Lielākā problēma ir tajā, ka situācija valstī ir neviendabīga un pat diametrāli pretēja. Ir vietas, kur pa lielam pagasts=viens kolektīvs. Parasti kolektīvs tad sastāv no normāliem medniekiem, kuri nav superbiezi vai kaut kā tā.
Šiem regulējums kādi 3000ha būtu pašā laikā.
Taču ir vietas, kur lielās platībās tā vai citādi ir nostiprinājušies dažādi biznesmeņi, kurus, vai nu komerciālas vai citu vēlmju dēļ, interesē tikai pēc iespējas lielāks dzīvnieku blīvums. Viņiem nospļauties par bioloģisko daudzveidību; par postījumiem...tieši viņu dēļ ik pa brīdim sākas mednieku un zemnieku rīvēšanās. Būtiskākais - ka parasti šādās vietās tiek izstumts vietējais kolektīvs, kuram lēmums par minimālo platību varētu būt nāvējošs.
Tad vēl ir situācijas un vietas, kur ir salīdzinoši maziņi iecirkņi, bet viņi veidoti ar mērķi medīt nelimitētos - un kādēļ gan tādi nevarētu pastāvēt?
Kā jau vienā komentāra kaut kad iepriekš rakstīju - licenču sadale pēc platībām, nevis "biešu kaudzēm" situāciju pakāpeniski pagriezīs pareizajā gultnē, jo vairs nevarēs uz 1000ha uzgāzt pāris kaudzes biešu un dabūt vairāk licenču nekā kaimiņu kolektīvs, kam 3000ha, bet naudas gāzt biešu tonnas vienkārši nav. Ar šo, protams, netiek pausts, ka dzīvnieku piebarošana nebūtu jāveic. Taču vairāku tonnu biešu kaudzes noteikti nav piebarošana.
Visu cieņu tam gaišajam prātam, kas šādu licenču sadales variantu izdomāja un - pagaidām nevajag skriet vezumam pa priekšu, domāju ka dažas šādas sezonas un situācija normalizēsies.
Vēl tikai vajadzētu ieviest minimāli obligāti nomedījamo dzīvnieku daudzumu, ar sadalījumu pa sugām un sezonas periodiem un kontroles mehānismus, lai šur tur izplatītā prakse "medīt" pie rakstāmgalda ar pildspalvu, tiktu izskausta, jo, labi gribot, šādā gadījumā varētu atrast pietiekoši daudz argumentus "nozieguma sastāvam" - tā ir apzināta nepatiesu ziņu sniegšana un faktu viltošana.
Pašreiz mums ir sistēma. Labāka vai sliktāka, bet - sistēma. Taču, tiklīdz mēs šo sistēmu atmetīsim vai "uzlabosim", sekas var būt neprognozējamas...
Iespējams, ka sistēma ir jāmaina. Taču par pamatu tam ir jābūt zinātniska visas situācijas izpēte, visu + un - izvērtēšana; vismaz 2 alternatīvu piedāvāšana un - mednieku viedokļa uzklausīšana. Savādāk, labu nodomu vadīti, varam nobruģēt ceļu uz elli...jeb - Beļģijas variantu; par kuru iesaku atkal un atkal palasīt šā gada pavasara MMD, lai neaizmirstas...
PS. Lai Saeimā būtu gaiši prāti - aicinu ļoti nopietni padomāt par ko balsot, no ilgtermiņa viedokļa pavērtējot attiecīgā politiskā spēka darbību...un ne tik daudz no mednieku pozīcijām, cik vispār no mūsu valsts un tautas ilgtermiņa perspektīvām. Jo viens secinājums ir pilnīgi skaidrs - līdzšinējā politika mūs lēnām iznīcina.
Mazliet oponēšu Arnim.
Ja runa iet par 3000 ha.MEŽA,tad piekrītu,tādā platībā jau kautkādas medības var sarīkot,bet ja tā ir kopējā platība,tad gan stipri maz.Nez vai ir kāds pagasts ar tik mazu platību?
Taisni minimālās platības ierobežojums būtu tas,kas neļautu kādam "biezajam" vai "plānajam" ieperināties citu platībās,jo uzreiz vienuviet 5000 ha. uzmest, diezvai kādam būtu pa plecam,toties uz šodienu pietiek sākumam ar dažiem ha.,lai noreģistrētu medību iecirkni un ar laiku varētu izplesties.Jo īpaši tagat,kad lauku cilvēki nabadzības mākti pārdod mežus - ideāla augsne pat ne īpaši bieziem "dzemdēt pundurus"
Par mazajiem iecirkņiem - it kā jau cēli mērķi - medīt nelimitētos,bet nu nebūsim naivi.Un vēl,ja pieņemsim,viens pagasts sadalījies tādos punduros, ar mērķi "medīt nelimitētos",tad kas gādās par postījumiem u.c. Jā,slēgs savstarpējās vienošanās,lai varētu medīt limitētos,bet tad uzreiz pieslēdzās princips - "Ja nenošaušu es,nošaus kaimiņš",un ņem zemē visu,kas kustās!
Tomēr lielos vilcienos esmu par lielām platībām-kolektīviem,ar piebildi gan,ka vismaz pārbaudes gadu, būtu jādod iespēju iziet katram,kurš sevi uzskata un jūtās mednieka cienīgs!
Par postījumiem nav jāgādā. Par tiem atbild mednieku formējums (kaut vai mikropundura izmēra), kuram ir līgums uz konkrēto platību. Jo postījuma gadījumā zemnieks jož uz mežniecību, noformē aktu un saņem licenci kaitnieka nomedīšanai. Ja medību tiesības ar līgumu iznomātas mikropundurim, tad kaitnieku medīs tas. Ja līguma nav vispār un zemnieks pats nav mednieks, tad viņam ir tiesības pieaicināt jebkuru oficiālu mednieku. Karķina maslom.
Par ņemšanu zemē visu, kas kustās. Nu off-topic tēma, skat pie malumedniecības. Ne jau iecirkņa lielums ir tas faktors kas to ieslēdz vai izslēdz.
Ja līguma nav vispār un zemnieks pats nav mednieks, tad viņam ir tiesības pieaicināt jebkuru oficiālu mednieku. Karķina maslom.
Tas ir kaut kas jauns!Ir atkal grozījumi medību noteikumos? Pie kā piesaka medības šis neatkarīgais mednieks,kas reģistrē viņa nomedītos dzīvniekus?
Šis mednieks piesaka medības tai pašā institūcijā, kura izsniegusi nomedīšanas licenci uz konkrēto postījuma vietu - mežniecībā. Parastā prakse bij' tāda, ka pieteikšanu veica pats zemnieks, saņemot licenci.
Pēc CL arī mutisks līgums ir līgums. Zemniekam nav pienākums slēgt medību tiesību nomas līgumu uz gadu vai vairāk ar juridisku personu. Viņš to drīkst slēgt mutiski ar ko grib un pat uz dažām stundām. Galvenais, lai medību tiesības izmantotu mednieks, kurš par tādu tiek uzskatīts likuma priekšā.
Un nav tas nekas jauns.
Drīzāk jau vai tik nav novecojis ar tām obligātajām iecirkņu būšanām? Kādreiz neatkarīgie zemnieki varēja šitā fīrēties - izņemt postījumu šēni uz konkrētu saimniecību un aicināt kādu radinieku ciemos, bet tagad, ja nav reģistrēts iecirknis, tad pat nezinu ... Patiesi samulsināji. :(
Slēpts
19.07.2010. 19:46
Minimālā iecirkņa platība (vismaz 2000 ha) - nākotnes perspektīva medību saimniecībai Latvijā. Šādā teritorijā var sākt runāt par kaut kādu plānošanu un ilgtspējīgu attīstību (ilgtspējīgas attīstības princips - viens no vides tiesību svarīgākajiem principiem). Protams, arī šādos apjomos alni vēl nemedīs visi, bet to jau arī nevajag - jābūt taču kādai ekskluzīvai lietai, uz ko "lapsu medniekiem" tiekties.
Turklāt nav arī pieļaujams apstāklis , ka kāda medību kolektīva vienlaidus platībā atrodas, kāds cits - arī vienlaidus medību iecirknis, protams, tikai citu mednieku vadībā un nereti arī atšķirīgā medību saimniecības attīstības vīzijā.
Tas, kas šobrīd sāk rosīties ap šiem 2000 ha (sākotnējiem 5000 ha) nav jāuztver tik "sekli", proti, minimālā iecirkņa platība - agri vai vēlu saistīsies arī ar līgumu slēgšanu starp zemes īpašniekiem un medību tiesību lietotājiem (iecerē princips, kad zemes īpašnieks meklēs mednieku, nevis mednieks zemes īpašnieku). Tāpat arī jau ar iepriekš pieminēto medību iecirkņu sadrumstalotību un B iecirkņa iekļaušanos A iecirkņa teritorijā.
Protams, arī šādos apjomos alni vēl nemedīs visi, bet to jau arī nevajag - jābūt taču kādai ekskluzīvai lietai
Būs, būs ... "ekskluzīva lieta", kad vienā reģionā sanāks kopā tādi vairāki divtūkstošnieki, no kuriem neviens nevarēs medīt aļnus. :D Tad priedes, egles un oši mežā būs ekskluzīvas sugas. :) Un varēsiet visai "neekskluzīvi" tupēt pie baznīcas ar cepuri rokā, lai varētu atlīdzināt pietiesāto skādi. Jo vainīgs būs neviens cits kā mednieks. :)
Šiem regulējums kādi 3000ha būtu pašā laikā.
Taču ir vietas, kur lielās platībās tā vai citādi ir nostiprinājušies dažādi biznesmeņi, kurus, vai nu komerciālas vai citu vēlmju dēļ, interesē tikai pēc iespējas lielāks dzīvnieku blīvums. Viņiem nospļauties par bioloģisko daudzveidību; par postījumiem...tieši viņu dēļ ik pa brīdim sākas mednieku un zemnieku rīvēšanās. Būtiskākais - ka parasti šādās vietās tiek izstumts vietējais kolektīvs, kuram lēmums par minimālo platību varētu būt nāvējošs.
Tad vēl ir situācijas un vietas, kur ir salīdzinoši maziņi iecirkņi, bet viņi veidoti ar mērķi medīt nelimitētos - un kādēļ gan tādi nevarētu pastāvēt?
Kā jau vienā komentāra kaut kad iepriekš rakstīju - licenču sadale pēc platībām, nevis "biešu kaudzēm" situāciju pakāpeniski pagriezīs pareizajā gultnē, jo vairs nevarēs uz 1000ha uzgāzt pāris kaudzes biešu un dabūt vairāk licenču nekā kaimiņu kolektīvs, kam 3000ha, bet naudas gāzt biešu tonnas vienkārši nav. Ar šo, protams, netiek pausts, ka dzīvnieku piebarošana nebūtu jāveic. Taču vairāku tonnu biešu kaudzes noteikti nav piebarošana.
Visu cieņu tam gaišajam prātam, kas šādu licenču sadales variantu izdomāja un - pagaidām nevajag skriet vezumam pa priekšu, domāju ka dažas šādas sezonas un situācija normalizēsies.
Vēl tikai vajadzētu ieviest minimāli obligāti nomedījamo dzīvnieku daudzumu, ar sadalījumu pa sugām un sezonas periodiem un kontroles mehānismus, lai šur tur izplatītā prakse "medīt" pie rakstāmgalda ar pildspalvu, tiktu izskausta, jo, labi gribot, šādā gadījumā varētu atrast pietiekoši daudz argumentus "nozieguma sastāvam" - tā ir apzināta nepatiesu ziņu sniegšana un faktu viltošana.
Pašreiz mums ir sistēma. Labāka vai sliktāka, bet - sistēma. Taču, tiklīdz mēs šo sistēmu atmetīsim vai "uzlabosim", sekas var būt neprognozējamas...
Iespējams, ka sistēma ir jāmaina. Taču par pamatu tam ir jābūt zinātniska visas situācijas izpēte, visu + un - izvērtēšana; vismaz 2 alternatīvu piedāvāšana un - mednieku viedokļa uzklausīšana. Savādāk, labu nodomu vadīti, varam nobruģēt ceļu uz elli...jeb - Beļģijas variantu; par kuru iesaku atkal un atkal palasīt šā gada pavasara MMD, lai neaizmirstas...
PS. Lai Saeimā būtu gaiši prāti - aicinu ļoti nopietni padomāt par ko balsot, no ilgtermiņa viedokļa pavērtējot attiecīgā politiskā spēka darbību...un ne tik daudz no mednieku pozīcijām, cik vispār no mūsu valsts un tautas ilgtermiņa perspektīvām. Jo viens secinājums ir pilnīgi skaidrs - līdzšinējā politika mūs lēnām iznīcina.
Ja runa iet par 3000 ha.MEŽA,tad piekrītu,tādā platībā jau kautkādas medības var sarīkot,bet ja tā ir kopējā platība,tad gan stipri maz.Nez vai ir kāds pagasts ar tik mazu platību?
Taisni minimālās platības ierobežojums būtu tas,kas neļautu kādam "biezajam" vai "plānajam" ieperināties citu platībās,jo uzreiz vienuviet 5000 ha. uzmest, diezvai kādam būtu pa plecam,toties uz šodienu pietiek sākumam ar dažiem ha.,lai noreģistrētu medību iecirkni un ar laiku varētu izplesties.Jo īpaši tagat,kad lauku cilvēki nabadzības mākti pārdod mežus - ideāla augsne pat ne īpaši bieziem "dzemdēt pundurus"
Par mazajiem iecirkņiem - it kā jau cēli mērķi - medīt nelimitētos,bet nu nebūsim naivi.Un vēl,ja pieņemsim,viens pagasts sadalījies tādos punduros, ar mērķi "medīt nelimitētos",tad kas gādās par postījumiem u.c. Jā,slēgs savstarpējās vienošanās,lai varētu medīt limitētos,bet tad uzreiz pieslēdzās princips - "Ja nenošaušu es,nošaus kaimiņš",un ņem zemē visu,kas kustās!
Tomēr lielos vilcienos esmu par lielām platībām-kolektīviem,ar piebildi gan,ka vismaz pārbaudes gadu, būtu jādod iespēju iziet katram,kurš sevi uzskata un jūtās mednieka cienīgs!
Par postījumiem nav jāgādā. Par tiem atbild mednieku formējums (kaut vai mikropundura izmēra), kuram ir līgums uz konkrēto platību. Jo postījuma gadījumā zemnieks jož uz mežniecību, noformē aktu un saņem licenci kaitnieka nomedīšanai. Ja medību tiesības ar līgumu iznomātas mikropundurim, tad kaitnieku medīs tas. Ja līguma nav vispār un zemnieks pats nav mednieks, tad viņam ir tiesības pieaicināt jebkuru oficiālu mednieku. Karķina maslom.
Par ņemšanu zemē visu, kas kustās. Nu off-topic tēma, skat pie malumedniecības. Ne jau iecirkņa lielums ir tas faktors kas to ieslēdz vai izslēdz.
Taisnība. Bet par ko tad lai balso? Kuri tad nav tie paši raustāmie ķipari? Mainās tikai kulītes, a vēži tie paši. Tikai viņus caur kulīti neredz. :)
Tas ir kaut kas jauns!Ir atkal grozījumi medību noteikumos? Pie kā piesaka medības šis neatkarīgais mednieks,kas reģistrē viņa nomedītos dzīvniekus?
Pēc CL arī mutisks līgums ir līgums. Zemniekam nav pienākums slēgt medību tiesību nomas līgumu uz gadu vai vairāk ar juridisku personu. Viņš to drīkst slēgt mutiski ar ko grib un pat uz dažām stundām. Galvenais, lai medību tiesības izmantotu mednieks, kurš par tādu tiek uzskatīts likuma priekšā.
Un nav tas nekas jauns.
Turklāt nav arī pieļaujams apstāklis , ka kāda medību kolektīva vienlaidus platībā atrodas, kāds cits - arī vienlaidus medību iecirknis, protams, tikai citu mednieku vadībā un nereti arī atšķirīgā medību saimniecības attīstības vīzijā.
Tas, kas šobrīd sāk rosīties ap šiem 2000 ha (sākotnējiem 5000 ha) nav jāuztver tik "sekli", proti, minimālā iecirkņa platība - agri vai vēlu saistīsies arī ar līgumu slēgšanu starp zemes īpašniekiem un medību tiesību lietotājiem (iecerē princips, kad zemes īpašnieks meklēs mednieku, nevis mednieks zemes īpašnieku). Tāpat arī jau ar iepriekš pieminēto medību iecirkņu sadrumstalotību un B iecirkņa iekļaušanos A iecirkņa teritorijā.
Būs, būs ... "ekskluzīva lieta", kad vienā reģionā sanāks kopā tādi vairāki divtūkstošnieki, no kuriem neviens nevarēs medīt aļnus. :D Tad priedes, egles un oši mežā būs ekskluzīvas sugas. :) Un varēsiet visai "neekskluzīvi" tupēt pie baznīcas ar cepuri rokā, lai varētu atlīdzināt pietiesāto skādi. Jo vainīgs būs neviens cits kā mednieks. :)