Forums

Man šķiet, ka labākais krustojums varētu būt taksis & vācu medību terjers - tobiš zemā šasija alai/asinspēdai un azarts dzinējmedībām.

Ņēmu no pazīstamiem, un gadu vecu, jo saimniecei nomainījās intereses Bija žēl noskatīties kā tas nabags Rīgas dzīvoklī dienām mocās.Laikam tam sunim ir stipra bērnības trauma.Kā saka," smuks bez gala un dumjš arī".

Ja takšelis ir dzīvokļa iemītnieks n-tajā paaudzē un neko trakāku par kaimiņu kaķi nav redzējis, tad var būt tā ka pūdelis mežā strādā labāk.

HVZ. Mana pirmajam trennerim Vikmanim bija pūdelis Bagis. Nezinu kā mežā, bet uzrīdīt varēja jeb kam.Liels kā teļš, mells kā ogle un čirkains kā Džimijs Hendrix.
Nesen atklāju ,ka mans sudzinieks ir spējīgs patstāvīgi atrast un apriet ezi. Varbūt ,ka instingti beidzot sāk šķilties ārā?

Par suņa medību spējām pirmām kārtām ir jāspriež pēc ciltsrakstiem - kādi vecāki, kādas vecāku medību īpašības - cik bieži piedalās medībās, ar kādiem panākumiem, kādi eksāmeni nokārtoti...Tikai pēc šadiem kritērijiem var aptuveni prognozēt potenciālās kucēna darbaspējas. Pretējā gadījuma (nopērkot kucēnu bez papīriem, pa lēto u. tml.) tā ir vistīrākā laimes spēle.

Neapceļat pūdeļus!!! Pūdelis ir medību suns.

Sen senos laikos maniem vecākiem bija erdelis.Visaugstākās raudzes.Tēvs VDR Stazi strādāja, māte VDK .Dēlu (mūsējo Roko) vadāja pa skolām un izstādēm.Taču stulbums no viņa lija pārpārēm."Tik liels un jauks sunītis, un cik draudzīgs ,un mīļš." Komandas ignorēja pilnīgi, darīja ko gribēja.Beigās iekāpa svešā automašīnā un pazuda.Droši vien nozaga dēļ tiem labajiem ciltsrakstiem.Kopš tā laika mūsu ģimenē tīršķirnes suņu nav un nav arī vilšanās.Ja nu vienīgi taksenīte Kola , taču salīdzinājumā ar Roko ,Kola ir "progresējošs ģēnijs", bet ar uzlaboto Frīdu -daunis.

Nu nepārdzīvo Mārci par savu Roko. Tas laikam ir sekmīgi iefiltrējies ienaidnieku nometnē un sekmīgi grauj to no iekšienes.... Hi-hi!

Nu nevar jau spriest pēc viena suņa par visiem šķirnes suņiem! Tāpat kā nevar spriest pēc šajā forumā slavenās vilku mammas par visām blondīnēm :))))
Principā visu šķirnes suņu selekcija ir labāko atlase un izlase. Diemžēl, gadās pa kādam arī neveiksmīgam pēcnācējam. Bet nu tas nekam nederīgo % ir noteikti mazāks, kā bezšķirnes.

Gribētos jau piekrist ... Kādi pētījumi ir pamatā šim apgalvojumam? Vispār jau starpsugu hibrīdi dabā diezgan bieži parāda fenomenālas spējas, ir vitālāki un eksistēt spējīgāki. Protams, neiztiek bez negatīvām blaknēm, bet ir novērots arī kolosāls pozitīvs efekts. Drīzāk jau tuvradniecīgā krustošana (inbrīdings) noved pie nīkuļošanas un ķibelēm.