Forums

Lielākajai daļai Latvijas mednieku formējumu medību iecirkņu platība ir mazāka par 5000ha. Neviens jau nav teicis ka 5000ha ieviesšanu saistīs ar līgumu atcelšanu un medību iecirkņu ārējo robežu noteikšanu. Ja par medību iecirkņa platību joprojām tiks uzskatīta platība uz kuru ir noslēgti līgumi, tad nekāda vienkārša mednieku formējumu apvienošanās nesanāks, būs vien japaskaidra un jāpārslēdz līgumi.
Protams, lielākā medību iecirknī medību saimniecības attīstībai ir vairak iespēju, tomēr tas atkarīgs ne tikai no medību iecirkņa lieluma, bet galvenokārt no pašiem medniekiem, to prasmes medību iecirkņa apsaimniekošanā. Manuprāt,arī pie pastavošās kārtības medību saimniecības attīstība Latvijā nav noliedzama.
Arī dzīvnieku uzskaiti medību iecirkņa lielums patreiz vairs neietekmē jo ir noteiktas uzskaites vienības kuru minimālā platība ir vismaz 5000ha, arī atšaušanas limits tiek noteikts uz uzskaites vienību un tad proporcionāli medību iecirkņu platībai tiek sadalīts starp mednieku formējumiem.
Vai tiešām medību iecirkņa minimālās platības ieviešana ir tik būtiska lai radītu Latvijas mednieku saimei jaunu problēmu vilni?

Grūti uzreiz tā atbildēt. Par to būtu nopietni jāpadomā, pirms tiek pieņemts kārtējais visiem saistošais lēmums.
Viena ķibele, kura jau tagad ir kā suņa nagla, neapšaubāmi ir līgumi ar privātajiem. Nav jau problēmu to lietu noadministrēt teritorijā, kur vidējais īpašima lielums pārsniedz piemēram 100ha (pats zinu, ka sapņoju). Tad nav problēmu - 50 līgumi vēl ir "noganāmi". Reāli vidējā privātīpašuma platība ir ap 5ha un pat mazāka. Vietām vīri reāli darbojas ar 300..400 līgumu čekošanu, lai noturētu savas medību platības kaut vai to pašu 2..3 tūkstošu ha robežās (ne jau visiem ir tā laime nolīgt vairākus tūkstošus ha ar vienu vienīgu līgumu valsts mežos). Tas ir vājprātīgs darbs!!! Un vienalga nepārtraukti pastāv risks kaut ko palaist garām un ... iekļūt malīša kategorijā. Tad kā lai notur līgumos vēl divas līdz trīs reizes lielāku platību?! Kurš spēj nočekot 1000...1500 līgumu, kur aptuveni ceturtdaļa vismaz vienreiz gada laikā nomaina īpašniekus, par to nebrīdinot medniekus???
Varbūt kāds ar jurisprudenci saistīts cilvis spēj iepostēt līguma tekstu, kurš atrisinātu šo problēmu? Respektīvi uzliktu atbildību patreizējam saimniekam vai nodrošinātu NEAPSTRĪDAMU saistību pārņemšanu nākamajiem?

Varbūt, lai to līgumu lietu normāli sakārtotu, to varētu laist caur Zemesgrāmatu? Tad i pārdevējam atgādinātu par saistībām, i jaunais īpašnieks/mednieku nīdējs nepiedzīvotu pārsteigumus, i mednieki tiktu painformēti. Jo pagasti un novadi mainās ik dienas - ar pašvaldību tā lieta var nesanākt.

Atcelt līgumus ar zemes īpašniekiem = atņemt tiem medību tiesības savā īpašumā. Kuram tad tās piederetu? Valstij? Vai valsts tad negribētu nomas maksu no medniekiem iekasēt? Varbūt pat atjaunotu medību platību bonitēšanu un uz to balstītu samaksas aprēķināšanu.

Atcelšana gan nebūtu tas labākais risinājums, arī ar CL tas būtu pretrunā. Nevajag lekt no viena grāvja otrā, vajag to štelli tikai loģiski un juridiski korekti sakārtot.

Labdien visiem. Drusku manas pārdomas par medību iecirkņu platībam un robežām. Tas ir tikai mans viedoklis, jo visu situāciju valsts robežās nezinu.
Par medību iecirkņu platībām- manuprāt Medību likumā 19. pantu izsakot (grozot)drusciņ citā redakcijā daudz kas būtu atrisināts. 19.1.2. meža cūku- ne mazāk kā 1000ha; 19.1.3. briežu govju, teļu, briežu buļļu un aļnu- ne mazāk kā 5000ha. Svītro 1.3. un 1.4. punktus. Kur problēma? Pārējie panti un punkti paliek. Varam sākt daudz labāk izkopt minēto dzīvnieku populācijas.
Par ārējām robežām. No ārpuses administratīvā kārtā nu nezinu, kas to varētu darīt un kādā veidā. Mednieku formējumu vadītājiem pašiem vajadzētu sēstie pie apaļā galda un savstarpēji vienoties, kaut vai sākumā vismaz mežniecību robežās utt. Kādam tikai jāuzņemas iniciatīva un jāsāk.Mums jau čeri klubi savstarpēji ir nosprauduši robežas gan pa ceļiem, gan pa upi. Darbs turpinās. Jā, protams, ir arī pretestība no pāris klubiem, bet domāju, ka tās problēmas mēs agrāk vai vēlāk atrisināsim. Viss ir izdarāms, tikai nevar sasteigt.

Ka tik neatduramies pret to, ka daļa grupējumu tomēr nespēs vienoties ar kaimiņiem, nespēs noadministrēt privātos līgumus vai kāda cita iemesla dēļ nespēs savākt tos 5000ha.'Un netiks pie lielo pārnadžu medībām. Tādā gadījumā pēc pāris gadiem atkal šīs normas tiktu koriģētas pretējā virzienā, jo postījumi mežsaimniecībai būtu neizbēgami - tā jau ir bijis pārdesmit gadu senā pagātnē.
Protams, ir arī citi iznstrumenti, piemēram MK noteikumi par medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu noteikšanas metodiku, pamatojoties uz ko var droši ripināt prasību tiesā pret mednieku formējumu, ja ar tādu noslēgts līgums. Bet diez vai to kāds mednieku formējums gribēs piedzīvot ... Jāpriecājas, ka šī lieta vēl nav ieguvusi popularitāti, citādi ...

Šodien sastapu Saeimas deputātu Uldi Briedi, pajautāju par šajā tēmā apskatāmajiem likuma grozījumiem. Cienījamais deputāts man atbildēja, ka vakar balsojumā šis priekšlikums noteikt minimālā iecirkņa platību 5000 ha tika noraidīts, un kādu laiku vairāk netiks virzīts izskatīšanai. Kā saka - uz kādu laiku šī problēma ir nolikta maliņā.

Lai Dievs dod nākamajai Saeimai skaidrākus prātus.

Nenāktu par skādi mums pašiem sniegt priekšlikumus "skaidrāka prāta" uzturēšanai. Mums pašiem vēl nav konkrēta viedokļa un priekšlikumu, kur nu vēl tām 100 skaidrajām galvām no kurām tikai saujiņa ir ar kaut cik nopietnu ievirzi medību tēmā. A pārējiem (gandrīz) vienalga par kādu aplamību balsot ...