Primārais visu mednieku organizāciju uzdevums ir glābt pārnadžu populāciju.Konkrēti visām mednieku organizācijām jāmobilizē mednieki uz vilku, lūšu medībām. Paralēli jāveic plēsēju uzskaite. Līdz pavasarim jānomedī vismaz 400 - 500 vilki, 200- 250 lūši. Tikai tā medījot, 5 - 6 gadus var cerēt, ka izdosies normalizēt plēsēju skaitu. Intensīvās medības nebūt neapdraudēs lielo plēsēju populāciju eksistenci. Steidzoši jāatceļ lielo plēsēju nomedīšanas limiti un kolektīvo medību aizliegums. Ja ignorējam savu simtgadīgo pieredzi,tad vismaz respektēsim Zviedrijas zinātnieku un parlamenta deputātu kompetenci, risinot vilku problēmu. Zviedrijā pagājušajā gadā parlaments nolēma, ka turpmākajos 5 gados Zviedrijā drīkst būt ne vairāk kā 220 vilki, pārējie jānomedī.Latvijā pēc zviedru normas drīkstētu būt apmēram 30 vilki. Kā līdz šim vilki skaitīti Latvijā (917), liecina viens no daudziem piemēriem Allažu mežos. Uzskaitē vilku nav, bet līdz decembra vidum nomedīja 6, 7.savainots, bet vairāki dzīvo mežā.
Cienījamie mednieki, ieteiktu ieklausīties šajā viedoklī, jo ja nemaldos, tad Garossa kungs ir viens no zinošākajiem (arī vecākajiem) medību speciem Latvijā! Viņš ir vairāku grāmatu autors un līdzautors par medībēm Latvijā!
Vilki un lūši būtu jāatšauj 3-5 gados tā, lai paliktu tikai daži desmiti sugas uzturēšanai. Suņi mežā jāatšuj visi, cik tik var. Suņu atšaušanai kolektīvās medības nav jārīko. Vienkārši mežā biežāk ir jāuzturas dažiem medniekiem ar džipiem. Lūšus parasti var nolenkt mazos meža nogabalos, jaunaudzēs, puduros. Tas īpaši netrucēs pārnadžus, jo lūšu tuvumā viņu tāpat nebūs. Ar vilkiem kā vienmēr daudz grūtāk. Bet viss šis ir varas vīru rokās.
Nu attiecībā par plēsēju medīšanu mums (Latvijai) iet salīdzinoši labi - ir gan populācija pietiekami optimāla, gan arī limiti pietiekami optimāli (runāju par visas Latvijas mērogu, zinu ka dažviet reģionāli ir savādāka situācija). Lietuviešiem zaļo kustība ir spēcīgāka un tiem daudz lielāki ierobežojumi uz plēsjēju medīšanu.
Cik atceros Garosa kunga publikācijas MMD žurnālā, tajās vienmēr ir jūtama pārspīlēti un bieži vien nepamatoti naidīga, attieksme pret plēsīgajiem dzīvniekiem. Riezēm tas pat sāk likties slimīgi - augstāk minētais tam ir spilgts pierādījums. Diemžēl šajā forumā šī sērga kā rādās ir aplipinājusi ne vienu vien.
Zini pārspīlēta, nepārspīlēta, bet ja Tev būtu kaut puse vai 4daļa medību pieredze kā V.Garosam tad gan jau Tu domātu savādāk. Šis cilvēks ir dzīvojis mežā un pētījis to vairāk kā pus gadsimtu un zina ko runā... Tu ganjau neko vairāk par 3 vai 2 vilkiem Līgatnes nacionālajā parkā neesi redzējis tapēc nevajag te labi...
Cepuri nost Vitauta priekšā ! Viņam šajā jautājumā ir100% taisnība, bet K.Zīverta kungam vēlu biežāk iet mežā un pavērot reālu situāciju tur, nevis tikai studēt MMD.
Slēpts
12.01.2011. 10:23
Taisnība, kungi, ir kaut kur pa vidu. Garosa kunga skaitļus mēs nesasniegsim, to pierādīja laiks, kad limita nebija. Protams, tagad klubi ir attīstījušies un pievērsušies plēsēju problēmai.
Pēc manām domām problēma ir sekojoša:
1. Nepastāv reāla lielo plēsēju uzskaite. Esošā ir VMD izdomāta pie galda, vietām konsultējoties ar medniekiem un labota kāmēr nonāk Rīgā (pēc principa: man tā liekas).
2.VMD (tai skaitā kompotentais J.Ozoliņš) nav pateicis, cik tad lielajiem plēsējiem būtu jābūt medību iecirknī (piemēram uz 10000 ha), lai uzturētu plēsēju populāciju.
3.Tā kā nevaram saņemt pamatotas atbildes uz 1. un 2.punktu, tad nevaram arī noteikt pamatotu nomedīšanas limitu. Esošais ir limits, lai nesadusmotu ES.
Ja būtu pamatotas atbildes uz 1. un 2.punktu, tad klubs (vai vairāki klubi kopā, jo sevišķi vilkiem apdzīvotā teritorija pārsniedz viena kluba robežas) varētu paši lemt: plēsēji virs optimālā - medījam, ja mazāka - saudzējam.
Piemēram, Dienvidkurzemē lūšu limits vairākus gadus, neskatoties uz izmaiņām pat esošajā uzskaitē, ir palicis nemainīgs - 8 lūši, kurus nomedī mēneša laikā un tas liecina, ka lūši ir par daudz. Uz iesniegumu risināt šo problēmu no VMD saņēmu birokrātijas cienīgu formālu atbildi, bet ne pēc jautājuma būtības.
Iesaku klubiem fiksēt un ziņot VMD visus gadījumus par plēsēju noplēstajiem dzīvniekiem un sekot, lai tiktu noformēti akti.Arī tas būs arguments sarunās par limitu. Un sekojiet kā VMD šosezon veiks (vai neveiks) plēsēju uzskaiti.
Jā, plēsējus varētu arī nemedīt vispār, bet tad jāatsakās arī no medībām vispār. Daba visu noregulēs...
Visu cieņu Garosa kungam par mūža ieguldījumu Latvijas medniecībā. Tā kā Garosa kungs ir viens no biedrības Medniekiem.lv pieredzes bagātākajiem biedriem, viņa viedoklī ir vērts ieklausīties.
Jāpiekrīt viedoklim, ka uzskaite nav ideāla un arī tam, ka limiti, iespējams, varētu būt lielāki.
Un tas patiešām ir virziens, kurā jāstrādā un tiks strādāts! Tādēļ ļoti ceru, ka Garosa kungs vismaz kā konsultants piedalīsies darba grupā, kuras atbildībā būs uzskaites metodoloģijas un limitu sadales izvētīšana un labākas piedāvāšana (sekojiet jaunumiem).
BET! Nevar piekrist Zviedrijas piesaukšanai un tās rezultātu pārnešanai uz Latviju!!! Tas ir ne gluži korekti.
Labāk par piemēru paņemt Igauniju, kurā ir pat medījama brūno lāču populācija!
Daži citāti:
-->par lūsi: "In Estonia, it is estimated that over a hundred animals are hunted annually. The situation of Estonian lynx’s population is stable." (avots - http://wwf.panda.org/?197275/F... ) līdz ar to, secināms, ka Igaunijas un Latvijas lūšu populācijas ir salīdzīnama izmēra;
-->par vilku, lūsi un lāci: "Today, Estonia is inhabited by some 150 wolves and six years ago even 700 were counted (Fig. 1). Additionally, according to the counting data provided by hunters, our forests, which cover approximately 2 million ha, are also inhabited by 1000 lynx and 600 bears." (avots - http://www.lcie.org/Docs/HD/Ra... ), tātad, patiešām situācijas un populācijas ir salīdzināma izmēra.
Protams, 2005.gadā, kad Latvijā bija uzskaitītas 129573 stirnas, Igaunijā bija tikai 55000 (avots - http://www.thefreelibrary.com/... ) - tomēr nav noslēpums, ka jo tālāk uz ziemeļiem, jo stirnu populācija mazāka kaut vai vidēji bargāku ziemu dēļ.
Līdz ar to - uzskatu, ka mums sava situācija jāsalīdzina ar Igaunijas situāciju un tad jāizdara secinājumi. Un, ja tie būs tādi, ka Eiropa mums spiež par daudz, tad kopā jāiet viņus (ES birokrātus) "sist"...
http://l.stepashka.com/index.p...
Zini pārspīlēta, nepārspīlēta, bet ja Tev būtu kaut puse vai 4daļa medību pieredze kā V.Garosam tad gan jau Tu domātu savādāk. Šis cilvēks ir dzīvojis mežā un pētījis to vairāk kā pus gadsimtu un zina ko runā... Tu ganjau neko vairāk par 3 vai 2 vilkiem Līgatnes nacionālajā parkā neesi redzējis tapēc nevajag te labi...
Pēc manām domām problēma ir sekojoša:
1. Nepastāv reāla lielo plēsēju uzskaite. Esošā ir VMD izdomāta pie galda, vietām konsultējoties ar medniekiem un labota kāmēr nonāk Rīgā (pēc principa: man tā liekas).
2.VMD (tai skaitā kompotentais J.Ozoliņš) nav pateicis, cik tad lielajiem plēsējiem būtu jābūt medību iecirknī (piemēram uz 10000 ha), lai uzturētu plēsēju populāciju.
3.Tā kā nevaram saņemt pamatotas atbildes uz 1. un 2.punktu, tad nevaram arī noteikt pamatotu nomedīšanas limitu. Esošais ir limits, lai nesadusmotu ES.
Ja būtu pamatotas atbildes uz 1. un 2.punktu, tad klubs (vai vairāki klubi kopā, jo sevišķi vilkiem apdzīvotā teritorija pārsniedz viena kluba robežas) varētu paši lemt: plēsēji virs optimālā - medījam, ja mazāka - saudzējam.
Piemēram, Dienvidkurzemē lūšu limits vairākus gadus, neskatoties uz izmaiņām pat esošajā uzskaitē, ir palicis nemainīgs - 8 lūši, kurus nomedī mēneša laikā un tas liecina, ka lūši ir par daudz. Uz iesniegumu risināt šo problēmu no VMD saņēmu birokrātijas cienīgu formālu atbildi, bet ne pēc jautājuma būtības.
Iesaku klubiem fiksēt un ziņot VMD visus gadījumus par plēsēju noplēstajiem dzīvniekiem un sekot, lai tiktu noformēti akti.Arī tas būs arguments sarunās par limitu. Un sekojiet kā VMD šosezon veiks (vai neveiks) plēsēju uzskaiti.
Jā, plēsējus varētu arī nemedīt vispār, bet tad jāatsakās arī no medībām vispār. Daba visu noregulēs...
Jāpiekrīt viedoklim, ka uzskaite nav ideāla un arī tam, ka limiti, iespējams, varētu būt lielāki.
Un tas patiešām ir virziens, kurā jāstrādā un tiks strādāts! Tādēļ ļoti ceru, ka Garosa kungs vismaz kā konsultants piedalīsies darba grupā, kuras atbildībā būs uzskaites metodoloģijas un limitu sadales izvētīšana un labākas piedāvāšana (sekojiet jaunumiem).
BET! Nevar piekrist Zviedrijas piesaukšanai un tās rezultātu pārnešanai uz Latviju!!! Tas ir ne gluži korekti.
Labāk par piemēru paņemt Igauniju, kurā ir pat medījama brūno lāču populācija!
Daži citāti:
-->par lūsi: "In Estonia, it is estimated that over a hundred animals are hunted annually. The situation of Estonian lynx’s population is stable." (avots - http://wwf.panda.org/?197275/F... ) līdz ar to, secināms, ka Igaunijas un Latvijas lūšu populācijas ir salīdzīnama izmēra;
-->par vilku, lūsi un lāci: "Today, Estonia is inhabited by some 150 wolves and six years ago even 700 were counted (Fig. 1). Additionally, according to the counting data provided by hunters, our forests, which cover approximately 2 million ha, are also inhabited by 1000 lynx and 600 bears." (avots - http://www.lcie.org/Docs/HD/Ra... ), tātad, patiešām situācijas un populācijas ir salīdzināma izmēra.
Protams, 2005.gadā, kad Latvijā bija uzskaitītas 129573 stirnas, Igaunijā bija tikai 55000 (avots - http://www.thefreelibrary.com/... ) - tomēr nav noslēpums, ka jo tālāk uz ziemeļiem, jo stirnu populācija mazāka kaut vai vidēji bargāku ziemu dēļ.
Līdz ar to - uzskatu, ka mums sava situācija jāsalīdzina ar Igaunijas situāciju un tad jāizdara secinājumi. Un, ja tie būs tādi, ka Eiropa mums spiež par daudz, tad kopā jāiet viņus (ES birokrātus) "sist"...