Forums

Vai kāds ir jau pasludinājis Cirša k-ga piedāvāto sarakstu par absolūtu patiesību? Nebūt nē. Tas ir pamatmateriāls, bāze, atskaites punkts, pagrieziena svira - sauciet kā gribat. Bet ir. Cilvēks ir apzinājies problēmu, padomājis un uzlicis uz papīra savu viedokli, kas ir vērtējams kā taustāms rezultāts tālākajai darbībai. Kurš no šejienes kritizētājiem var pielikt blakus ko līdzvērtīgu? Neko, ja neskaita abstraktu kritiku, mistiskus linkus, pasaku par trim sivēntiņiem un citu, labākajā gadījumā, populārzinātnisku informāciju.
Tā kā - process ir tikai sācies.

Paldies Žannai par linku un "paralēlajā forumā" rakstītājiem, kuri būtībā jau pateikuši daudz no tā, ko šeit vēlējos rakstīt. Nu nevar viena cilvēka zināšana vai pareizāk - nezināšana būt par pamatu tam, ar kādiem suņiem turpmāk medīsim Latvijā. Tā būtu milzīga "nabadzības apliecības" parakstīšana pašiem priekš sevis. Kā jau tika minēts, brīdī, kad tiek (vai tikusi) radīta konkrētā šķirne, ir "radīti" arī tās standarti un noteikts konkrētais pielietojums (tātad, noteikts arī tas, vai šķirne ir medību vai nav). Un punkts! Pašreiz problēma medībās ir šķirnes medību suņu trūkums, nevis "lauvu suņu pārpilnība" medību ārēs! Gribu atgādināt arī, ka šobrīd visiem medību kinologiem tik mīļās laikas, nebūt nav "latviešu medību tradīcija" - pirmās Latvijā no Kirovas, Maskavas un Ļeņingradas tika ievestas laikā, kad biju "sīkā", līdz tam "tradicionālāki" bija dzinēji, putnu un alu suņi. Vēl pārdomas raisīja mans nesenais "izbraukums" uz Nīderlandi, kurā medī ar tik daudzu (tieši nelielām medību platībām piemērotām un neagresīvām) suņu šķirnēm, kādas mēs pat dzirdējuši neesam. Tad kādēļ ar kaut kādu analfabētisku sarakstu liegt jebkādu iespēju šīm šķirnēm jebkad parādīties medībās Latvijā un, iespējams, tieši piemērotības dēļ, iekarot savu vietu?! Tāpat - bez minētā "aļņu suņa" arī tepat kaimiņos ir daudz šķirņu, kuras neizmantojam, bet, iespējams, varētu veiksmīgi izmantot (piemēram, putnu rudens medībām???). Ja ir patiesība, kā te zinātāji teic, ka kopumā vispār ir tikai +/- 400 medībām radītu šķirņu, tad (ja nu tik ļoti tiešām gribas kaut ko aizliegt) - vai vieglāk nebūtu sanākt kopā tiešām zinošiem speciālistiem, pārskatīt šo "kopīgo" sarakstu un iespējams (jā - tikai, iespējams)atrast šajā sarakstā tikai tās dažas milzu "slepkavnieciskās" šķirnes, kas pie mums nebūtu īsti piemērotas? Vai arī apdomāt variantu par noteikta izmēra (kāda - tas nopietni jāizdiskutē) suņu skaita limitēšanu vienās medībās? Nu, piemēram - ja ir takša vai spaniela izmēra suņi - lai skrien kaut 20, bet, ja parādās "lielās" laikas, bladhaundi utt. tad - tikai noteikts skaits (2?3? vai taml.?)? Un tomēr, man tā domāt, kad līdz suņu pārpilnībai medībās kopumā mums vēl dikti tāls ceļš ejams...
P.S. Bet par šaušanu... Cik nu zinu, ML jaunās grozīšanas priekšlikumos, bija arī LKF priekšlikums par pilnīgu suņu šaušanas izslēgšanu no Medību likuma... Un tad vairs nebūs arī vielas diskusijai - kurš šaujams, kurš nē. Ja vien mēs, mednieki, to pieļausim...

Juris Bērziņš sen.
Nu man jau liekas, ka dzelzs priekškars jau kādu laiku mūsmājas no visas pasaules neatdala ;)
Un es, vēl nebūt neesot Bībeles vecumā, vēl minos laikus, kad kinologi visā nopietnībā apsprieda: vai mūsu apstākļiem laikas kā medību suņi vispār ir piemērotas ;) Pirms cik gadiem Latvijā tika ievesti vācu medību terjeri, bavārieši, veimārieši? Šodien šīs šķirnes tiek veiksmīgi izmantotas medībās. Šāds saraksts ierobežotu jaunu perspektīvu suņu šķirņu ieviešanu. Jaunas šķirnes cilvēki ieved, izmēģina un secina, ir vai nav piemērots, un nekā slikta es tur nesaskatu. Ļoti perspektīva jauna šķirne borderterjers pašlaik tiek aprobēta Krievijā. Strādājot ne sliktāk par jagdiem. Ukrainā no ASV ir ievesti patterdeili- terjeru šķirne, kas ir selekcionēta nūtriju medībām. Pieļauju, ka arī bebru medībām tie varētu būt piemēroti.

Te faktiski ir klasisks piemērs divām pretējām situācijām, kas rada dilemmu:
vai nu
1.absolūts uzskaitījums, kas protams, nekad nebūs visiem labs un visus apmierinošs (vienmēr uzradīsies kāds, kas teiks, ka viņa XY šķirnes suns ir medību suns un kādēļ tas nav iekļauts);
vai arī
2. ir ģenerālklauzula, kuru prakse piepilda ar saturu - arī nav pārāk veiksmīgs pasākums, jo pasaulē patiešā ir suņu šķirnes, kuras ir selekcionētas pavisam citiem medību apstākļiem un kuru izmantošana Latvijas apstākļos būtu sadisms, vai kuriem ar "medību" sakars tik tāds, ka to senči kādreiz, kad zāle bija zaļāka, izmantoti medībās.
Vidusceļam tuvāks būtu variants ar šķirņu grupu noteikšanu - no vienas puses atklāts saraksts, no otras - tomēr noslēgts, jo galīgi dīvainus radījumus nevienā grupā ietilpināt nevarētu. Kaut kā tā - būtu kinoloģijas gaišākajiem prātiem jānāk kopā, jānorok cirvji un jautājums jāsakārto, ņemot vērā mednieku intereses.
Domāju, ka šis būs viens no biedrības top jautājumiem.
PS. Judikatūra (tiesas spriedumi) paģēr medniekam zināt, ka tas ir šķirnes medību suns - izšaut drīkst tikai uz klaiņojošu bezšķirnes vai šķirnes, kas nav medību, suns, ja tas ir tālāk par 200m no apdzīvotas vietas. Bet pasaulē "medību" šķirņu ir vismaz krietns simts. Protams, ka tas nav normāli, ka medniekam būtu jāzubra no galvas n-tās suņu šķirnes. Un nekur nav zvanīts, ka tas ērms, kas izskatās pēc mistiska jaukteņa, patiesībā nav X-terjers, ar kuru Mozambikā medī surikātus...
Tā kā no šīs un blakus tēmas izriet tālākais jautājums - vai mednieks vispār grib privilēģiju šaut klaiņojošus suņus? Ja grib - tad bezšķirnes izmantošana jāaizmirst un šķirnes jāklasificē; ja negrib - tad nevajag pēcāk vaidēt, ka neko darīt, ka pie barotavas aplasa stirnas, ka dienesti nereaģē, jo tiem nav līdzekļi, bet šaut nedrīkst...
Katrai maizei - sava garoza...

P.S. Paldies Cirša k-gam par situācijas izpratni un reālu priekšlikumu. Ar to tad arī varētu sākt.

Varbūt pietiek skatīties apkārt pa pasauli un tomēr pieķerties un sakārtot šo lietu (medību suņu tiesisko regulējumu) pašu mājās?
Citādi arī visi citi pašmāju tiesību akti būtu jāpasludinā par liekiem - Eiropā un pasaulē taču ir - pietiek ar tiem.

skatās FCI standartos, tur ir rakstīts kurš ir un kurš nav medību suns

Redz, kā... :( Traki!
Bet nu vienmēr būs neapmierinātie... :( Un, manuprāt, šo terminu "šķirnes medību suns" būtu jāatstāj kā ģenerālklauzula un lai judikatūra to arī tirda un domā. Jo termins nav "Medību šķirnes suns", bet gan "šķirnes medību suns", tas jau vien norāda, ka šķirnei kā tādai nav nozīmes, bet gan tas, ka sunim ir jābūt šķirnes un medību sunim.

Man patika Žannas links, labs... značit tomēr ir problēmas tanī jomā, un nebīju citā TOPIKĀ es tikai vienīgais urdītājs.. ar savu Kalab??? :::)))