Neviens lielas i-neta greenpeacists nepalīdz un nedod tik lielu labumu meža zvēriem, kā visparastākais mednieks. Protams, lielie "dabas draugi" vienīgi morāli atbalsta meža zvērus, noniecinot viņu pāri darītājus-medniekus-ar interneta komentāriem un rakstiem. :) Bargajā ziemā pie -30 kaut kā neredzās, kad pilni meži būtu ar "zaļo" mašīnām, kas vestu barību stirniņām un briežiem, jo zeme ir pārāk sasalusi un ar lielu sniega kārtu. Pat saulainā, jaukā, siltā dienā nebrauc. Bet visuzticīgāko mednieku auto gan kādā meža stūrī ieraudzīs, stiepjot maisus un vannas ar no pagraba paņemtajiem āboliem, bietēm, burkāniem un kartupeļiem. Mednieks ir tas, kurš saprot meža zvērus un dabu vislabāk. Viņš zina ko šaut un ko nešaut. Viņš redz, kad mežā ir problēmas. Medības ir daudz kas vairāk, kā tikai nogalināšana.
Jā, komentāri TVnetā bija šaumīgi un pat aizskaroši, tiešām žēl tos cilvēku, kas var atļauties pateikt:" Ļoti žēl. Vajadzēja izlaist zarnas" vai arī "Novēlu visiem medniekiem dabūt ilkni vai kolēģa lodi ribās, lai arī kārtīgi pamokās", kaut ko tādu var atļauties pateikt tikai slims cilvēks.:(
Mednieka 2010 tēls sabiedrība varētu būt arī labāks, es pats dzīvoju laukos, un lauku iedzīvotāju attieksme pret medniekiem ir neitrāla, vai pat pozitīva, jo viņi saprot, kas būs ja, piemēram, savairosies mežacūkas, tas ļoti priecē. Bet pilsētā ir pavisam cits stāsts, jo lielākā daļa pilsētnieku savu iespaidu par medībām gūst lasot komentārus delfos...:( un, lai mainītu šo uzskatu, katram no mums ir jāiegulda savas pūles, argumentēti un interesanti jāapstāta, kas tās medības ir par zvēru un ko mēs, kā mednikei darām dabas labā.
Diemžēl arī mūsu pašu vidū ir mednieki, kas mums ceļ neslavu, piemēram, reizi vajadzēja dzirdēt, kā kāds "īsts mednieks" esot nošavis stirnu ar pīļu skrotīm, un kā stirna 15 min pirms nāves sāpēs mocījusies..:(, šādi indivīdi ir jāizskauž no mūsu vidus!
Bet ja pa tēmu tad, Mednieks 2010 ir sakarīgs vecis, kas savu brīvo laiku ir izvēlējies pavadīt pie dabas, kas nebaidās sasmērēt rokas, kuram ir laba humora izjūta, un kurš ir lepns par to, ka ir mednieks!!!
Pārliecināt, turklāt visus, noteikti nevar. Taču no "-" viedokli pavērst vismaz par neitrālu [apmēram, lai sabiedrības loceklis parastais domā: "Nu jā, labi tas nav, bet tas ir nepeiciešamais ļaunums..."] varam.
un pie tā ir jāstrādā. Tādēļ arī tēma - jo vairāk viedokļu, jo labāk, jo pamazām var izvilkt esenci...
PS. paldies tiem, kas kko te ieraksta ;)
Mednieks nevar parliecināt nemednieku ka medības ir normāla dzīves sastāvdaļa,jo mēs pat dažādi skatamies uz meža dzīvniekiem ,pļavā ieraugot stirniņu nemednieks vispirms redz austiņas,deguntiņu,ķepiņas,bet mednieks priekšējo lāpstiņu.
Labāk ir uzbūvēt desmit ķīmiskas rūpnīcas, kuras ražos flīsa cepures. Tas nekas, ka apindēs miljonus dzīvnieciņu. To tieši neviens neredzēs un pats nedarīs. Sirdsapziņas visiem tīras un oki doki.
Zelta vārdi!!! Tāda ir mūsu sabiedrības domāšana!!! Pats sliktākais ka šādu domāšanu iesēj skolās - pēc tam kultivē universitātēs utt.utt. Problēma ir viena, ka parastā tauta nedomā, jo nav jau jādomā ir TV, i-nets u.c. veidi, kas piesārņo mūsu galvas!
Ja kaut viens indivīds padomātu, ko viņš ar savu darbību kopumu nodara pasaulei tad nu mednieks ir balts un pūkains!!!
OK! Aizrunājos! :)
Pocitīvā lieta ir tāda, ka tomēr ir cilvēki, kas tā nedomā un uzskata medības un medniekus par pozitīvu ģēlu! Un tas ir tikai loģiski!
Kad man kāds saka ka ir slikti ka es nomedīju dzīvnieku es viņam pajautāju vai labāk ir izaudzēt mājās cūku, kura Tev uzticās un domā, ka Tu esi labs un tad to ar bomi nosist? Un apēst? Tanī momentā cilvēki aizdomājas un saprot, ka gaļa tomēr neaug kokos ne arī Rimi plauktos!!!
Dainim liels plusiņš par "pēdējais teikums no sievas":) Diemžēl. Tas jau nenozīmē, ka sieva neēstu gatavu smaržīgu mednieku desiņu, vai tikko ceptas čurkstošas kotletes....Bet nu rokas smērēt un gatavot - tas jau mūsdienu sievietēm ir tā, kā ir. Ne jau nu visām par laimi.
Bērnībā, kad stiepu mājās mugursomu ar gaļu - biju neizsakāmi lepns, ka esmu apgādnieks, ka rūpējos par savējiem. Tas pats attiecas uz zvērādu apģērbiem un cepurēm visiem ģimenes locekļiem. Protams tajā nodarbē bija arī neizsakāms azarts, cīņas un sacensības gars un prieks par dabas skatiem, izjūtām, esot dabā iekšā pa īstam, saprotot, kas tur notiek.
Šobrīd ir populāra dubultā morāle. Caunas cepuri nav labi nēsāt - dzīvnieciņa žēl. Labāk ir uzbūvēt desmit ķīmiskas rūpnīcas, kuras ražos flīsa cepures. Tas nekas, ka apindēs miljonus dzīvnieciņu. To tieši neviens neredzēs un pats nedarīs. Sirdsapziņas visiem tīras un oki doki.
Atcerieties filmu,"Nacionālo medību īpatnības",neskatoties uz visām dullībām kas tika pastrādātas,ieskaitot fotogrāfēšanos ar lācēnu,dzeršanu,pirtī iešanu utt.visam cauri iet ar humoru piesātināts labestības vilnis.Visa vadmotīvs ir kopīga atrašanās pie dabas,sevišķi filmas beigās kad pamatsižets savijas ar agrāko laiku medību retrospekciju,it kā nekas netika nomedīts bet pēdējie vārdi ir"horošaja bila ohota".Var būt sentimentāli bet man liekas ka īsts mednieks necenšas pagrābt visu ko daba dod materiāli ir arī morālās vērtības.Diemžēl patlaban dzīvojam badmirības ērā,laikā kad no latviešu taisnprātības un goda prāta maz kas palicis.Sākums bija krievu okupācija un Staļins,tagad pašu bāleliņi un eiropa kura īsteno to pašu genocīdu un asimilācijas politiku,tikai rozā cimdos.Tādos apstākļos neizdzīvo lepnie un godīgie,tikai blaktis un žurkas.Tapēc vajag tiekties būt saimniekiem savā zemē,mežā un Valstī,ne priekšniekošanas ziņā bet gan saimnieciskā.Pārējo pa vietām saliks laiks,tikai vai mēs to piedzīvosim?
mednieks 2010
Aprīkots ar augstas precizitātes ieročiem un cenšās sekot ieroču attīstībaj.
Nemitīgi apspiež sevī senču asinsbalsi ,jo nomedīt stirnu vai mežacūku kļūst vieglāk kā noķert zivi,braucot uz mežu pēdējais teikums no sievas "gaļu neved",pašas medības aizņem max.3 stunda(labi ka ir bebri,var paķēpāties)
Zvērs ir un ir piebarots.
mednieks sabiedrībā ,vajag acerēties ka lielākaj daļaj būs neitrāla attieksme un lai tāda arī paliek.
Valsts ekonomikai mednieks ir noderīgs.
mednieks globalizācijā ?man pa īsu aizskriešu uz veikalu.
Pieaug medību platības un to kvalitāte. Sakarā ar totālo mežu izciršanu vecās audzes nomaina jaunaudzes. Aizaug lauksaimniecības zemes, cilvēki pamet laukus. Tas palielina dzīvnieku uzturēšanās platības un barības bāzi.
Medību komercializāciju pozitīvi ierobežo neattīstītā infrastruktūra. Varam pateikt paldies VASam. Izārdītie ceļi un stigas, pielūžņotās un izdangātās cirsmas, jaunaudžu kopšana ceļgala augstumā, tas atbaidīs izlepušos veiesmedniekus. Tikai nevajag pašiem celt viesu mājas un guļamtorņus, cirst vārnukājas. Lai medās briežu dārzos. Tad arī pensionāru kolektīviem ir cerības vēl kādu laiku pastāvēt.
Pilnīgi negaidīti atslābst varas iestāžu terors pret medniekiem. Medības vairs nav jāpiesaka, diezgan ticami ka atcels ieroču pārregistrāciju, likums par 2000ha arī izskatās iestrēdzis. Krīzei izrādās arī pozitīvas sekas.
Tik tālu viss būtu skaisti, bet aiziet viena medību filosofija, tās vietā nāk cita. Beigušies laiki kad medībs atmaksājās, kad patīkamais savienojās ar lietderīgo. Platību maksājumi un transporta izmaksas nesamērīgi ceļ kg cenu. Gaļas medību vietā nāk trofeju medības.
Tas savukārt rada ētisku problēmu, nomelno mednieka tēlu sabiedrībā. Cilvēku vairums ir atrāvušies no dabas, vīrieši pārsvarā zaudējuši pamatinstinktu - medību azartu. Sabiedrības vairākumam dzīvnieku šaušana prieka (trofeju) pēc nav pieņemama. Un nevar teikt ka viņiem nebūtu daļa patiesības. Ja gaļas medības sabiedrība pieņemtu, tad par trofeju medībām gaidāma nikna cīņa ar visu veidu zaļajiem. Tie prot pacelt balsi.
Mednieka 2010 tēls sabiedrība varētu būt arī labāks, es pats dzīvoju laukos, un lauku iedzīvotāju attieksme pret medniekiem ir neitrāla, vai pat pozitīva, jo viņi saprot, kas būs ja, piemēram, savairosies mežacūkas, tas ļoti priecē. Bet pilsētā ir pavisam cits stāsts, jo lielākā daļa pilsētnieku savu iespaidu par medībām gūst lasot komentārus delfos...:( un, lai mainītu šo uzskatu, katram no mums ir jāiegulda savas pūles, argumentēti un interesanti jāapstāta, kas tās medības ir par zvēru un ko mēs, kā mednikei darām dabas labā.
Diemžēl arī mūsu pašu vidū ir mednieki, kas mums ceļ neslavu, piemēram, reizi vajadzēja dzirdēt, kā kāds "īsts mednieks" esot nošavis stirnu ar pīļu skrotīm, un kā stirna 15 min pirms nāves sāpēs mocījusies..:(, šādi indivīdi ir jāizskauž no mūsu vidus!
Bet ja pa tēmu tad, Mednieks 2010 ir sakarīgs vecis, kas savu brīvo laiku ir izvēlējies pavadīt pie dabas, kas nebaidās sasmērēt rokas, kuram ir laba humora izjūta, un kurš ir lepns par to, ka ir mednieks!!!
un pie tā ir jāstrādā. Tādēļ arī tēma - jo vairāk viedokļu, jo labāk, jo pamazām var izvilkt esenci...
PS. paldies tiem, kas kko te ieraksta ;)
Zelta vārdi!!! Tāda ir mūsu sabiedrības domāšana!!! Pats sliktākais ka šādu domāšanu iesēj skolās - pēc tam kultivē universitātēs utt.utt. Problēma ir viena, ka parastā tauta nedomā, jo nav jau jādomā ir TV, i-nets u.c. veidi, kas piesārņo mūsu galvas!
Ja kaut viens indivīds padomātu, ko viņš ar savu darbību kopumu nodara pasaulei tad nu mednieks ir balts un pūkains!!!
OK! Aizrunājos! :)
Pocitīvā lieta ir tāda, ka tomēr ir cilvēki, kas tā nedomā un uzskata medības un medniekus par pozitīvu ģēlu! Un tas ir tikai loģiski!
Kad man kāds saka ka ir slikti ka es nomedīju dzīvnieku es viņam pajautāju vai labāk ir izaudzēt mājās cūku, kura Tev uzticās un domā, ka Tu esi labs un tad to ar bomi nosist? Un apēst? Tanī momentā cilvēki aizdomājas un saprot, ka gaļa tomēr neaug kokos ne arī Rimi plauktos!!!
Bērnībā, kad stiepu mājās mugursomu ar gaļu - biju neizsakāmi lepns, ka esmu apgādnieks, ka rūpējos par savējiem. Tas pats attiecas uz zvērādu apģērbiem un cepurēm visiem ģimenes locekļiem. Protams tajā nodarbē bija arī neizsakāms azarts, cīņas un sacensības gars un prieks par dabas skatiem, izjūtām, esot dabā iekšā pa īstam, saprotot, kas tur notiek.
Šobrīd ir populāra dubultā morāle. Caunas cepuri nav labi nēsāt - dzīvnieciņa žēl. Labāk ir uzbūvēt desmit ķīmiskas rūpnīcas, kuras ražos flīsa cepures. Tas nekas, ka apindēs miljonus dzīvnieciņu. To tieši neviens neredzēs un pats nedarīs. Sirdsapziņas visiem tīras un oki doki.
Un tad katram uz to tiekties.
Aprīkots ar augstas precizitātes ieročiem un cenšās sekot ieroču attīstībaj.
Nemitīgi apspiež sevī senču asinsbalsi ,jo nomedīt stirnu vai mežacūku kļūst vieglāk kā noķert zivi,braucot uz mežu pēdējais teikums no sievas "gaļu neved",pašas medības aizņem max.3 stunda(labi ka ir bebri,var paķēpāties)
Zvērs ir un ir piebarots.
mednieks sabiedrībā ,vajag acerēties ka lielākaj daļaj būs neitrāla attieksme un lai tāda arī paliek.
Valsts ekonomikai mednieks ir noderīgs.
mednieks globalizācijā ?man pa īsu aizskriešu uz veikalu.
Medību komercializāciju pozitīvi ierobežo neattīstītā infrastruktūra. Varam pateikt paldies VASam. Izārdītie ceļi un stigas, pielūžņotās un izdangātās cirsmas, jaunaudžu kopšana ceļgala augstumā, tas atbaidīs izlepušos veiesmedniekus. Tikai nevajag pašiem celt viesu mājas un guļamtorņus, cirst vārnukājas. Lai medās briežu dārzos. Tad arī pensionāru kolektīviem ir cerības vēl kādu laiku pastāvēt.
Pilnīgi negaidīti atslābst varas iestāžu terors pret medniekiem. Medības vairs nav jāpiesaka, diezgan ticami ka atcels ieroču pārregistrāciju, likums par 2000ha arī izskatās iestrēdzis. Krīzei izrādās arī pozitīvas sekas.
Tik tālu viss būtu skaisti, bet aiziet viena medību filosofija, tās vietā nāk cita. Beigušies laiki kad medībs atmaksājās, kad patīkamais savienojās ar lietderīgo. Platību maksājumi un transporta izmaksas nesamērīgi ceļ kg cenu. Gaļas medību vietā nāk trofeju medības.
Tas savukārt rada ētisku problēmu, nomelno mednieka tēlu sabiedrībā. Cilvēku vairums ir atrāvušies no dabas, vīrieši pārsvarā zaudējuši pamatinstinktu - medību azartu. Sabiedrības vairākumam dzīvnieku šaušana prieka (trofeju) pēc nav pieņemama. Un nevar teikt ka viņiem nebūtu daļa patiesības. Ja gaļas medības sabiedrība pieņemtu, tad par trofeju medībām gaidāma nikna cīņa ar visu veidu zaļajiem. Tie prot pacelt balsi.