Re nu, pat nevajadzēja lai kāda no reti sastopamajām jaunavām tēmē caur stobru! Pietika ar divu "dāmiņu", melnās un rudās piepalīdzēšanu un biežāku aizbrauksanu. :)
manu jauno stobru laikam jau veikalā kāds/a piemīza :D
jo pirmajās dzinējmedībās (janvāra beigās) ar pirmo šāvienu (ar otru piešāvu lai nemocās) krita smuka cūciņa kuras āda tgd rotā viesistabas grīdu!
Pagājušā gadsimta 80-tajos iegādājos jaunu TOZ-34ER. Neiztiku bez palielīšanās diviem pazīstamiem Kurzemes "mežabrāļiem". Pirmais pēc ilgākas izpētīšanas vairākkārt met plecā un beigās paziņo- nu, ja trāpīsi, tad kritīs. Otrais ar neiztur- padod man šurp. Stingri uzspiež plaukstu uz stobru galiem un kādu laiku patur, pēc tam pēta tur izveidojušos astotnieku un saka- ne vella tur nebūs, paskaties riņķi nav pat īsti zilā krāsā. Pirmais ar uzmet aci un piebalso- nu ja tā skatās.... Prasu ko tad tagad darīt? Esot divas nedēļas jāpatur zirgu stallī, tad procedūra jāatkārto, ja nospiedumu krāsa nav mainījusies, tad vēl divas nedēļas un tad būšot diezgan. Taisnība tomēr izrādījās tam pirmajam vecim.
Jā, aimirsu pateikt, ka gadiem ejot, esmu apguvis vajadzīgās iemaņas un tagad jaunu ieroci testēju pēc tās otrās metodes, ko arī jaunajiem medniekiem silti iesaku apgūt.
Re nu, pat nevajadzēja lai kāda no reti sastopamajām jaunavām tēmē caur stobru! Pietika ar divu "dāmiņu", melnās un rudās piepalīdzēšanu un biežāku aizbrauksanu. :)
jo pirmajās dzinējmedībās (janvāra beigās) ar pirmo šāvienu (ar otru piešāvu lai nemocās) krita smuka cūciņa kuras āda tgd rotā viesistabas grīdu!