūtītājiem pietrūkst.
- Cik pamatotas ir, diemžēl jāsaka – baumas, ka tiks paaugstināta maksa par mednieka sezonas karti, ja tā, tad cik sezonas karte medniekam maksās šosezon?
Jānis Baumanis: - Informācija par to, ka tiks paaugstināta maksa par mednieka sezonas kartēm, ir patiesa. Šobrīd Zemkopības ministrija ir sagatavojusi MK noteikumu projektu, ko virza apstiprināšanai Ministru kabinetā. Plānotā maksa par mednieka sezonas karti būs Ls 10 strādājošiem un Ls 3 pensionāriem un studentiem. Mans personīgais viedoklis, ka tas ir pilnīgi normāli, salīdzinot ar tiesībām, ko mednieks iegūst – visu sezonu medīt neierobežotā skaitā visus nelimitētos medījamos dzīvniekus un piedalīties limitēto medījamo dzīvnieku medībās. Medniekiem vajadzētu atcerēties, ka 90. gadu vidū sezonas atļauja nelimitēto medījamo dzīvnieku medībām maksāja Ls 12, tātad dārgāk, nekā plānots šobrīd. Uzskatu, ka nebija arī normāla līdzšinējā situācija, kad pensionāram vai studentam maksa par bankas pakalpojumu, lai samaksātu valsts nodevu, reizēm bija lielāka par pašas valsts nodevas apjomu.
Turpinājums.
- Kur parasts mednieks savlaicīgi var iegūt informāciju par medību lietu aktualitātēm, kaut vai par to pašu ūdensputnu medību ierobežošanu? Informācija presē ("MMD", "Jakts", "Latvijas Avīze") parasti ir fakta konstatācija. Pagājušajā gadā Vislatvijas mednieku sanāksmē no valsts iestādēm ieradāties vienīgi jūs un arī tūlīt pēc īsa ziņojuma pametāt šo pasākumu. Vai tas būtu indikators attieksmei pret medniekiem, sak, savas problēmas varat pārrunāt savā šaurā lokā, jo kaut ko mainīt tāpat nav jūsu spēkos un patiesībā neviens nav arī ieinteresēts mednieku viedokli ņemt vērā!
Jānis Baumanis: - Par informācijas trūkumu gribētu teikt, ka tas ir atkarīgs gan no pašiem medniekiem, gan arī no viņus pārstāvošajām organizācijām un medijiem, kas viņiem šo informāciju sniedz. Ja medniekiem pašiem nav intereses, tad var stāstīt kaut desmit reižu un vienalga nedzirdēs. Attapsies tikai tad, kad jau ir par vēlu, un tad vainīgi būs visi citi, tikai ne paši. Acīmredzot arī preses izdevumi un raidījumi medniekos nesaskata pietiekami būtisku auditoriju, ja jau necenšas informāciju sniegt laikus. Ja preses izdevumi cīnītos par mednieku auditoriju, tad viņi paši censtos laikus pasniegt aktuālu informāciju. Tomēr uzskatu, ka galvenajam informācijas avotam medniekiem ir jābūt medniekus pārstāvošai sabiedriskai organizācijai. Tas, ka šādas organizācijas nav vai tā nedarbojas atbilstoši mednieku interesēm, ir tikai un vienīgi pašu mednieku vaina. Diezgan loģiski, ka neko lielu nevar prasīt no Latvijas mednieku asociācijas, kura nepārstāv pat 10% no Latvijas Medniekiem, jo šādai organizācijai nav nedz finansiālās, nedz cilvēku kapacitātes. Bet jautājums: kādēļ tad mednieki nestājas šajā asociācijā? Veidojas apburtais loks, mednieki teic, ka asociācija neko nedara un tādēļ viņi tajā nestāsies, savukārt asociācijai trūkst līdzekļu un cilvēku resursu, lai kaut ko reālu izdarītu. Secinājums – acīmredzot medniekiem Latvijā šobrīd vēl klājas pietiekami labi un viņi neizjūt būtisku nepieciešamību pēc spēcīgas, viņu intereses pārstāvošas sabiedriskās organizācijas.
Runājot par pagājušā gada "Vislatvijas mednieku sanāksmi", kuras nosaukumu es pēdiņās esmu ielicis apzināti, man nav bieži nācies redzēt tik slikti organizētu pasākumu. Pirmkārt, to, ka man šajā pasākumā paredzēta uzstāšanās, es uzzināju divas dienas pirms sanāksmes. Mūsdienās cilvēki plāno iepriekš savu laiku, līdz ar to pilnīgi normāli, ka man šī diena jau bija saplānota. Otrkārt, lektoru skaits bija gandrīz tikpat liels kā klausītāju skaits, kas apliecina, ka tā saucamā mednieku interese par notiekošo medību jomā ir vairāk vārdos nekā darbos.
Spēcīgas mednieku organizācijas trūkums ir izraisījis vēl vienu interesantu parādību. Tā nu ir iznācis, ka pēdējos gados par praktiski visiem jautājumiem, kas kaut attāli saistīti ar medībām, vēršas pie VMD medību daļas. Nedomājot par to, ka ļoti daudzi no šiem jautājumiem nemaz nav VMD kompetencē. Mēs neveidojam liegumus putniem, neaizliedzam vai neatļaujam kādas sugas medīšanu, neizdodam likumus un MK noteikumus. Un mūsu pienākums nav cīnīties par mednieku interešu aizstāvību. Tas ir jādara medniekiem un viņu organizācijām. Ja tas tā nenotiek, tad tas ir tikai un vienīgi pašu mednieku kūtruma un pasivitātes dēļ. Tas, ka medību daļas cilvēki vairāk vai mazāk orientējas visās medību aktualitātēs un ir lietas kursā par notiekošo, nenozīmē, ka mums ir jāuzņemas mednieku informēšana par jautājumiem, kas nav mūsu kompetencē."
Ja foruma tēmas nosaukums ir taisnība, tad... :(
P.S. Personīgs viedoklis.
Šnepes bez kaujas atdevām Eiropai. Visi kolektīvi cīnās ar līgumiem. Galu galā ir retorisks jautājums: "Kāds tad ir Latvijas mednieka tēls valstī?" Tas par nepadarīto.
Tomer Jānim Baumanim paldies arī par padarīto.
Būs nākamais vadītājs un priekšgājēja padarītā darba vērtējums var kardināli mainīties...
Lai Dies' stāv mums klāt! :(
Lai nodrošinātu to, ka tādas organizācijas vadība nesāk rīkoties savtīgi, risinājums ir absolūts caurspīdīgums jebkurai rīcībai; pat, ja tas nozīmē samaksāt par kaut ko oficiāli un tādēļ "vairāk".
Bet tas tā - varbūt nākotnē mēs līdz tam būsim izauguši un spēsim savākties...
Ja tā organizācija patiktu Arnim,nepatiktu Andim :)
Vienam patik meita,otram kleita.
Es (un lielākā daļa domājošu cilvēku) vērtēju objektīvi organizācijas paveikto medīblietās un "neformālo" informāciju par un ap. Un kopskats ir nu tāds ne visai...grozies kā gribi - latmas pamata darbības ir tikušas vērstas uz noteiktu kontu papildināšanu...
Baumaņa k-ga pārdomas par būtiskākajām medību nozares problēmām Latvijā [avots "Latvijas avīze" (08.04.2008) –
http://www2.la.lv/lat/latvijas...].
"- Kas notiek ar "Medību stratēģijas" ieviešanu dzīvē? Tā pirms kāda laika skaļi izreklamēta. Tās izstrādei no medību fonda tika piešķirti Ls 30 000. Kā izlietoti līdzekļi tās izstrādei un ieviešanai, un kāds reāls labums šobrīd no tās ir parastam ierindas medniekam, kurš patiesībā šo projektu ir apmaksājis?
Jānis Baumanis: - Medību saimniecības attīstības stratēģija tika izstrādāta pēc ZM pasūtījuma ar Medību saimniecības attīstības fonda finansējumu. Stratēģijas izstrādes laikā eksperti un darba grupas sagatavoja virkni priekšlikumu grozījumiem medību normatīvajos aktos. Diemžēl šo priekšlikumu ieviešana dzīvē nav ne projekta vadītāja, ne ekspertu ziņā. Šobrīd no virknes izstrādāto priekšlikumu, kas tika saskaņoti ar visām ieinteresētajām organizācijām, pilnībā ieviests nav neviens.
Daļēji ir realizēti grozījumi Ieroču aprites likumā, kas paredz praktisko eksāmenu vītņustobra medību ieroča iegādes atļaujas iegūšanai un medību ieroča nodošanu citam medniekam, kuram ir atbilstoša ieroču atļauja.
Saskaņošanas stadijā ir daži grozījumi Medību noteikumos.
Valsts meža dienests savu pilnvaru robežās cenšas sakārtot medību līgumu reģistru un medību iecirkņu kartes.
Diemžēl tas arī viss. Lai realizētu citus priekšlikumus, ir vajadzīga griba un politiskais atbalsts izmaiņām likumdošanā, kuras acīmredzot stratēģijas pasūtītājiem pietrūkst.
- Cik pamatotas ir, diemžēl jāsaka – baumas, ka tiks paaugstināta maksa par mednieka sezonas karti, ja tā, tad cik sezonas karte medniekam maksās šosezon?
Jānis Baumanis: - Informācija par to, ka tiks paaugstināta maksa par mednieka sezonas kartēm, ir patiesa. Šobrīd Zemkopības ministrija ir sagatavojusi MK noteikumu projektu, ko virza apstiprināšanai Ministru kabinetā. Plānotā maksa par mednieka sezonas karti būs Ls 10 strādājošiem un Ls 3 pensionāriem un studentiem. Mans personīgais viedoklis, ka tas ir pilnīgi normāli, salīdzinot ar tiesībām, ko mednieks iegūst – visu sezonu medīt neierobežotā skaitā visus nelimitētos medījamos dzīvniekus un piedalīties limitēto medījamo dzīvnieku medībās. Medniekiem vajadzētu atcerēties, ka 90. gadu vidū sezonas atļauja nelimitēto medījamo dzīvnieku medībām maksāja Ls 12, tātad dārgāk, nekā plānots šobrīd. Uzskatu, ka nebija arī normāla līdzšinējā situācija, kad pensionāram vai studentam maksa par bankas pakalpojumu, lai samaksātu valsts nodevu, reizēm bija lielāka par pašas valsts nodevas apjomu.
- Kur parasts mednieks savlaicīgi var iegūt informāciju par medību lietu aktualitātēm, kaut vai par to pašu ūdensputnu medību ierobežošanu? Informācija presē ("MMD", "Jakts", "Latvijas Avīze") parasti ir fakta konstatācija. Pagājušajā gadā Vislatvijas mednieku sanāksmē no valsts iestādēm ieradāties vienīgi jūs un arī tūlīt pēc īsa ziņojuma pametāt šo pasākumu. Vai tas būtu indikators attieksmei pret medniekiem, sak, savas problēmas varat pārrunāt savā šaurā lokā, jo kaut ko mainīt tāpat nav jūsu spēkos un patiesībā neviens nav arī ieinteresēts mednieku viedokli ņemt vērā!
Jānis Baumanis: - Par informācijas trūkumu gribētu teikt, ka tas ir atkarīgs gan no pašiem medniekiem, gan arī no viņus pārstāvošajām organizācijām un medijiem, kas viņiem šo informāciju sniedz. Ja medniekiem pašiem nav intereses, tad var stāstīt kaut desmit reižu un vienalga nedzirdēs. Attapsies tikai tad, kad jau ir par vēlu, un tad vainīgi būs visi citi, tikai ne paši. Acīmredzot arī preses izdevumi un raidījumi medniekos nesaskata pietiekami būtisku auditoriju, ja jau necenšas informāciju sniegt laikus. Ja preses izdevumi cīnītos par mednieku auditoriju, tad viņi paši censtos laikus pasniegt aktuālu informāciju. Tomēr uzskatu, ka galvenajam informācijas avotam medniekiem ir jābūt medniekus pārstāvošai sabiedriskai organizācijai. Tas, ka šādas organizācijas nav vai tā nedarbojas atbilstoši mednieku interesēm, ir tikai un vienīgi pašu mednieku vaina. Diezgan loģiski, ka neko lielu nevar prasīt no Latvijas mednieku asociācijas, kura nepārstāv pat 10% no Latvijas Medniekiem, jo šādai organizācijai nav nedz finansiālās, nedz cilvēku kapacitātes. Bet jautājums: kādēļ tad mednieki nestājas šajā asociācijā? Veidojas apburtais loks, mednieki teic, ka asociācija neko nedara un tādēļ viņi tajā nestāsies, savukārt asociācijai trūkst līdzekļu un cilvēku resursu, lai kaut ko reālu izdarītu. Secinājums – acīmredzot medniekiem Latvijā šobrīd vēl klājas pietiekami labi un viņi neizjūt būtisku nepieciešamību pēc spēcīgas, viņu intereses pārstāvošas sabiedriskās organizācijas.
Runājot par pagājušā gada "Vislatvijas mednieku sanāksmi", kuras nosaukumu es pēdiņās esmu ielicis apzināti, man nav bieži nācies redzēt tik slikti organizētu pasākumu. Pirmkārt, to, ka man šajā pasākumā paredzēta uzstāšanās, es uzzināju divas dienas pirms sanāksmes. Mūsdienās cilvēki plāno iepriekš savu laiku, līdz ar to pilnīgi normāli, ka man šī diena jau bija saplānota. Otrkārt, lektoru skaits bija gandrīz tikpat liels kā klausītāju skaits, kas apliecina, ka tā saucamā mednieku interese par notiekošo medību jomā ir vairāk vārdos nekā darbos.
Spēcīgas mednieku organizācijas trūkums ir izraisījis vēl vienu interesantu parādību. Tā nu ir iznācis, ka pēdējos gados par praktiski visiem jautājumiem, kas kaut attāli saistīti ar medībām, vēršas pie VMD medību daļas. Nedomājot par to, ka ļoti daudzi no šiem jautājumiem nemaz nav VMD kompetencē. Mēs neveidojam liegumus putniem, neaizliedzam vai neatļaujam kādas sugas medīšanu, neizdodam likumus un MK noteikumus. Un mūsu pienākums nav cīnīties par mednieku interešu aizstāvību. Tas ir jādara medniekiem un viņu organizācijām. Ja tas tā nenotiek, tad tas ir tikai un vienīgi pašu mednieku kūtruma un pasivitātes dēļ. Tas, ka medību daļas cilvēki vairāk vai mazāk orientējas visās medību aktualitātēs un ir lietas kursā par notiekošo, nenozīmē, ka mums ir jāuzņemas mednieku informēšana par jautājumiem, kas nav mūsu kompetencē."