Pieļauju,ka pašlaik.domājot par nākotni, no dzinējmedībām vajadzētu atteikties vispār un vairāk pievērsties piebarošanai. Tik grūti laiki ,kā patrieiz ir reti kuru gadu. Liekā trenkāšana pa dziļo sniegu zvērus nodzenā vēl vairāk un tie zaudē daudz spēkus. Bet tas ,protams , katra medību kluba ziņā.
Nezinu kā saldus pusē, bet pie Jelgavas ledus kārta ir ~ 1-1,5cm bieza un stirnas iet tam pa virsu(neielūzt), bet ar paiku un guļvietām šamajām gan būs problēmas lielākas nekā pagājušo ziemu! Švakāk ar to ''sērsnu'' ir briežiem tie krīt cauri un lielās cūkas arī, bet pērniķi pa virsu iet! Pašam gan tā švakāk paiet sniegs līdz ceļiem un ču 'xu pietrūkst lai neielūztu!
Šodien biju mežā un,diemžēl, Rīgas pievārtē stirnas lūst cauri sērsnai.Lapsas gan iet pa virsu svilpodamas(trīs gan svilpo uz mākoņa maliņas:)).
Man šķiet,ka stirnām tagad ļoti derētu iztīrīti mežu ceļi(nu vismaz līdz barotavām).Kamēr ņēmos ar lapsām,pāris stirnas bija atnākušas pa iebraukto sliedi,un nostaigājušas gar pašu mašīnu,nemaz nebīstoties no auto.Pašlaik sniegs vēl ir viegls,īpaši mežā-līdz zemei viņas viegli izkārpas.Auksts arī vēl nav ,tāka ar barību problēmām nevajadzētu būt,bet nu pārvietoties viņām,tiešām,ir grūti.
tikko no meža atbraucu un domāju ka stirnas lūzt iekšā sniegā, bet nekā stirnas iet sērsnai pa virsu par ko es biju izbrīnīts, bet barību uz lauka gan laikam nevar izkarpīt, ievedu bietes, burkānus, kartupeļus, bet pie āboliņa rulona gan vēl neiet. protams sniegu attīriju arī!
par dzinējmedībām pilnībā piekrītu, ka tās nav jārīko.
Slēpts
26.12.2010. 13:20
Kur būtu pareizāk izvietot skābsiena ruļļus?Mežā vai laukmalēs?
Diemžēl iepriekšējā adrese nepievienojas pilnībā, tāpēc tekstu iekopēju šeit.
Biežāk uzdotie jautājumi, kā palīdzēt stirnām:
• Cik apdraudētas šajā ziemā ir stirnas?
Daudz stirnu ies bojā, taču pat zaudējot ¾ no stirnu populācijas, Latvijā būs vairāk stirnu nekā bija 2000. gadā. Vairāk cietīs tie dzīvnieki, kas bija pieraduši uzturēties lauksaimniecības zemēs, krūmājos un cilvēku apdzīvotās vietās, jo tur barošanās un drošības apstākļi dziļā sniegā ir sliktāki nekā mežu masīvos. Šajā vasarā stirnu kazām nebūs daudz kazlēnu, un āžiem neizaugs visai skaisti ragi, taču, ja barga ziema neatkārtosies, 2011. gadā būs daudz kazu ar 3 kazlēniem un āžu ar gariem simetriskiem ragiem.
• Vai stirnām vajag palīdzēt piebarojot?
Dabiski ieviesušai savvaļas sugai Latvijas faunā palīdzēt nav nepieciešams. Kā sugai, ko vēlas arī medīt, ir jāpalīdz, lai saglabātu saimnieciski nozīmīgu skaitu. Nelielos apmēros piebarošanu var veikt arī lauku iedzīvotāji, kuri nav mednieki, lai apmierinātu savas ētiskās un estētiskās vajadzības.
• Kādu barību labāk izmantot?
Vasarā kaltētas lapu (apses, kārkli, pīlādži, vīgriezes, avenāji) slotiņas, ābolus, sīkus kartupeļus vai kartupeļu mizas, sasmalcinātas bietes, piemājas saimniecībā audzētus burkānus, kāpostu lapas, mazās devās skābsienu, auzas, apšu zarus.
• Vai stirnas ēd sienu?
Gandrīz neēd stiebrzāles, izlasa dažādu augu lapiņas, āboliņa stublājus, pienenes u.c. Nepiemērots vēlu pļauts siens.
• Vai jābūt sāls laizītavai?
Janvārī un februāra pirmajā pusē lielajā salā sāls drīzāk iedarbojas negatīvi – rada slāpes un papildus prasību pēc sulīgās barības, kas rezultātā var novest pie caurejas. Sākoties regulāriem atkušņiem, kā arī pavasarī līdz pat ziemas apmatojuma nomaiņai sāls ir vēlama. Labāk laizītavu iekārtot tā, lai nebūtu tieša piekļuve sāls kristāliem.
• Vai stirnas var gulēt sniegā?
Jā, veselai stirnai gulēšana sniegā nav bīstama.
• Kā pareizi piebarot?
Barība jāizvieto pēc iespējas izkliedēti, daudzās vietās. Speciāli būvētas barotavas jācenšas izvietot tā, lai dzīvnieki neposta meža kultūras, nākot uz barotavu, nešķērso autoceļus un stirnām viegli nevarētu pielavīties plēsēji. Sulīgā barība un spēkbarība (graudi) reizē jāliek ne vairāk kā 1 kg uz vienu dzīvnieku diennaktī, pirms tam noskaidrojot, cik dzīvnieku barotavu apmeklē. Jāatceras, ka dziļā sniegā vienā vietā izgāzt pārāk daudz sulīgās barības ir kaitīgi stirnu gremošanas sistēmai, un pēc ilgstošas tās lietošanas dzīvnieks novārgst un nobeidzas.
• Cik ilgā laikā stirnu skaits atjaunosies?
Ja nesekos citas bargas ziemas, populācija atjaunosies 3-5 gados. Parasti mednieki pieļauj kļūdu, gaidot atjaunojamies augstu stirnu blīvumu, un tikai tad atsāk medības. Lai izvairītos no postījumiem un atgūtu agrākās medību iespējas, medību slodze jāpalielina, tiklīdz sāk novērot dzīvnieku skaita palielināšanos. Stirnu populācija var neatjaunoties tur, kur saglabājies liels staltbriežu un meža cūku blīvums.
• Ko nedrīkst darīt nekādā gadījumā?
Aizliegts slimu vai novārgušu stirnu sagūstīt un turēt nebrīvē, ja nav speciālas šādai rīcībai izsniegtas atļaujas. Par nobeigušos, slimu, savainotu vai bezspēkā nonākušu atrastu medījamo dzīvnieku jāziņo tuvākai Valsts meža dienesta reģionālai struktūrvienībai (mežniecībai vai mežsargam, ja zināms tā kontakttālrunis). Jāsaprot, ka šādos apstākļos visiem dzīvniekiem palīdzēt nav iespējams, bet informācija par dabiskās mirstības apjomu ir ļoti svarīga turpmākai populācijas apsaimniekošanai.
Valsts meža dienesta
Medību daļa
Jā, šobrīd ir smagi – sniegs līdz ceļiem un pa virsu sērsna (ledus) – un kas zin kā būs turpmāk, jo ziema vēl nav pat pusē! Šobrīd buķeļi vēl sprigani, bet – cik ilgi? Šodien apbraukāju barotavas un buķeļi guļ blakus tām, negribīgi iet pa sērsnu (jo lūzt iekšā ar visām 4-ām) un labprāt izmanto mašīnas iebraukto sliedi.
Diemžēl arī šoziem šī, pērn VMD sniegtā, informācija būs aktuāla - http://www.latma.lv/downloads/...
Par dzinējmedībām pilnībā piekrītu, taču, ja arī kāds rīkos, tad nevaru iedomāties kādi grēki jāatpelna tiem, kas ies par dzinējiem. Šodien pamēģināju izbrist – bez komentāriem!
P.S. Lapsas gan iet kā pa galdu!
Kopš vakardienas sērsnas biezums sasniedzis gandrīz 1cm biezumā-pareizāk sakot tā vairs nav sērsna, bet gan leduskārtiņa virs sniega vistiešākajā nozīmē!
šobrīd uz "sērsnas" jau pat ūdens peļķites uzkrājas! (Tas Balvu pusē!)
Man šķiet,ka stirnām tagad ļoti derētu iztīrīti mežu ceļi(nu vismaz līdz barotavām).Kamēr ņēmos ar lapsām,pāris stirnas bija atnākušas pa iebraukto sliedi,un nostaigājušas gar pašu mašīnu,nemaz nebīstoties no auto.Pašlaik sniegs vēl ir viegls,īpaši mežā-līdz zemei viņas viegli izkārpas.Auksts arī vēl nav ,tāka ar barību problēmām nevajadzētu būt,bet nu pārvietoties viņām,tiešām,ir grūti.
par dzinējmedībām pilnībā piekrītu, ka tās nav jārīko.
Biežāk uzdotie jautājumi, kā palīdzēt stirnām:
• Cik apdraudētas šajā ziemā ir stirnas?
Daudz stirnu ies bojā, taču pat zaudējot ¾ no stirnu populācijas, Latvijā būs vairāk stirnu nekā bija 2000. gadā. Vairāk cietīs tie dzīvnieki, kas bija pieraduši uzturēties lauksaimniecības zemēs, krūmājos un cilvēku apdzīvotās vietās, jo tur barošanās un drošības apstākļi dziļā sniegā ir sliktāki nekā mežu masīvos. Šajā vasarā stirnu kazām nebūs daudz kazlēnu, un āžiem neizaugs visai skaisti ragi, taču, ja barga ziema neatkārtosies, 2011. gadā būs daudz kazu ar 3 kazlēniem un āžu ar gariem simetriskiem ragiem.
• Vai stirnām vajag palīdzēt piebarojot?
Dabiski ieviesušai savvaļas sugai Latvijas faunā palīdzēt nav nepieciešams. Kā sugai, ko vēlas arī medīt, ir jāpalīdz, lai saglabātu saimnieciski nozīmīgu skaitu. Nelielos apmēros piebarošanu var veikt arī lauku iedzīvotāji, kuri nav mednieki, lai apmierinātu savas ētiskās un estētiskās vajadzības.
• Kādu barību labāk izmantot?
Vasarā kaltētas lapu (apses, kārkli, pīlādži, vīgriezes, avenāji) slotiņas, ābolus, sīkus kartupeļus vai kartupeļu mizas, sasmalcinātas bietes, piemājas saimniecībā audzētus burkānus, kāpostu lapas, mazās devās skābsienu, auzas, apšu zarus.
• Vai stirnas ēd sienu?
Gandrīz neēd stiebrzāles, izlasa dažādu augu lapiņas, āboliņa stublājus, pienenes u.c. Nepiemērots vēlu pļauts siens.
• Vai jābūt sāls laizītavai?
Janvārī un februāra pirmajā pusē lielajā salā sāls drīzāk iedarbojas negatīvi – rada slāpes un papildus prasību pēc sulīgās barības, kas rezultātā var novest pie caurejas. Sākoties regulāriem atkušņiem, kā arī pavasarī līdz pat ziemas apmatojuma nomaiņai sāls ir vēlama. Labāk laizītavu iekārtot tā, lai nebūtu tieša piekļuve sāls kristāliem.
• Vai stirnas var gulēt sniegā?
Jā, veselai stirnai gulēšana sniegā nav bīstama.
• Kā pareizi piebarot?
Barība jāizvieto pēc iespējas izkliedēti, daudzās vietās. Speciāli būvētas barotavas jācenšas izvietot tā, lai dzīvnieki neposta meža kultūras, nākot uz barotavu, nešķērso autoceļus un stirnām viegli nevarētu pielavīties plēsēji. Sulīgā barība un spēkbarība (graudi) reizē jāliek ne vairāk kā 1 kg uz vienu dzīvnieku diennaktī, pirms tam noskaidrojot, cik dzīvnieku barotavu apmeklē. Jāatceras, ka dziļā sniegā vienā vietā izgāzt pārāk daudz sulīgās barības ir kaitīgi stirnu gremošanas sistēmai, un pēc ilgstošas tās lietošanas dzīvnieks novārgst un nobeidzas.
• Cik ilgā laikā stirnu skaits atjaunosies?
Ja nesekos citas bargas ziemas, populācija atjaunosies 3-5 gados. Parasti mednieki pieļauj kļūdu, gaidot atjaunojamies augstu stirnu blīvumu, un tikai tad atsāk medības. Lai izvairītos no postījumiem un atgūtu agrākās medību iespējas, medību slodze jāpalielina, tiklīdz sāk novērot dzīvnieku skaita palielināšanos. Stirnu populācija var neatjaunoties tur, kur saglabājies liels staltbriežu un meža cūku blīvums.
• Ko nedrīkst darīt nekādā gadījumā?
Aizliegts slimu vai novārgušu stirnu sagūstīt un turēt nebrīvē, ja nav speciālas šādai rīcībai izsniegtas atļaujas. Par nobeigušos, slimu, savainotu vai bezspēkā nonākušu atrastu medījamo dzīvnieku jāziņo tuvākai Valsts meža dienesta reģionālai struktūrvienībai (mežniecībai vai mežsargam, ja zināms tā kontakttālrunis). Jāsaprot, ka šādos apstākļos visiem dzīvniekiem palīdzēt nav iespējams, bet informācija par dabiskās mirstības apjomu ir ļoti svarīga turpmākai populācijas apsaimniekošanai.
Valsts meža dienesta
Medību daļa
Diemžēl arī šoziem šī, pērn VMD sniegtā, informācija būs aktuāla - http://www.latma.lv/downloads/...
Par dzinējmedībām pilnībā piekrītu, taču, ja arī kāds rīkos, tad nevaru iedomāties kādi grēki jāatpelna tiem, kas ies par dzinējiem. Šodien pamēģināju izbrist – bez komentāriem!
P.S. Lapsas gan iet kā pa galdu!
šobrīd uz "sērsnas" jau pat ūdens peļķites uzkrājas! (Tas Balvu pusē!)